Šajā kontekstā “Oskaru” nominācijas pārsteigumu neatnesa – Bredlija Kūpera filmai “Zvaigzne ir dzimusi / A Star Is Born” jau iepriekš tika prognozētas visas galvenās nominācijas. Prognozes piepildījās, filmai ir astoņas nominācijas, tai skaitā par labāko filmu, labākajiem aktieriem un labāko operatora darbu. Pārsteigumi parādās, ja skatāmies kinovēsturē – arī 1937. gadā “Oskara” nominācijas, toreiz septiņas, saņēma filma “A Star Is Born”, pirmā no četrām šī stāsta ekranizācijām. Kā izskaidrojams šī visai banālā sižeta popularitātes fenomens 80 gadu garumā?
Autors: Marta Elīna Martinsone
Jēdzienu „pūļa finansējums / crowd-funding” Latvijā populāru padarīja Signe Baumane un „Kriminālās ekselences fonds”. Arī šobrīd ikvienam ar savu naudu iespējams atbalstīt, piemēram, LKA bakalauru diplomdarbu finansēšanu platformā „Projektu banka” vai nobalsot internetā, lai režisors Pēteris Rozītis saņemtu Eiropas finansējumu savai topošajai filmai. Kino rakstos – pētījums par pūļa finansējuma platformām un tajās atbalstītiem projektiem Latvijā un Eiropā, arī pieredze un mācības nākotnei.
Autors: Marta Kraujiņa, Agnese Laura Kumpiņa
Visas Paolo Sorentino filmas vieno skaista dekadence un vēl kāds motīvs – cilvēka dzīves īslaicīgums, jo nāve ir neizbēgama (lai gan Sorentino apzināti izvairās no didaktiskas pravietošanas). Un kādas mums būtu tiesības pārmest režisoram to, ka viņš pievēršas gandrīz vienīgi dzīves finansiāliem, bet ne patiesiem veiksminiekiem?
Autors: Viktors Freibergs
Ar Žana Lika Godāra filmas „Trakais Pjero / Pierrot le fou” (1965) seansu un Viktora Freiberga priekšlasījumu kinoteātrī „Kino Bize” 16. janvārī sākas īpašs četru seansu cikls, kura nolūks ir radīt iespaidu par franču kino kā iedvesmas avotu. Tas iedvesmojis drīzumā repertuārā gaidāmo režisora Jāņa Ābeles debijas filmu, tas iedvesmojis arī šā raksta autori un var iedvesmot ikvienu, kurš ļausies.
Autors: Vanesa Strautniece
“Arhīva dokumenti nemelo. Taču ticēt tiem arī nedrīkst.” – tā raksta vācu vēsturnieks Aksels Geiss, kurš pētījis VDR drošības dienesta “Stasi” attiecības ar kinostudiju DEFA. Nav iemesla apgalvot, ka Rīgas kinostudija būtu bijusi satīta tādos pašos zirnekļtīklos, taču, godīgi sakot, nav arī diez ko lielu cerību noskaidrot, kā bija patiesībā. Vismaz nesen publicētā LPSR VDK kartotēka kinozinātnieci Elīnu Reiteri mudina apgalvot, ka padomjlaika Latvijas kinovēsture var tā arī palikt raksturojama ar literatūras un kino teorijā pazīstamo jēdzienu “unreliable narration” – vēstījums, kuram nevar uzticēties.
Autors: Elīna Reitere
