#Intervija

Agnese Budovska šobrīd varētu būt visvairāk filmētā Latvijas aktrise – 6. novembrī pirmizrādi piedzīvos Dzintara Dreiberga “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, pirmizrādēm tuvojas arī Lindas Oltes “Bērns” un Annas Ansones “Vasaras asara” ar Agneses dalību, bet jau nākamā gada pavasarī pirmizrāde tiek ...

#Recenzija

Filmas par noteiktām tēmām vai arī noteiktu veidu filmas (kā dokumentārais kino, piemēram) ir uzmanības pievēršanas tehnikas (“attentional techniques”), jo tās no haotiskas notikumu masas kaut ko atklāj, izceļ, pretstata, secina. Jāņa Ābeles daļēji inscenētā dokumentārā filma „Testaments”, ieņemo...

#Eiropas filma

Norvēģu režisores Janikes Askevoldas filma pieder tām retajām drāmām, kas runā par lielām tēmām bez skaļuma, moralizēšanas un nepieciešamības pierādīt savu aktualitāti. Tā vienkārši ir – iekšēji intensīva, patiesi cilvēciski sāpīga.

Šāgada Kannu kinofestivāla Zelta palmas zaru ieguvusī Džafara Panahi filma “Tas bija tikai negadījums / It Was Just an Accident”, kas no 24. oktobra skatāma arī Latvijas kinoteātros, lielā mērā vērtējama kā atgriešanās.

#Latvijas filma

Ja “Kriminālās ekselences fonds” (2018) būtu reāls cilvēks, tas par savu pēcteci “Tumšzilo evanģēliju” (2025) teiktu: “Tu redzēji, kādi viņam bija pagoni?!” Režisors Oskars Rupenheits ir “uzdienējies” un atkal industrijai rāda pigu, sakot: “Žanra kino ir un būs!”

#Latvijas filma

Kinorežisores Dzintras Gekas jaunākās dokumentālās filmas nosaukums ir vienkāršs un nepretenciozs kā sienasavīzes virsraksts: “Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis”.

#Latvijas filma

Režisore Dzintra Geka ar katru jaunu filmu pievieno atkal jaunu mozaīkas fragmentu savam plašajam pētījumam, bet arī uzdod jautājumu – kā turpināt?

Jau tūlīt ar Kannu festivālu sāksies jauns etaps nemitīgajā kinoindustrijas apritē, norimst skaļās diskusijas par aizvadītā gada balvu sezonu, un ir īstais brīdis paskatīties uz zīmīgām kopsakarībām gan starp izdaudzinātiem, gan arī ignorētiem kinodarbiem. Piemēram, tematiskie pavedieni par „spēc...

„Dance your hearts out! / Izdejojiet sirdi!” – saka deju kopas „Daugaviņa” vadītāja Selga Apse Paula Dombrovska dokumentālajā filmā “Vairāk kā deja”, kas stāsta par Kanādas dejotāju ceļu uz Latvijas Dziesmu un deju svētkiem. Viņiem latviskums nav tikai no vecākajām paaudzēm saņemts mantojums, tas...

#Recenzija

Vēl tikai cenšoties ieinteresēt potenciālos skatītājus nākt uz kinoteātri un skatīties filmu Lotus, tās autori filmas treileri noslēdz ar teikumu: „Es patiešām nezinu, kā šo eksperimenta filmu uztvers skatītāji…”

#Intervija

„Es domāju, tā ir tāda latviska lieta – vēlēšanās radīt vēsturiskos naratīvus, kas arī man liekas ļoti forši un vajadzīgi. Bet ļoti svarīgi, lai tie ir dažādi, arī ļoti meinstrīmīgi, naratīvi un saprotami,” saka režisore Signe Birkova, uzņēmusi spēlfilmu „Lotus” – par laikmetu, kad viss ir lēcien...

#Recenzija

Komiskā fantasmagorija “Lotus” – par to, kas Latvijas kinovēsturē būtu varējis notikt ap 1920. gadu, ja latvju sinematogrāfa pamatlicējiem Vilim Segliņam (1882–1961), Kārlim Kārkliņam (1886 – 1972) un Arnoldam Cālītim (1883–1972) būtu pievienojusies vācu aristokrāte Alise fon Trota, – ļauj izfant...

#Latvijas filma

„Jauns līdz galam nevar saprast vecu…” – tā tas ir, to sociālantropoloģe Anna Žabicka var nekautrējoties atzīt pēc daudziem gadiem, kas pavadīti pētniecībā. Tomēr mēs varam ļoti daudz mācīties no kopā būšanas un celt tik ļoti nepieciešamo tiltu starp paaudzēm, kā to mēģina darīt režisores Agneses...

#Latvijas filma

Ja jums liekas, ka aizkustinošākais acu skatiens Latvijas animācijā jau ir uzzīmēts un līdz ar „Oskara” statueti uz visiem laikiem pienākas „Straumes” tumšpelēkajam kaķim bez ūsām, esiet gatavi pārsteigumam no negaidītas puses.

#Recenzija

Varētu domāt – nosaukt filmu par „paaudzes portretu” nozīmē ielikt to kastītē, kas attiecas tikai uz pavisam nelielu sabiedrības daļu. Tomēr, kaut gan Mūžīgi jauni ataino ļoti konkrētu pieredzi ļoti konkrētā laikā, stāsts, kā vienmēr, nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām. Caur citu cilvēku p...