Foto skices no dažām dienām sniegotās Tallinas kinofestivālā Melnās naktis (PÖFF), tvertas pārskrējienos starp dažām filmām, semināriem, pirmizrādi, projektu prezentācijām, daudzām sarunām un īsu naktsmieru.

#Komentārs

Ko festivāliem un skatītājiem darīt ar problemātiskām filmām, kas atklāti ignorē vai izaicina sociālpolitisko realitāti? Aizliegt, nerādīt, neļaut filmēt? Vai neuztraukties un bez komentāriem tirgot biļetes, izmantojot ažiotāžu? Labākā atbilde ir – par šīm tēmām diskutēt publiski.

#Aktuālā tēma

Kāpēc rietumu kinofestivāli nespēj nošķirt ideoloģiju no propagandas? 81. Venēcijas kinofestivāla otrajā pusē (un pēc tam Toronto starptautiskajā kinofestivālā) sabiedrības uzmanība pārvirzījās no pasaules lielo kinozvaigžņu apbrīnošanas uz skandālu, ko izraisīja festivāla lēmums programmā demons...

Venēcijas kinofestivālā šogad galveno godalgu, Zelta lauvu, ieguva spāņu kolorista Pedro Almodovara meditācija par tiesībām uz brīvprātīgu nāvi – filma „Blakusistaba / The Room Next Door” (2024) ar Holivudas klasiķēm Džulianu Mūru un Tildu Svintoni.

Lokarno festivālam, vienam no vecākajiem un nozīmīgākajiem pasaules kinofestivāliem, ir astoņas dažādas goda balvas, kuras pasniedz slavenajā Piazza Grande / Lielajā laukumā, astoņtūkstoš skatītāju priekšā; paralēli četrus konkursus vērtē atsevišķas žūrijas, pasniedzot savus Leopardus, un darboja...

Producente Nikola Ozola no Latvijas studijas „Trickster Pictures” šogad Lokarno kinofestivālu apmeklēja kā programmas „Match Me!” dalībniece un brīžiem neticīgi pārjautāja sev: „…varbūt no sasvīduša, izsalkuša un kautrīga studenta Latvijas paviljona kaktā esmu kļuvusi par pilntiesīgu producenti?!”

Jūnija un jūlija mijā skaistais Čehijas kūrorts Karlovi Vari  atkal dzīvoja ar kino – jau 58. reizi te notika viens no publikas iemīļotākajiem starptautiskajiem kinofestivāliem. Tāds, kuru varētu ierindot uzreiz aiz Kannām, Venēcijas un Berlīnes.

"Sapņi mēdz piepildīties, un tad vajag atkal jaunus sapņus," saka producents Matīss Kaža, kopā ar režisoru Gintu Zilbalodi un filmas "Straume" komandu piedzīvojis pirmos triumfa brīžus filmas dzīvesceļa sākumā. Kino Rakstos - amizanti kolorīts stāsts par to, kā tas izskatījās "no iekšpuses".

#Aktuālā tēma

Šāgada kinofestivāla Go East simpozijs bija veltīts kvīru kino vēsturei Austrumeiropā, ar īpašu fokusu uz bijušās Dienvidslāvijas teritoriju un Ukrainu. Kvīru kino pētniecība ne tikai Latvijā, bet visā Austrumeiropas reģionā notiek tikai pēdējo desmit gadu laikā. Tāpēc lai pārskats par šīm četrām...

#Latvijas filma

…murr, plunkš, buļ-buļ, plunkš, murr… Kaķis iekrita ūdenī. Klap, klap, klap. Mērām aplausu ilgumu. Lai gan Kannu pirmizrādes stāvovāciju minūšu skaits šur tur paspēja kļūt par joku objektu (sak’, ļaudis krampjaini skatās savos pulksteņos, lai pēc tam mērītos „kuram ilgāk”), lepnums par savējiem i...

Kannu kinofestivāls savās 12 dienās kļūst par pasaules kino centrālo skatuvi, un ne tikai ar filmu pirmizrādēm un slavenībām uz sarkanā paklāja. Kā Maslova piramīda festivālā kārtojas slāņos gigantiskās kinokompānijas un lielie pircēji, vidējais segments – filmu tirdzniecības aģenti – un tad jau ...

#Komentārs

Oberhauzenes īsfilmu festivāls jau pagājušajā vasarā bija iecerējis šogad rīkot konferenci, kurā analizētu izmaiņas kinofestivālu vidē, kas notikušas pēdējo trīs četru gadu laikā. Taču festivāla direktora Larsa Henrika Gasa pretrunīgi interpretētie izteikumi pēc pagājušā gada 7. oktobra ir sašķēl...

Kad kultūras ministre Agnese Logina platformā X ieminējās, ka digitālo spēļu nozarei Latvijā ir liels potenciāls un tā ir daļa no radošajām industrijām, liela daļa komentētāju metās skandalēt, apšaubot, vai datorspēles ir Kultūras ministrijas lauciņš, un sazin kāpēc apgalvojot, ka tagad nu lobēsi...

#Komentārs

Dāvja Sīmaņa spēlfilmas “Marijas klusums” nonākšana Berlīnes starptautiskā kinofestivāla Foruma programmā un Ekumēniskās žūrijas balva ne tikai paver filmai durvis uz aktīvu “karjeru” starptautisko kinofestivālu lokos, bet arī ļauj “Marijas klusumu” salāgot ar citām Berlīnē redzētajām filmām un b...

#Personība

Isabela Koišeta (Isabel Coixet) ir spāņu kinorežisore ar visplašāko starptautisko pieredzi filmu veidošanā un režisore, kas aizsākusi jaunu ēru Spānijas kino – to, kurā sāk dominēt sievietes (šogad pirmo reizi Spānijas kino vēsturē tikai 40% no nacionālo Goijas balvu nominantiem bija vīrieši, un ...