#Festivāli Latvijā

Nu jau daudzus gadus septembra sākums Rīgā no cilvēkiem, kurus interesē šodienas māksla, prasa zināmu varonību.

#Carte Blanche

Ja kinomākslā ir vispār kāda nozīme režisora dzimšanas gadam, tad Alise Zariņa un Armands Začs droši vien būtu pieskaitāmi vienai paaudzei, turklāt šobrīd ļoti aktīvai paaudzei. Alise Zariņa kopā ar Lieni Lindi veidojusi septiņsēriju spēlfilmu Asistente, kas septembra sākumā parādās kinoteātros, ...

#Festivāli Eiropā

Venēcijas kinofestivālā šogad galveno godalgu, Zelta lauvu, ieguva spāņu kolorista Pedro Almodovara meditācija par tiesībām uz brīvprātīgu nāvi – filma „Blakusistaba / The Room Next Door” (2024) ar Holivudas klasiķēm Džulianu Mūru un Tildu Svintoni.

#Latvijas filma

Teju četrus gadus pēc plānotā pirmizrādes datuma, pāri pandēmijas un citu pasaules kataklizmu krācēm pie skatītājiem nonāk Kristapa Brīzes debijas pilnmetrāžas filma “Banāns upē”, kas pieskaras patiesi latviskai tradīcijai – vasaras svelmē sēsties laivā un ļauties straumei.

#Personība

Latvijas dokumentālā kino vēsturē ir kāds īpašs fenomens – cilvēks, kura balsi varētu būt dzirdējis ikviens Latvijas iedzīvotājs, ja vien kaut reizi ir redzējis kādu vēsturisku fragmentu no padomjlaika kinohronikām vai dokumentālajām filmām. Diktors Boriss Podnieks (1924–1995) ierunāja dokumentāl...

#Recenzija

Ar savu otro pilnmetrāžas animācijas filmu „Straume” Gints Zilbalodis iet soli tālāk. Viņš ne tikai aizsniedzas līdz Kannu festivāla izvēlīgajai profesionāļu auditorijai un pārsteidz to, ne tikai „nosmeļ”  četras balvas Ansī un kopš tā laika, jaunā animācijas ģēnija slavai skrienot pa priekšu, ko...

#Aktuālā tēma

„Nu, findrāļi, uz pakaļkājām!” – stundu sākot, parasti uzsauca Jelgavas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ruta Rulle. Lai gan vairāk teātri, bet arī kino viņa centās mums iebarot. Jauna mācību gada sākums mudina pazondēt situāciju – kā mācību iestādēs ar to sokas tagad? ...

#Recenzija

Kaķis vēro peļķi, kas drīz pārvērtīsies plūdu lavīnā, bet lemurs, skatoties nočieptajā spogulītī, nespēj atraut acis no sava atspulga. Tāpat jūtos arī es kā skatītāja – vēroju šo nejauši apvienojušos dzīvnieku grupiņu un kā apburta sekoju līdzi, kā viņi vienkārši dzīvo un “dara lietas”. Šķiet, ne...

#Festivāli Eiropā

Lokarno festivālam, vienam no vecākajiem un nozīmīgākajiem pasaules kinofestivāliem, ir astoņas dažādas goda balvas, kuras pasniedz slavenajā Piazza Grande / Lielajā laukumā, astoņtūkstoš skatītāju priekšā; paralēli četrus konkursus vērtē atsevišķas žūrijas, pasniedzot savus Leopardus, un darboja...

#Festivāli Latvijā

Šāgada Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programma, kas tradicionāli atklāj jauno rudens kino sezonu un ir patiesi svētki dokumentālā kino cienītājiem, veidota kā pēdējo gadu festivālu izlase, tāpēc tajā pēc noklusējuma nav sliktu filmu, un man kā nosacītajai kritiķei nākas kapitulēt jau st...

#Recenzija

Aizkustinoši rūpīgs skatījums uz intimitāti un komunikāciju, apzīmējams ar parafrāzi par mākslās izplatīto aksiomu “don’t tell, just show!” jeb “nestāsti, labāk parādi!” Tā ir lietuviešu režisores Marijas Kavtaradzes spēlfilma „Tu man neko neatgādini / Tu man nieko neprimeni” (2023), kas ar starp...

#Festivāli Eiropā

Producente Nikola Ozola no Latvijas studijas „Trickster Pictures” šogad Lokarno kinofestivālu apmeklēja kā programmas „Match Me!” dalībniece un brīžiem neticīgi pārjautāja sev: „…varbūt no sasvīduša, izsalkuša un kautrīga studenta Latvijas paviljona kaktā esmu kļuvusi par pilntiesīgu producenti?!”

#Recenzija

Tas nav mans vērtējums, tas ir objektīvs fakts – „Baltais helikopters” ir garlaicīga filma. Taču tas nenozīmē, ka garlaicīgs ir kas slikts. Mēs zinām daudzus dižus mākslas darbus, kas ir neizturami garlaicīgi.

#Aktuālā tēma

Arī šogad vēl var pieteikties dalībai Baltic Women in Film Mentorship jeb BWiFM – pirmajā tieši sievietēm paredzētajā apmācību programmā Baltijas valstīs, tā norisinās no oktobra līdz aprīlim un pulcē piecpadsmit dalībnieces, kuras šajā periodā gan strādā ar individuāli piemeklētiem mentoriem, la...

#Kino vēsture

Dzīvojot Parīzes olimpisko spēļu noskaņās, vērts atcerēties piemirsto, taču neapšaubāmi vērienīgo filmu „Astoņu režisoru vīzijas / Visions of Eight” – 1972. gada Minhenes olimpisko spēļu oficiālo filmu (Latvijā demonstrēta arī ar nosaukumu Astoņu redzējums). Tas ir kinodarbs, kas var aizraut ne t...