Tuvojoties gadskārtējā „Lielā Kristapa” balvu dalīšanas brīdim, Kino Raksti jau tradicionāli atgādina, kādas filmas un parādības ietilpst tajā profesionāļu izlasē, no kuras tiks izvēlēti laureāti. Kino Rakstos aizvadītā gada Latvijas filmu un seriālu daudzveidība ir rezultējusies ļoti plašā recenziju, interviju un dažādu pārdomu raisītu rakstu plejādē, un te ir iespēja ieraudzīt tos visus vienkopus un izlasīt nepamanīto. Tātad – Kino Rakstu publikācijas par filmām, kas nominētas „Lielā Kristapa 2022” balvām.
Balvām nominētās pilnmetrāžas spēlfilmas
JANVĀRIS (12 nominācijas)
Laikabiedru saruna ar šampanieti. KRISTĪNE BRIEDE (14.12.2022.)
“Šī filma mūs aicina atcerēties, cik nu kuri no mums bija pie pilnas apziņas… atcerēties tos brīžus un to, ko mēs darījām tolaik un ko mēs darām tagad. Tas brīdis, kad tu varbūt neparādies titros, bet parādies uz ekrāna VISĀ LIELUMĀ, ir daudz svarīgāks”.
Lasiet ŠEIT
Vai viegli būt jaunam otrreiz? ELĪNA REITERE (15.11.2022.)
“Podnieka hrestomātiskās dokumentālās filmas-blokbāstera moto, kas seko filmas nosaukumam, ir Par tiem, kas meklē savu vietu dzīvē. Kairišs, it kā arī pats mācoties „Podnieka kinoskolā”, šo radošo uzdevumu ir implementējis, ļaujot Janvāra vizuālās rindas mākslinieciskajā organizācijā būtisku lomu spēlēt subjektīvajai kamerai. Tādējādi „pievest skatītāju pavisam tuvu” Janvāra gadījumā nozīmē, ka vēstījumu nes un emocionālus pārdzīvojumus izraisa arī filmas materialitāte”.
Lasiet ŠEIT
Kairišs atskatās. AGRIS REDOVIČS (12.11.2022.)
„Skaidrs, ka barikāžu aizstāvjiem nekādas pārliecības par savu un visas valsts drošību nebija. Ja kādam tas patiešām liktos vajadzīgi, lītu asinis, daudz asiņu lītu. Tā nenotika, un mums ir savs nacionālās nenobīšanās, pašaizliedzīgas drosmes mīts. Viesturs Kairišs stāsta par to. Bez patētikas.”
Lasiet ŠEIT
VOJCEHS STARONS. Janvāra fotogalerija (11.11.2022.)
Filmas Janvāris operatora, poļu kinematogrāfista Vojceha Starona fotogrāfijas no filmas uzņemšanas laika. "Viņa foto uzreiz rada sajūtu par mirkli, kas ir pilnīgs un blīvs savā universālajā kinovalodā," saka režisors Viesturs Kairišs.
Skatiet ŠEIT
Baiba Broka. Krīzes gada sajūtas. DITA RIETUMA (17.09.2022.)
“Tātad tolaik biju mazliet jaunāks bērns, nekā filmas Janvāris galvenais varonis, bet tagad filmā spēlēju viņa māti. Ļoti labi zinu, ko nozīmē mātes satraukums par bērnu, tas ir lielāks par jebko. Tās ir arhetipiskas, visiem saprotamas lietas, par kurām stāsta Janvāris, – māte, bērns, kurš var aiziet bojā, karš...“
Lasi ŠEIT
SEMA CEĻOJUMI (11 nominācijas)
Piezīmes no kūts mežonīgajos austrumos. ŽULIJENS NUHUMS KULIBALI. (8.09.2022.)
“Filmas publicitātes kampaņā skatītājiem tiek lūgts neiespējamais – ieiet kinozālē bez iepriekšējiem priekšstatiem un būt gataviem pieredzei.”
Lasiet ŠEIT
NEMIERĪGIE PRĀTI (10 nominācijas)
Spirta kompass norāda uz mīlestību. ŽULIJENS NUHUMS KULIBALI (30.04.2022.)
“Lai kādi arī būtu mani iebildumi pret Nemierīgo prātu tēlu blīvumu, uzreiz gribu atzīt, ka šis tomēr vairāk ir sprādziens nekā paukšķis.”
Lasiet ŠEIT
MĀSAS (7 nominācijas)
Piesaiste un brīvība apburtā lokā. KATRĪNA VASIĻEVSKA-DAS (23.10.2022.)
“Māsas norāda uz to, ka būtiskākā „tuvniecība” (relatedness – termins antropoloģijā, kas liek paskatīties uz saitēm starp cilvēkiem ārpus bioloģiskās radniecības) rodas tieši kopīgā uzaugšanas pieredzē – šādas saites rodas gan starp bērnunama bērniem, gan māsām, kuru savstarpējo tuvību balsta nevis kopīga māte, bet tieši kopbūšanas pieredze.”
Lasiet ŠEIT
Kāpēc mēs negribam dzīvot normālu dzīvi. IEVA MELGALVE (21. 10. 2022.)
“Manā skatījumā filmas Māsas smalkākais gājiens ir cilvēka būtības prasmīga slēpšana no skatītāja. Neliels noslēpums ir katrā no varoņiem – ne par vienu nav līdz galam izskaidrota ne viņa motivācija, ne tas, kāpēc viņi „ir tādi, kādi ir”. Tiek doti mājieni, bet skatītājam ir dota arī telpa apzināties, ka šie mājieni noved tikai pie ticamiem minējumiem, bet ne patiesības.”
Lasiet ŠEIT
UPURGA (7 nominācijas)
Upurgatorijs. RVĪNS VARDE (4.10.2022.)
“Jums prātā var ienākt jautājums: “Kā saglabāt intrigu un neatklāt to, bet reizē atstāt skaidras atbildes iespaidu?” Paldies dievam, tagad ir cilvēks, kam šo jautājumu var uzdot, un tas ir Uģis Olte. Viņš gan varētu atbildēt, ka filma ir atbilde.“
Lasiet ŠEIT
Takas mežā un vadātājs. DACE ČAURE (9.10.2022.)
„Galu galā tieši noskaņa un mitrie rudens meži ir tie, kas saglabājas atmiņā, ne dialogi.”
Lasiet ŠEIT
Beigas meklējot. PAULS KAZĀKS (24.09. 2022.)
“Kaut kad maijā režisors un scenārists Uģis Olte man un septiņiem citiem izmēģinājuma trusīšiem deva iespēju piedalīties eksperimentā, kuru veica sava komunikācijas studiju bakalaura darba ietvaros. Mūsu uzdevums bija pavisam vienkāršs – pāris reižu noskatīties režisora jauno spēlfilmu Upurga, vispirms bez dialogiem (skaņu celiņš, kurā ierakstīta personāžu runa, bija noņemts), un tikai pēc tam – ar tiem. Pēc katras filmas noskatīšanās reizes vajadzēja aizpildīt Uģa sagatavotu anketu par redzēto un uztverto, pēc tam vēl tiešsaistes saruna ar pašu režisoru.”
Lasiet ŠEIT
NEONA PAVASARIS (5 nominācijas)
Filma – bezfilma – filma – bezfilma – filma – MIKS ŽELVIS (15.10.2022.)
“Tikpat svarīgi, cik filmā pievērst uzmanību uz ekrāna neredzamajam, ir tās dialogus lasīt starp rindiņām, jo ne vienu reizi vien varoņu teiktais nesaskan ar rīcību vai arī pasacītā nozīme nav vienādojama ar tekstu. Tas jau pēc būtības ir apliecinājums filmas scenārija dramaturģiskajai kvalitātei.”
Lasiet ŠEIT
Kas notika ar Gundu? ILZE BURKOVSKA-JAKOBSENA (3. 11. 2022.)
“Neona pavasaris nav filma par sabiedrības ekonomiskajiem slāņiem vai viņu cīņu par labāku dzīvi. Tā ir filma par piedošanu starp paaudzēm”.
Lasiet ŠEIT
REVOLŪCIJA (4 nominācijas)
Tie sienāži. JUTA ANCE ĶIRĶE (25.02.2022.)
“Neskatoties uz to, ka filmas revolucionārais gars piedāvā likumsakarīgas vardarbības ainas, pret ko manī rodas patiess riebums, es no visas sirds spēju saprast revolūcijas mērķi un vajadzību”.
Lasiet ŠEIT
ŪDENS GARŠA (2 nominācijas)
Meistara roka tālu sniedzas. VILIS LĀCĪTIS (8.04.2022.)
“Ūdens garša tātad izskatās pēc pasākuma “Alvis Hermanis nopircis videokameru un uzaicinājis ciemos kolēģus paimprovizēt par izrādes ideju”.”
Lasiet ŠEIT
“Ūdens garša” un dzīves garša. ZANE RADZOBE (16.04.2022.)
“Filmas kontekstā mēs redzam to, ko daždien redzam arī dzīvē – populismu no abām pusēm.”
Lasiet ŠEIT
SĒKLIS (1 nominācija)
Trīs krāsas: mīlestība. ELĪNA RUKA (22.10.2022.)
“Seši jauni cilvēki izlemj brīvo laiku Pāvilostā pavadīt saturīgi un izveido filmu. Jauks treniņš.”
Lasiet ŠEIT
MAMMA VĒL SMAIDA (1 nominācija)
Laipni lūgti pieaugušo pasaulē. IEVA RODIŅA (30.09.2022.)
“Filmas scenārijs mūs ieved pieaugušo pasaulē, kur jāpieņem brīžiem radikāli lēmumi, jākopj un jāveido attiecības, bet pats būtiskākais likums ir saglabāt mieru un veselīgu humora izjūtu”.
Lasiet ŠEIT
“Mamma vēl smaida”, Aristotelis un Stīvens Kings. Kāds sakars? VILIS LĀCĪTIS (9.10.2022.)
“Un šeit Lācītim gribas šim tēlam pateikt, kā ir, – Mindaugas, veco zēn, man tev ir sliktas ziņas un labas ziņas”.
Lasiet ŠEIT
SUFLIERIS (1 nominācija)
“Suflieris” bez igauņu akcenta. ILMĀRS ŠLĀPINS (15.09. 2022.)
“Šķiet, ka te būtu pieticis materiāla veselam seriālam uz trim sezonām, tāpēc vietām žēl, ka daži noslēpumi netiek atrisināti lēnāk un līdz galam, taču tāda nu ir pilnmetrāžas filmas loģika.”
Lasiet ŠEIT
Balvām nominētās pilnmetrāžas dokumentālās filmas
BAHS PRET COVID (4 nominācijas)
Cilvēks pret struktūru. ELĪNA REITERE (4.05.2022.)
„Lai gan divus gadus likās, ka kovids ir epohu definējošs lūzuma punkts starp pagātni un pilnīgi izmainītu nākotni, tā dokumentēšana, vismaz no kinoveidotāju puses, šķiet izsmēlusi savas iespējas.”
Lasiet ŠEIT
HEKABES JAUTĀJUMS (3 nominācijas)
Pieskarties traģēdijai. KRISTA BURĀNE (7.06.2022.)
“Traģēdijas žanrs kā tāds tiek apzināti saistīts ar sievietes dabu, sāpēm, kas piedzīvotas dzemdībās, un pārdzīvojumiem, kas neizbēgami, bērnus audzinot un līdzi jūtot to likteņiem.”
Lasiet ŠEIT
Hekabes slazdi. Par Pētera Krilova un Ivetas Budrevičas filmu. INGA PĒRKONE (31.05.2022.)
“Filma sākas ar Krilova atmiņām par kādu senu, nepatīkamu sapni, kas viņam licis apšaubīt pašam savas empātijas spējas. „Vai tiešām ir tik grūti saprast otru cilvēku?”, atceroties sapni, domājis Krilovs.”
Lasiet ŠEIT
Uldis Cekulis. Jādzīvo ir šodien. KRISTĪNE MATĪSA (17.05.2022.)
“Par Hekabi mums jau pašā sākumā bija skaidrs, ka tā būs Latvijas filma, nevis kopražojums, jo tā ir vajadzīga pirmkārt mums pašiem”.
Lasiet ŠEIT
ZEMNIEKI (3 nominācijas)
Nofilmēt, lai būtu bijis. ZANE BALČUS (5.10.2022.)
“Lai arī anotācija vēsta, ka filma „… caur sešām ļoti atšķirīgām ģimenēm parāda lauku dažādību 21. gadsimtā“, tomēr vienlaikus tas ir arī filmas režisora autobiogrāfisks stāsts.”
Lasiet ŠEIT
Ivara Selecka “zemnieku filmas”. Rūpju un cerību lauki. AGRIS REDOVIČS (2.10.2022.)
“Tā jau ir – mums, pilsētniekiem, kas par lauku dzīvi neko daudz nejēdz, Ivara Selecka filmas rāda jaunatklātu pasauli.”
Lasiet ŠEIT
MANA MĀTE – VALSTS (2 nominācijas)
Atrast sevi un piederēt. ANNA ŽABICKA (3.03. 2022.)
“Filmā faktiski tiek paralēli attīstītas divas, savstarpēji ļoti cieši saistītas līnijas: radniecība starp bioloģiskām māsām, kuras atguvušas viena otru pēc ilgiem šķirti pavadītiem gadiem, un valsts loma šo un citu radniecisko saišu regulēšanā, ierobežošanā, sekmēšanā, šķelšanā un (pār)veidošanā.”
Lasiet ŠEIT
MĀJAS (1 nominācija)
Laila Pakalniņa. Uz “Mājām” ar “Autobusu”. INGA PĒRKONE (29.04.2022.)
“Filma Mājas, kurā stāzes epizodes ir līdz šim garākās Pakalniņas filmogrāfijā (un arī pati filma ir līdz šim garākā – 120 minūtes), vedina domāt par filmējumu etnogrāfisko, antropoloģisko un kultūrvēsturisko nozīmi. Šis materiāls šķiet radniecisks tam, ko 18./19. gadsimtu mijā zīmējumos uzkrāja Johans Kristofs Broce.”
Lasiet ŠEIT
TIKMĒR LUCAVSALĀ (1 nominācija)
Ak, neej, dēls, uz... kuru salu? MĀRTIŅŠ ENĢELIS (21.04.2022.)
“Rīga ir pārbagāta ar dažādām, daudziem pat nepamanāmām mikrokultūrām un dučiem atšķirīgu apkaimju, un ir patīkami redzēt, ka vismaz viena no tām ieguvusi savu īpašo atainojumu caur audiovizuālu autordarbu, nevis kārtējo ziņu sižetu.”
Lasiet ŠEIT
Balvām nominētās animācijas filmas
MANS LAULĪBU PROJEKTS (5 nominācijas)
Vīrsieva, kaķis un dabkultūra. JANA KUKAINE (20.10.2022.)
„Filmas noslēgumā pavērtie ceļi ne tikai ved ārpus tradicionālajām dzimtes lomām rakstītajiem dzīves scenārijiem, bet piedāvā palūkoties arī uz “sievietes” jēdziena neskaidrajām un izplūdušajām robežām. Šajā nozīmē Signes Baumanes filma Mans laulību projekts ir aktuāls un trāpīgs vēstījums par mūsdienu Latvijas sabiedrību.”
Lasiet ŠEIT
Kinorežisores atriebība. INGA PĒRKONE (14.10.2022.)
“Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma Mans laulību projekts (2022), uz Latvijas kinoteātru ekrāniem parādoties neilgi pēc Aika Karapetjana Sema ceļojumiem, veido ar to netiešu dialogu.”
Lasiet ŠEIT
Signe Baumane. Pati ar savu iekšpasauli. DAIRA ĀBOLIŅA (12.10.2022.)
“Es apzināti ieliku vārdu “mans”, jo tas nozīmē, ka tas ir personiskās pieredzes iespaidots. Manā gadījumā tā bija apzināta izvēle. Es netaisu dokumentālus stāstus, bet tie ir manas dzīves iespaidoti.”
Lasiet ŠEIT
Balvām nominētās daudzsēriju filmas
KRIMINĀLLIETA IESĀCĒJIEM (8 nominācijas)
Viņi ir tepat. AGRIS REDOVIČS (16.03.2022.)
„Krimināllietas autori mums nepārprotami atgādina, ka Krievijas slepenie dienesti ir tepat blakus, klusi un nemanāmi, bet vajadzības gadījumā var izlīst no savām daudzajām ligzdām, apvilkt mundierus un pieprasīt norēķinus par mūsu neatkarības laika dzīrēm.”
Lasiet ŠEIT
Baltijas nuārs septiņās sērijās. SONORA BROKA (21.02.2022.)
“Ja ievērojam analoģiju ar Nordic noir, arī Baltic noir jābūt sasaistē ar vietējo vēsturi un sabiedrību. Pēc šiem parametriem Krimināllieta iesācējam šķiet kā etalons.”
Lasiet ŠEIT
VISS NORM (1 nominācija)
Jauniešu seriāli “Eiforija” un “Viss norm”. Laikmeta trokšņi un indivīdu balsis. DITA STALOVSKA (25.04.2022.)
“Seriāls Viss Norm ir veidots jauniešiem, kuri dzimuši pēc 2000. gada, tāpēc autori to nodēvējuši par “pirmo Gen Z drāmu” Latvijā.”
Lasiet ŠEIT
Nacionālā kino balva Lielais Kristaps norisināsies no 23. līdz 26. februārim, kinoteātrī Splendid Palace notiks vairākas pirmizrādes, atsevišķos seansos - studentu filmas un animācijas filmas bērniem, demonstrēs vairākas Lielajam Kristapam nominētās filmas. Biļetes uz visiem filmu seansiem var iegādāties kinoteātra Splendid Palace kasē un www.splendidpalace.lv.
Skatītāju balsojums par "Lielā Kristapa" filmām norit portālā LSM līdz 24. februāra pulksten 23:59. Balsot par saviem favorītiem iespējams vienu reizi dienā, autorizējoties ar sociālo mediju profilu vai e-pastu.
Lielajam Kristapam veltīta programma no 21. februāra līdz 28. februārim būs skatāma vietnē www.filmas.lv. Lielā Kristapa noslēguma ceremonija notiks 26. februārī Rīgas cirkā, tiešraidē to translēs LSM un Latvijas Televīzija.
