Kinožurnāliste, kinovēsturniece, Latvijas filmu nozares informācijas speciāliste gan pēc amata, gan sirds aicinājuma. Vairāku grāmatu autore un redaktore, kultūras periodikas izdevumu ārštata autore, bet Kino Rakstos savu „dienesta stāvokli” neizmanto un labprātāk organizē citu autoru materiālus, nevis raksta pati.
Kino teorētiķe, kas savu doktora disertāciju Maincas universitātē rakstīja par naratīvu lēnajā kino, darbojas gan kā kritiķe, gan kino vēstures pētniece. Darba gaitas uzsākusi kinoforumā "Arsenāls" pie leģendārā Augusta Sukuta, vadījusi Rīgas Kino muzeju, nominēta Normunda Naumaņa Gada balvai kritikā. Piekopjot digitālā nomada dzīvesveidu, šobrīd raksta no Leipcigas.
Fotogrāfe, biedrības "Ekrāns" valdes priekšsēdētāja un Kino Rakstu administratīvo, finansiālo un mārketinga procesu virzītāja, kura ieguvusi bakalaura grādu audiovizuālajā kultūrā Latvijas Kultūras akadēmijā un apguvusi kultūras menedžmentu LKA maģistrantūras programmā. Bijusi projektu vadītāja un muzeja vadītāja Rīgas Kino muzejā (līdz 2014. gadam), šobrīd īsteno dažādus foto- un kino- projektus.
Kino Raksti radās 2000. gadā kā drukāts žurnāls galvenā redaktora Agra Redoviča vadībā, sākotnēji iznāca četras reizes gadā, līdz 2005. gada vidū izdeva dubultnumuru Nr. 11/12 un uz laiku pieklusa.
2007. gada oktobrī Kino Raksti atdzima apgāda „Mansards” paspārnē, ar Agra Redoviča atbalstu tā vadību pārņēma galvenā redaktore Kristīne Matīsa.
Kopš 2008. gada žurnāls iznāca sešas reizes gadā.
2010. gada ekonomiskā krīze mainīja izdevuma regularitāti, bet drukātā izdevuma pagaidām pēdējais numurs iznāca 2014. gada nogalē. Visi šā perioda žurnāli (34 numuri, 2007-2014) izlasāmi portāla „Kino Raksti” sadaļā "Arhīvs".
2015. gadā žurnāls Kino Raksti sadarbībā ar biedrību „Ekrāns” pārceļas uz virtuālo vidi, lai būtu pieejams pēc iespējas plašākai auditorijai, taču kvalitātes latiņu nenolaiž un mugurkaulu nezaudē. Visu šo laiku Kino Rakstu redakcionālo brīvību ir atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds, kas finansē arī jaunas dzīves uzsākšanu – paldies!
