Māksliniekam Ilmāram Blumbergam aizejot, Kino Raksti atgādina par režisora Dāvja Sīmaņa otro filmu – lakonisku un ietilpīgu Ilmāra Blumberga portretskici „Zīmētājs” (2007), kas savulaik Nacionālajā filmu festivālā „Lielais Kristaps” tika nominēta kā viena no labākajām īsmetrāžas dokumentālajām filmām.
un viņš izstiepa savu roku pār jūru,
un tas kungs lika jūrai plūst atpakaļ
visu cauru nakti, un darīja jūru par sauszemi,
un ūdeņi pāršķēlās
x x x
Tad lēnām, lēnām caur cilvēku, caur skaistas sievietes portretu aiziet pie nēģerietes, pie mulates, veļas mazgātājas... Pie... nu, pie ūdens atkal atpakaļ... Un tad lēnām, lēnām, pie tā kailā ķermeņa. Un beigās uvertīra. Jo man arvien ir paticis, ka komponisti uvertīras raksta beigās.
Aptver visu, bet – viena tēma, otra, trešā, ceturtā un piektā. Un tā uvertīra ir beigās, kas nedaudz liek tev atcerēties vai ieskanēties atmiņā – ā, tas bija no turienes... tas skanēja tā, un tad tā...
x x x
Rodas tāda intuitīva jušana – apstāties, pirms tev nesanāk. Bet to dod pieredze - neturpināt darbu, ja tu redzi, ka tev nesanāk.
Jeb arī – tu nekad nevari uzzīmēt, ja tu neesi visu mūžu zīmējis.
Tev jābūt ir ĻOTI daudz brīvam laikam. Ka tu vari nedarīt neko, ilgi... bet tu arī vari zīmēt! Un tad uzreiz tā sajūta... agri jeb vēlu jau atnāks, bet tu nedrīksti par to domāt.
Nu tas ir tāpat, kā tu, velkot līniju, nedrīksti ne par ko domāt, jo, tikko tu sāc domāt par rezultātu, tā ir... Tad labāk ej ārā un staigā pa pilsētu, un priecājies... Kas ir līdzvērtīgi līnijai.
x x x
Man liekas, ka es vēl īsti nevaru uzzīmēt tā, kā es gribētu. Vismaz man tā liekas. Zīmējumā ir iespējama pilnība, tas, kas citur nav iespējams. Glezniecība drīzāk ārda pasauli, bet zīmējums, man liekas, vieno. Un tāpēc zīmējumā... tā nevarēšana ir iespējama vēl un vēl. Jeb, var teikt, tā gribēšana uzzīmēt to pilnību ir nepārtraukta.
Jo tā pasaule jau arī ir dažāda un balstīta uz pretējībām, un tas ir mans mēģinājums to vienot - saliekot kopā, bet vienot ar to zīmējumu, ar to rokas līniju, ar to pieskārienu. Tas bija tas gājiens.
Bet vēlēšanās aptvert visu. Ļaunu, labu un debesis, un zemi, un zīmējumu ar fotogrāfiju savienot, un kino ar teātri, un visu to kopā tā griezt, kā tādu bumbu. Un te pat nav vairs runa par to, kā tas iznāk, bet tas dzenulis ir tas, ka tas ir viss kopā skatāms.
x x x
Zīmēt sevi visu laiku, teiksim tā... nu, teiksim, tas būtu tas - viss, kas ar tevi notiek. Nekaunoties no tā. Nezīmēt ārpusi, bet zīmēt to, kas notiek ar tevi iekšā. Un parasti ir visādas bremzes, tu kaunies, tu baidies atklāties par daudz... domā, ka tevi nesapratīs, pārpratīs.
Nu, vienalga katrs jau slēpjas, neviens jau neuzzīmē par sevi līdz galam, ja... Katrs... Bet nu mazliet vairāk pavērt to... to slēģīti.
x x x
Jāraksta. Jāzīmē. Jāraksta. Jāzīmē. Jāspēlē. Jāzīmē. Jāzīmē. Jāzīmē. Jāzīmē. Jāzīmē. Jāzīmē. Un tad – tad tu esi gatavs.
REŽISORS Dāvis Sīmanis jnr.
OPERATORS Andrejs Rudzāts
MONTĀŽA Andra Lejniece
Dāvis Sīmanis jnr.
SKAŅA Normunds Kļaviņš
Jevgēņijs Kobzevs
MŪZIKA Matīss Paeglītis
GAISMA Ģederts Siliņš
PRODUCENTS Roberts Vinovskis
Filma tapusi ar SIA BENSONS AUTO finansiālu atbalstu.
STUDIJA LOKOMOTĪVE 2007
Dāvja Sīmaņa filmu "Zīmētājs" (2007) iespējams noskatīties ŠEIT.
