KINO Raksti

Berlīnes “Interfilm” žūrijā

19.11.2015

Pirms dažām dienām Berlīnē noslēdzās starptautiskais īsfilmu festivāls „Interfilm”, kura konkursa žūrijā kopā ar kanādiešu animatoru, „Oskara” balvas laureātu Krisu Landretu un kādreizējo Stenlija Kubrika izpildproducentu Janu Hārlanu strādāja Latvijas režisore un Rīgas starptautiskā kinofestivāla 2ANNAS programmu direktore ASTRA ZOLDNERE.

INTERFILM ir viens no pasaules lielākajiem īsfilmu kinofestivāliem, kuram ik gadu tiek pieteiktas aptuveni 7000 īsfilmas, un šogad tikai 65 no tām nokļuva festivāla starptautiskajā konkursā. Filmu festivāla programmas demonstrē ne tikai aktuālākās kino tendences, bet arī festivāla māksliniecisko politiku – INTERFILM fokusējas uz mākslinieciski augstvērtīgām spēles un animācijas īsfilmām, neignorējot arī labas komēdijas un gaumīgas filmas, kuras varētu patikt publikai. Interesanti, ka gandrīz puse no starptautiskā konkursa filmām bija animācija, savukārt dokumentālās īsfilmas šajā skatē netiek iekļautas. Paralēli starptautiskajam konkursam noritēja arī citi īsfilmu konkursi – Vācijas filmas, bērnu filmas, dokumentālo īsfilmu konkurss, vides un cilvēktiesību jautājumiem veltītas filmas.
INTERFILM ārpuskonkursa fokusā šogad bija Baltijas valstis un Kanāda. Festivāla direktors Haincs Hermans atklāšanas ceremonijā īpaši izcēla Baltijas animatoru oriģinalitāti un arī trakumu. Latviju šogad pārstāvēja septiņas animācijas filmas - Norīt krupi (Jurģis Krāsons), Spārni un airi (Vladimirs Leščovs), Villa Antropoff (Vladimirs Leščovs, Kaspars Jancis), Kora turneja un Roņu sala (Edmunds Jansons), Ursus (Reinis Pētersons), Sēnītes. Man nav laika (Lizete Murovska). Vienīgā spēles īsfilma, kura papildināja mūsu animatoru radīto iespaidu, bija brāļu Ābeļu Kastrāts Kuilis.

Starptautisko žūriju iztaujā festivāla “Interfilm” direktors Haincs Hermans. Foto: Ron Rosenberg

Astra Zoldnere pasniedz savu speciālbalvu dāņu īsfilmai Klausies / Listen. Foto: Ron Rosenberg

Foto: Silke Mayer

Piecas minūtes vai septiņas stundas

Varētu domāt – kas gan var būt labāk, kā nedēļu skatīties labas filmas un pārrunāt tās ar kompetentiem kinoprofesionāļiem? Sūdzēties nesūdzēšos, tomēr jāatzīst, ka darbs žūrijā nav vienkāršs, atslābt un zaudēt koncentrāciju nevar. Atpazīstamais kanādiešu animators Kriss Landrets trāpīgi minēja: „Parasti žūrija vai nu vienojas pirmo piecu minūšu laikā, vai arī diskutē vismaz septiņas stundas”. Mūsu gadījums bija otrais. Izvēlēties vienu labāko filmu bija gandrīz neiespējami, tāpēc piekāpties nācās visiem. Nepārkāpjot demokrātijas principu, mēs balsojām, savukārt, piešķirot atzinības balvas, tomēr izvēlējāmies būt totalitāri – katrs žūrijas loceklis piešķīra vienu īpašo balvu savai favorītfilmai. Turpmākajā tekstā aprakstīšu, manuprāt, interesantākos festivāla darbus.

Kadrs no filmas "Villa Antropoff"

Sociāli aktīvi un šokējoši

Festivālos bieži izceļas sociāli aktīvas un dažkārt arī šokējošas filmas. Sākšu ar spēles īsfilmu Klausies / Listen (rež. Hamy Ramezan, Rungano Nyoni), kurai es piešķīru savu atzinības balvu. Filmā kamera soli pa solim atklāj skatītājam sarežģītu situāciju, kurā nonākusi burkā tērpta islamticīga sieviete. Pēc mājās piedzīvotas vardarbības viņa kopā ar dēlu ieradusies Kopenhāgenas policijas iecirknī, lai lūgtu palīdzību. Tā kā sieviete runā tikai arābiski, viņas teikto policistiem tulko musulmaņu tulkotāja. Lēnām skatītājs aptver, ka tulkotāja apzināti maldina policiju un, nevis palīdz cietušajai, bet iesaka viņai doties mājās un lūgties: „Allāhs tev palīdzēs!”. Situācija kļūst vēl dramatiskāka, kad arī sievietes dēls atsakās runāt par notikušo.

Brāļu Ābeļu “Kastrāts kuilis” – vienīgā spēles īsfilma no Latvijas blakus septiņām animācijas filmām.

Arī nozīmīgajā starptautiskajā Klermonferānas īsfilmu festivālā galveno balvu ieguvusī filma Caurums / Hole (rež. Martin Edralin) šokē. Filma attēlo homoseksuālu invalīdu, kurš spiests lūgt sociālā darbinieka palīdzību, lai apmierinātu savas seksuālās vajadzības. Stāsts uzņemts reālistiski, filmu skatīties nav komfortabli, bet tā aizskar nopietnus jautājumus, par kuriem lielākā daļa cilvēku visdrīzāk ikdienā neaizdomājas.
INTERFILM galveno balvu ieguva Krievijas filma Pārbaude / Inspection (režisore Gala Sukhanova), kura, atšķirībā no diviem iepriekšminētajiem darbiem, par sociālām problēmām vēsta daudz izklaidējošākā veidā, neradot skatītājam nekomfortablu sajūtu, ka viņš pienācis notiekošajam pārāk tuvu. Filmas režisore ļauj auditorijai ieturēt distanci un saprast, ka tā ir tikai filma, cilvēki uz ekrāna ir aktieri, un, lai arī viņiem jūtam līdzi, tas viss nav pa īstam. Pārbaudē stāstīts par policijas pārbaudi dzīvoklī, kurā dzīvo māte alkoholiķe kopā ar savu nepilngadīgo meitu. Filmas scenārijā izmantots klasisks paņēmiens – stāsta beigās apvērst situāciju ar kājām gaisā un ļaut skatītājam ieraudzīt iepriekš notiekošo gluži kā no jauna.

Animācijas hibrīdi

Pašlaik animācijā ļoti populāra divu vai pat vairāku tehniku miksēšana. Piemēram, filmai Laika vīrs un ēnu bokseris / The Weather man and the Shadow Boxer (rež. Randall Lloyd Okita), kura festivāla katalogā apzīmēta ar vārdu animācijas filma, mēs izvēlējāmies piešķirt balvu par labāko kameras darbu. Šī hibrīdfilma attīsta vizuālo kinovalodu līdz līmenim, kad vairs nav iespējams viennozīmīgi novilkt robežu starp terminiem kameras darbs, mākslinieka darbs, animācija un spēlfilma. Miksējot visus šos elementus, Laika vīrs un ēnu bokseris nojauc robežu ne tikai starp animāciju un spēlfilmu, bet arī starp reālo un iedomāto, starp pagātni un tagadni. Filma asociatīvi vēsta par diviem brāļiem, kuri bērnībā piedzīvojuši traumu un pieaugot turpina to izdzīvot katrs savā veidā.

Par labāko animāciju INTERFILM festivālā tika atzīta dāņu filma Veselums / Whole (William Reynish), kura stāsta par atlabšanu no neveiksmīgām attiecībām. Filma ir kā vizuāli iespaidīgs šamanisks trips, kurš ieved skatītāju galvenā varoņa krāsainajā un psihedēliskajā pasaulē. Vienkāršais filmas naratīvs izstāstīts ar oriģināliem vizuālās izteiksmes līdzekļiem, kuros augstvērtīga 3D grafika miksēta ar 2D datoranimāciju.

Vēl viena psihedēliska filma – Limbo Limbo ceļojums / Limbo Limbo Travel (rež. Zsuzsanna Kreif, Borbala Zetenyi). Animācija, izmantojot asprātīgus un simboliskus elementus, kritizē mūsdienu sabiedrības apsēstību ar patērēšanu un modernajām tehnoloģijām. Kamēr vīriešiem ir sekss ar mobilajiem telefoniem, sievietes meklē citus veidus, kā izklaidēties, - viņas dodas uz Limbo Limbo salu, kuru apdzīvo nesamaitāti dabas bērni.

Labas komēdijas

INTERFILM festivāla programmā iekļautas vairākas komēdijas, kuras trāpīgi aizskar nopietnas tēmas. Jana Hārlana atzinību ieguvušajā franču filmā Gluži kā mēs / Just like us (rež. Karine Blanc) paustas vairākas feministiskas idejas. Stāsts ir par sievieti, kura, meklējot darbu, spiesta atstāt savu zīdaiņa vecuma bērnu trepju telpā. Situācija kļūst nopietnāka, kad, māmiņai iesprūstot liftā, darba intervijas sākas turpat kāpņu telpā, bet bērns pēkšņi sāk raudāt. Piešķirot balvu, Hārlans teica, ka pats ar sievu un vedeklu vairākkārt piedzīvojis šādas situācijas – galu galā, neskatoties ne uz kādiem racionāliem apsvērumiem, viss tiek pakļauts zīdaiņa interesēm.
Citās veiksmīgās komēdijās risināti konflikti starp šveiciešiem un arābu imigrantiem (Disciplīna / Discipline, rež. Christophe M. Saber) vai, piemēram, starp diviem makšķerniekiem uz Padomju Savienības un Norvēģijas robežas (Brāļu zeme / Brotherland, rež. Aleksander Olai Korsnes).

65 filmas un secinājumi

Pēc darba Berlīnes starptautiskā festivāla INTERFILM žūrijā vēlreiz pārliecinājos, ka ceļojums īsfilmu pasaulē piedāvā ļoti intensīvu pieredzi. Oriģināli, tradicionāli un šokējoši stāsti seko cits citam, vienlaikus izaicinot un izklaidējot. Vēl sarežģītāk, kad jāizvēlas, kuriem no daudzajiem darbiem piešķirt balvas. Diskusijās sastopas žūrijas locekļu dažādās pieredzes, gaumes un viedokļi par īsfilmas mērķi. Es īsfilmu uzskatu par atsevišķu mākslas žanru, bet to var arī aplūkot kā jauna režisora pieteikumu pilnmetrāžas filmai. Absolūtas patiesības nav, tāpat kā nav absolūtas patiesības par to, kura ir labākā filma.

Festivāla Interfilm starptautiskā žūrija – no kreisās Kriss Landrets, Astra Zoldnere un Jans Hārlans. Foto: Silke Mayer

Komentāri

Šim rakstam vēl nav komentāru!




Atbalstītāji

Galvenais atbalstītājs 
Valsts Kultūrkapitāla fonds
 
Sabiedrības integrācijas fonds
 
Kultūras ministrija
web tasarım vds vds sunucu mersin gergi tavan