Šāgada „Oskara” statueti kā gada labākā filma saņēma meksikāņu režisora Giljermo del Toro „Ūdens forma / The Shape of Water”, kuras kontā jau bija Venēcijas Starptautiskā kino festivāla Zelta lauva kā labākajai filmai. Vēl pirms pāris gadiem tāda filma kā “Ūdens forma”, visticamāk, pat nebūtu nom...

Šī raksta autors nekad nav bijis maza meitene; vēl vairāk, filmas notikumu laikā viņš nemaz nebija dzimis un arī Latvijas vēsture viņam ir vēl līdz galam neiepazīts lauks. Tomēr Paulas un pārējo meiteņu vasara filmā “Paradīze ‘89” liekas tik īsta, ka gandrīz sajaucama ar paša bērnības atmiņām.

Tas tagad varētu atgadīties jebkuram no mums – katram, kurš Vācijā publiskā vietā runā citā valodā, nevis vācu, vai katram, kura izskats neatbilst priekšstatam par blondo ārieti. Režisors Fatihs Akins filmā „Izzūdošie / In the Fade / Aus dem Nichts” uzsver tieši Visvarenā Gadījuma motīvu.

Grieķu režisora Jorga Lantima (Yorgos Lanthimos) mistiskā šausmu drāma ar sengrieķu traģēdijas oreolu „Svētā brieža nogalināšana / The Killing of a Sacred Deer” 2017) ir ieguvusi Kannu festivāla prestižo godalgu par labāko scenāriju, turklāt vēl paspējusi nolaupīt dažam labam skatītājam neaizviet...

Itāļu režisora Lukas Gvadanjīno jaunākā filma “Sauc mani savā vārdā / Call Me By Your Name” (2017) ir intīms, liriski pieklusināts un lēns, kādas 1983. gada itāļu vasaras saules dūmakā ietīts kino, kam teorētiski vajadzēja palikt vien izmeklētu festivālu gardēžu redzeslokā. Tomēr jaunajā 2018. ga...

Ievas Ozoliņas filma „Dotais lielums: mana māte” ir visai savāds kinodarbs. No vienas puses, šī 104 minūtes ilgā lente ir dokumentāls stāsts par konkrētiem cilvēkiem, no otras – pats vēstījuma paņēmiens ļauj to uztvert pēc spēles kino kategorijas likumiem.

Režisores Ievas Ozoliņas jaunākā dokumentālā filma “Dotais lielums: mana māte”, visticamāk, izpelnīsies līdzīga mēroga ievērību, kā viņas pirmā filma “Mans tēvs baņķieris” (2015). Katrā ziņā tūlīt pēc pirmizrādes publika krasi sašķēlās atbalstītājos un noliedzējos, bet dažu viedokļi mainījās pāri...

Borisa Hļebņikova „Aritmija” tiek uzskatīta par vienu no Krievijas 2017. gada galvenajām filmām, kinolente jau paguvusi iegūt kādu desmitu balvu dažādos festivālos. Ir interesanti izprast, kādā veidā skatītājam tiek nogādāts šī darba vēstījums, kuru radījušā režisora reputācija ir – viens no „dzī...

Cilvēks, kas ir visu pateicis un parādījis. Astoņdesmit divus gadus vecs, apsveicami un apskaužami labā veselības un prāta možumā – savas spīdošās kinokarjeras izskaņā Vudijs Allens varētu droši atļauties jebkādu trakulīgu izlēcienu. Tomēr nē. Ar filmu „Brīnumu rats / Wonder wheel” joprojām aktīv...

Režisora un producenta Andreja Ēķa veiksmīgā biznesa ideja uzņem apgriezienus – Latvijā radītajai filmai “Svingeri” ir uzņemta un novembrī pirmizrādīta igauņu versija, 1. janvārī startēs ukraiņu “Svingeri”. Pagaidām “recepcijas modelis” visur līdzīgs – skatītāji plūst straumēm, kases rekordi krīt...

Filma „120 sitieni minūtē / 120 battements par minute” ir īsteni franciska filma, kas pilnu krūti svin jaunības dumpīgo enerģiju, beznosacījumu mīlestību un dzīves vērtību, ko tā īsti var apjaust tikai nāves tuvumā – jo visi filmas varoņi ir HIV inficēti un „netradicionāli orientēti”. Kannu „Gran...

Ar Kannu kinofestivāla Zelta palmas zaru titulētā zviedru režisora Rūbena Ēstlunda absurdā komēdija "Kvadrāts / The Square" (2017), līdzīgi kā mūsdienu māksla, izsauc kardināli pretējas reakcijas. Es visu filmas laiku skaļi smējos, man blakus sēdošais vīrietis ik pa laikam sašutis ieelsās un vair...

Tas ir tik cilvēciski un kinematogrāfijai raksturīgi – ja vēsturnieki formulēs šo divu cilvēku attiecību stāstu kā „troņmantiniekam ir bijis romāns ar balerīnu”, tad spēlfilmas veidotāji uzliks zīmogu „gadsimta kaislīgākais mīlasstāsts, kas izmainīja impēriju”. Ar Krievijas mediju vieglu roku, ve...

Neviena dokumentāla filma nevar izvairīties no subjektivitātes, un tas ir nevis trūkums, bet vienkārši fakts, raksta kinozinātnieks Viktors Freibergs. Režisore Ilona Brūvere, uzņemot otro Simtgades filmu, dokumentālo spēlfilmu “Ievainotais jātnieks”, kino subjektivitātes potenciālu izmanto ar pil...

„Pa asmeni skrejošais 2049 / Blade Runner 2049” ir pēdējā laika labākā filma starp kosmiskās nākotnes vīziju žanra konkurentiem, tomēr klusībā urda gandrīz zaimojošs jautājums – varbūt sīkvelu filmām labāk dažreiz nekaunīgi pretendēt uz ģenialitāti un skaļi izgāzties, nekā vienkārši labi tikt gal...