KINO Raksti

Toms Krūzs, „Tenet” un sievietes

01.09.2020

Toms Krūzs šoreiz ieradās salīdzinoši ikdienišķi. Melnā auto pabrauca garām Bekingemas pilij, jo viņa galamērķis bija kinoteātris, kur noskatīties Kristofera Nolana lielbudžeta trilleri "Tenet". Ievietojot šo video savā twitter-kontā, Toms rosina kinoskatītājus sekot viņa piemēram un lūdz katru no mums kļūt par varoni, kas izglābj savu kinoteātri.

Zīmējums: Kārlis Vītols, speciāli "Kino Rakstiem"

Gan šajā naratīvā, gan citos klimata krīzes un pandēmijas ierobežošanas vēstījumos, kas šobrīd diktē mūsu ikdienu, varonis vienpatis, lai vai ar cik izcilu izveicību apveltīts, vairs nevar nevienu izglābt, ja darbojas viens. Tā vietā tagad izšķiroša ir indivīda atbildība par katru savu ikdienas soli, kas var izmainīt ainavu.

Ar filmu Tenet kino industrija cer atvest atpakaļ kinoteātros savu skatītāju, lai, sadzīvojot ar pandēmijas diktēto prasību pēc sociālās distancēšanās un apmeklētāju skaita ierobežojumiem, atkal atsāktu pelnīt ar filmu izplatīšanu kinoteātrī – tas ir un paliek vienīgais veids, lai atpelnītu šāda tipa lielbudžeta projektus, neskatoties uz to, ka Covid-19 mēnešos arvien būtiskāks un populārāks kļūst VoD modelis filmu demonstrēšanā.

Tenet pirmās nedēļas nogales apmeklējuma skaitļi visā pasaulē ir daudzsološi, arī Latvijā tā bija visskatītākā filma šajā periodā. Ja tomēr neizdosies atjaunot kino skatītāju uzticību šai kultūras praksei, tad sāksies masveidīgs kinoteātru slēgšanas vilnis visā pasaulē.

Tāpēc ir būtiski katram, kas to var atļauties, tagad aiziet uz kino (ievērojot nepieciešamo distanci un higiēnas prasības).

Viena varoņa-glābēja-izmainītāja naratīvs nebūs arī pareizā pieeja Berlīnes starptautiskā kinofestivāla pagājušās nedēļas paziņojumam, ka tas no nākamā gada likvidē balvu kategorijas labākajai vīriešu un labākajai sieviešu lomai galvenajā un otrajā plānā. Tā vietā, ievērojot dzimumu neitralitātes principu, par aktierdarbiem tiks piešķirtas tikai divas balvas – Labākais sniegums galvenajā lomā un Labākais sniegums otrā plāna lomā.

Šis solis, kura mērķis ir sensibilizēt kino industriju, lai mazinātu nevienlīdzības gadījumus, kas saistīti ar dzimuma identitāti, vienlaikus visdrīzāk mazinās varbūtību, ka šīs balvas saņem sievietes. Ir ārkārtīgi  žēl, ka, aktualizējot vienu būtisku tēmu – jaunākajās zinātniskajās atziņās balstītu izpratni par dzimumu identitāti -, tā vienlaikus tiek izspēlēta pret citu problēmu, kas sakņojas strukturālajā diskriminācijā. Proti, kaut kinoskolās režijas specialitāti  absolvē līdzīgs sieviešu un vīriešu skaits, nozarē aktīvi strādājošo vīriešu kārtas režisoru skaits gan Holivudā, gan dažādās Eiropas veido apmēram 80%. Savukārt dažādu valstu pētījumi par līdztiesību kino industrijā uzrāda, ka tajās filmās, kur scenārija autors, režisors un producents ir vīrieši, sieviešu tēliem ir ierādīta daudz nenozīmīgāka vieta, turklāt tos veido stereotipiski un bieži – seksistiski.  Lai arī 2019. gadā Holivudā tapušajās filmās ir vērojams progress – tagad jau 29% filmu galvenais tēls ir sieviete, kas ir divas reizes vairāk nekā 2007. gadā –, tā vēl nav līdzvērtīga sieviešu reprezentācija uz ekrāna. Būtiski uzsvērt, ka arī art house kino segmentā tikai trešdaļā filmu galvenajā lomā ir sieviete.

Tāpēc arī te – viens šobrīd nevar būt varonis.

Katram jāsniedz sava artava, rūpējoties gan par dažādu kino veidošanā iesaistīto, gan par ekrānos redzamo varoņu daudzveidīgu un līdzsvarotu pārstāvniecību. Par to ir atbildīgi gan autori un producenti, gan finansējuma piešķīrēji, gan kuratori un kritiķi, kas palīdz filmām tapt redzamām. Lai kļūtu par iekļaujošāku nozari, kino industrijai ir jāfunkcionē kā tīklojuma naratīvam (network narrative), kurā daudzi un dažādi tēli, izpildot sev uzlikto funkciju plašāka vēstījuma ietvaros,  ar katru savu ikdienišķo lēmumu  atgādina par nepieciešamību akceptēt gan dzimumu varietāti, gan dzimumu līdztiesību, un tos abus – gan filmēšanas laukumā, gan uz ekrāna.  Nākamajā Berlinālē redzēsim, cik viegli katram no mums ir būt par varoni.

Visplašāko pārskatu par dzimumu līdztiesības pētījumiem ASV populārajā kino un kinoindustrijā var iegūt Annenberg Inclusion Initiative mājaslapā ŠEIT.

Pārskatu par situāciju Vācijā un citās Eiropas valstīs var iegūt ŠEIT

Komentāri

Šim rakstam vēl nav komentāru!



Saistītie raksti



Atbalstītāji

Galvenais atbalstītājs 
Valsts Kultūrkapitāla fonds
web tasarım vds vds sunucu mersin gergi tavan