KINO Raksti

Latvijas kino dzimti meklējot

14.01.2018

„Vīriešu dzimuma autoru pārsvars Latvijas pilnmetrāžas aktierfilmās ir pārliecinošs, turklāt pārsteidz, ka dzimumu proporcija mūsdienās būtiski nemainās” – izņemot montāžas režisora profesiju, kurā līdz 1990. gadam strādāja tikai sievietes, bet mūsdienās ir jau 70% vīriešu. Vēl statistika rāda, ka līdz 2010. gadam Latvijas aktierfilmās visvairāk lomu ir Uldim Dumpim (63), bet kopš 2000. gada - Andrim Keišam (14). Tādus un citādus aizraujošus datus apkopojusi kinozinātniece Inga Pērkone, strādājot pie topošās grāmatas „Ekrāna skatuve. Raksti par aktiermākslu Latvijas kino”.

Fragments no grāmatas.

Aktieris Andris Keišs savā pirmajā kinolomā - Viestura Kairiša īsfilmā "Kāzas" (2000)

Sociologs Roberts Konels [1] 20. gadsimta nogalē izvirzīja ideju, ka gan pasaules iekārtai kopumā, gan atsevišķām institūcijām, procesiem un parādībām piemīt dzimtes pazīmes. Konels rakstīja: “Mēs tik lielā mērā esam pieraduši uztvert dzimti kā indivīdam raksturīgu pazīmi, pat kā neparasti intīmu īpašību, ka domāšana par dzimti plašā globālas sabiedrības mērogā prasa īpašu piepūli.” [2]

Vērojot globālos procesus – starptautiskās attiecības, starptautiskā tirdzniecība, globālie tirgi, transnacionālas korporācijas utt. –, ir redzams, ka arī tie kļūst par dzimtes veidošanās un dzimtes politikas arēnu, ļaujot konstatēt, ka pastāv pasaules dzimtes iekārta: “Šī termina iespējamā definīcija varētu būt – attiecību struktūra, kas savieno lokālo sabiedrību institūciju dzimtes režīmus un dzimtes iekārtas pasaules līmenī”. [3]

Neraugoties uz to, ka gan pasaules, gan Latvijas kinomākslā pieaug sieviešu skaits filmu veidotāju rindās, dažkārt uz ekrāna parādās arī sievietes kā aktīvi raksturi un varbūt pat varones šī vārda heroiskajā nozīmē,

tomēr joprojām nepamet sajūta, ka kino kopumā ir vīrišķa parādība.

Lai pārbaudītu Latvijas inscenētajam jeb spēles kino raksturīgo dzimtes režīmu, veicu dažu ar dzimumu aspektu saistītu datu apkopojumu par laika periodu no 1920. – 2017. gadam.

Tabulā Nr. 1 Filmu veidotāji apkopoti salīdzinoši dati par dzimumu proporcijām četrās svarīgās filmveides profesijās: scenāristi, režisori, operatori, montāžas režisori. Te jāņem vērā, ka par dažām pozīcijām atsevišķos periodos informācijas trūkst (piemēram, praktiski nav ziņu par filmu montāžas veidotājiem pirmajā posmā (1920-1941), tie ne vienmēr norādīti arī mūsdienās), tomēr dzimtes proporciju noteiktās profesijās tas diezin vai būtiski ietekmē. Dažās pozīcijās vienā filmā var būt vairākas personas, tāpēc filmu un veidotāju skaits ir atšķirīgs.

Vīriešu dzimuma filmu veidotāju pārsvars Latvijas pilnmetrāžas aktierkino ir pārliecinošs, turklāt pārsteidz, ka dzimumu proporcija trijās no četrām profesijām mūsdienās būtiski nemainās. Par visu Latvijas kino periodu procentuālais sadalījums ir šāds – vīrieši ir 86, 7 % no scenāriju autoriem, 85,4 % no režisoriem, 99,08 % no operatoriem, turklāt divas no trim šeit fiksētajām sievietēm strādājušas kopā ar citu operatoru (Čen Ju Lana kopā ar Aleksandru Šeļenkovu filmā Rainis (1949), Baiba Lagzdiņa ar Fredu Kelemenu filmā Krišana (2005),

kā vienīgā patstāvīgā aktierfilmas operatore visā Latvijas kino vēsturē (1920-2017) norādīta tikai Līga Pipare filmā Pērku jūsu vīru (2003).

Interesants piemērs ir montāžas režisora profesija – analizējami dati par to ir pieejami, sākot ar 1946. gadu, un redzams, ka līdz 1990. gadam tā bijusi 100% sieviešu profesija. Cits, vēl pētāms jautājums, būtu – cik tas ir bijis radošs un cik tehnisks darbs. Filmlentes laikmeta montāžas dzimtes režīma pētījumi šobrīd kļūst aktuāli arī pasaulē [4]. Tomēr Latvijas kino gadījumā skaidri redzams, ka sākoties video un digitālo tehnoloģiju laikmetam, vīrieši pamazām izspiež sievietes no montāžas režisora profesijas: periodā no 1991. – 2006. gadam montāžu veidojuši (rezultātus noapaļojot) 40 % vīriešu un 60 % sieviešu, bet no 2007. – 2017. gadam 71,2% vīriešu un 28,8% sieviešu.

Tabula Nr. 2 Fiktīvo raksturu dominante Latvijas filmu naratīvā pēc dzimuma ir samērā subjektīva, jo izvēle, kurā ailītē konkrētu filmu ievietot, saistīta ar interpretāciju. Lai pilnībā pierādītu dzimtes dominanti konkrētas filmas naratīvā, vēl būtu jāveic papildus mērījumi, piemēram, pētot, cik ekrāna laika un telpas atvēlēts dažādu dzimumu varoņiem, kāda mēroga plāni dominē u.tml. Kā šīs tabulas secinājums varētu noderēt Rolāna Barta izteikums: “Ja vairs nav Tēva, kāda gan jēga stāstīt stāstus? Vai ikviens stāsts neatgriežas pie Edipa?” [5]

1. un 2. tabulā analizētas tikai pilnmetrāžas spēlfilmas. Attiecībā uz pirmo periodu, par kuru nav zināmi precīzi visu filmu garumi, analizētas tās filmas, kuras savulaik aizpildīja atsevišķus seansus un tāpēc varam tās uzskatīt par pilnmetrāžas filmām. Kopējais analizēto filmu skaits nav vienāds ar Latvijā uzņemto filmu skaitu, tomēr ir tam visai tuvu (visas filmas nav analizētas vai nu informācijas trūkuma, vai filmu nepieejamības dēļ). Tabulu datiem izmantots Latvijas aktierfilmu rādītājs no grāmatas Inscenējumu realitāte [6] un portālā filmas.lv pieejamā filmogrāfija [7].

3. tabulā Latvijas aktieri Latvijas filmās apkopoti dati par dažādos laika posmos īpaši populāru un mīlētu aktieru lomu skaitu. Tabulas datiem izmantots periods no 1920. – 2010. gadam, gan pilnmetrāžas, gan īsmetrāžas filmas. Kaut arī, balstoties feminisma kino teorijā, biju jau agrāk rakstījusi par sieviešu tēlu šauro stereotipizāciju filmās salīdzinājumā ar vīriešu tēlu diversifikāciju [8], tomēr vīriešiem pieejamais lomu kvantitatīvais pārsvars vienalga bija pārsteigums.

4. tabulā Latvijas aktieri Latvijas filmās: 2000 – 2017 apkopoti dati par tiem aktieriem, kam attiecīgajā periodā bijušas vairāk kā piecas naratīvam būtiskas lomas Latvijas filmās. Tabulas datiem izmantota portālā filmas.lv pieejamā filmogrāfija, vērā ņemtas gan pilnmetrāžas filmas, gan īsfilmas, taču te nav ietverti TV seriāli un lomas ārvalstu filmās [9].

Atsauces:

1. Robert Connell, pēc 2005 - Raewyn Connell. 
2. Konels, Roberts V. Maskulinitātes un globalizācija. Grām.: Mūsdienu feministiskās teorijas, 321. lpp.  
3. Konels, Roberts V. Maskulinitātes un globalizācija. Grām.: Mūsdienu feministiskās teorijas, 322. lpp.  
4. Skat., piemēram: http://critics-associated.com/a-tedious-job-women-and-film-editing 
5. Barts, Rolāns. Teksta bauda, Rīga: Mansards, 2012, 47. lpp. 
6. Balčus, Z., Pērkone I., Surkova A., Vītola B. Inscenējumu realitāte: Latvijas aktierkino vēsture, Rīga: Mansards, 2011, 463. – 594. lpp. 
7. https://www.filmas.lv, skatīts 2018.07.01. 
8. Pērkone, Inga. Es varu tikai mīlēt: Sievietes tēls Latvijas filmās. Rīga: Neputns, 2008 
9. https://www.filmas.lv, skatīts 2018.11.01., pievienojot arī filmas Pirmdzimtais un Ar putām uz lūpām 

Komentāri

Cohen
07.12.202015:37

Ja tu esi āmurs, visas problēmas redzi kā naglas.


Saistītie raksti



Atbalstītāji

Galvenais atbalstītājs 
Valsts Kultūrkapitāla fonds
 
Sabiedrības integrācijas fonds
 
Kultūras ministrija
web tasarım vds vds sunucu mersin gergi tavan