#Festivāli

Šonedēļ Berlīnē sākas starptautiskais kinofestivāls, kuru jau 18 gadus stūrē atraktīvais direktors Dīters Kosliks. Tomēr nākamgad viņa darba līgums beidzas, tāpēc Eiropas kinosabiedrība viļņojas jau tagad, spriežot, vai līdz ar direktoru būtu jāmaina arī festivāls.

#Pētījumi

Viena no Latvijā profesionālākajām un ražīgākajām filmu studijām – VFS Films – šobrīd strādā jau 21. gadu, un jubileja tika aizvadīta ar lielu un priecīgu blīkšķi. Ballītes ievada pārsteigums bija, protams, filma, bet ļoti īpaša – visi 20 Vides Filmu studijas gadi koncentrēti vienā pusstundā, kur...

#Recenzija

Itāļu režisora Lukas Gvadanjīno jaunākā filma “Sauc mani savā vārdā / Call Me By Your Name” (2017) ir intīms, liriski pieklusināts un lēns, kādas 1983. gada itāļu vasaras saules dūmakā ietīts kino, kam teorētiski vajadzēja palikt vien izmeklētu festivālu gardēžu redzeslokā. Tomēr jaunajā 2018. ga...

#Pētījumi

Varbūt šis nav gluži Kino Rakstu profils, un tomēr – skatītājs paliek skatītājs, un filmas “Nameja gredzens” autoriem ir jārēķinās ar to, ka viņu darbu var noskatīties arī vēstures zinātņu doktors, kurš tur atrod „dažādas dīvainas lietas, vēsturiskas blēņas un jaunradītus mītus”.

#Pētījumi

Gandrīz pirms 50 gadiem, 1969. gada janvārī, Rīgas kinostudijas montāžas cehā izcēlās skandāls, kas vainagojās ar montāžas ceha priekšnieces rakstisku sūdzību priekšniecībai: režisors Aivars Freimanis bija rāvis nost no studijas sienām pamācošos uzrakstus par ugunsdrošību, un to vietā rakstījis a...

#Pētījumi

Sākam jau pierast, ka Latvijas kinorepertuārā atrodamas ASV Kinoakadēmijas balvām nominētas spēlfilmas, taču šogad situācija ir vēl lieliskāka – Rīgā joprojām var noskatīties arī filmu, kas nupat nominēta “Oskaram” kā viena no piecām labākajām pilnmetrāžas dokumentālajām filmām – franču režisores...

#Recenzija

Ievas Ozoliņas filma „Dotais lielums: mana māte” ir visai savāds kinodarbs. No vienas puses, šī 104 minūtes ilgā lente ir dokumentāls stāsts par konkrētiem cilvēkiem, no otras – pats vēstījuma paņēmiens ļauj to uztvert pēc spēles kino kategorijas likumiem.

#Sarunas

Igaunijas filmu nozares “karstākais produkts” šobrīd ir nevis kāda Oskaram nominēta lielfilma, bet desmit minūtes gara animācijas komēdija “Manivalds” – 18. janvārī sākas Sandensas festivāls, kur tā iekļauta īsfilmu programmā „Animation Spotlight”, jau iekarotas animācijas pasaules virsotnes Anes...

#Pētījumi

„Vīriešu dzimuma autoru pārsvars Latvijas pilnmetrāžas aktierfilmās ir pārliecinošs, turklāt pārsteidz, ka dzimumu proporcija mūsdienās būtiski nemainās” – izņemot montāžas režisora profesiju, kurā līdz 1990. gadam strādāja tikai sievietes, bet mūsdienās ir jau 70% vīriešu. Vēl statistika rāda, k...

#Domas

Latvijas jubilejas gadam sākoties, Kino Raksti turpina sekot filmām, kas top Nacionālā Kino centra programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei". Pirmā pirmizrāde šogad februārī - Madaras Dišleres debijas spēlfilma "Paradīze '89", viena bērnības vasara pirms gandrīz 30 gadiem.

#Recenzija

Režisores Ievas Ozoliņas jaunākā dokumentālā filma “Dotais lielums: mana māte”, visticamāk, izpelnīsies līdzīga mēroga ievērību, kā viņas pirmā filma “Mans tēvs baņķieris” (2015). Katrā ziņā tūlīt pēc pirmizrādes publika krasi sašķēlās atbalstītājos un noliedzējos, bet dažu viedokļi mainījās pāri...

#Pētījumi

Aizvadīto 2017. gadu varam dēvēt arī par Deivida Linča gadu – viņš atkal lika runāt par leģendāro seriālu „Twin Peaks” (1990-91) un deva iemeslu skatīties to vēlreiz, nu jau komplektā ar jaunās sezonas sērijām, kas uz ekrāna nonāca šajā, 2017. gadā. Atšķirībā no 90. gadiem, TV programmas raidlaik...

#Pētījumi

Kinorežisora un pedagoga Anša Epnera jubilejas gads deva ierosmi režisoram un pedagogam Pēterim Krilovam aktīvāk domāt par Epnera filmās atrodamo tēlainības kodu un par to, „kādas domas valdīja Anša galvā, pašatdevīgi strādājot ar filmu režijas studentiem”.

#Sarunas

„Man tā pietrūkst Arsenāla – tas bija mans mīļākais kinofestivāls!” – to Rīgā, strādājot „Lielā Kristapa” žūrijā, teica leģendārais islandiešu režisors un producents, Fridriks Tors Fridriksons. Vēl viņš teica, ka gribētu strādāt kopā ar operatoru Gintu Bērziņu, bet sacensties ar citiem režisoriem...

#Recenzija

Borisa Hļebņikova „Aritmija” tiek uzskatīta par vienu no Krievijas 2017. gada galvenajām filmām, kinolente jau paguvusi iegūt kādu desmitu balvu dažādos festivālos. Ir interesanti izprast, kādā veidā skatītājam tiek nogādāts šī darba vēstījums, kuru radījušā režisora reputācija ir – viens no „dzī...