KINO Raksti

Ja pienāk apokalipse, uzpīkstini man! 25 gadi “Bafijai pret vampīriem”

15.07.2022
Ja pienāk apokalipse, uzpīkstini man! 25 gadi “Bafijai pret vampīriem”
Vilova, Bafija, Kordēlija, Ksanders. 1. sezonas publicitātes attēls.

Ja man būtu izvēle, es labprātāk aizmirstu savu pirmo skūpstu un tā vietā atcerētos brīdi, kad noskatījos pirmo sēriju no “Bafijas pret vampīriem / Buffy the Vampire Slayer” (1997-2003). Tās draudzenes, kuras zina mana pirmā skūpsta stāstu, varēs apliecināt, ka es nepārspīlēju. Tieši tik nozīmīgs manā dzīvē ir bijis šis seriāls, kurš šogad svin savu 25 gadu jubileju un platformā „Disney+” nu ir pieejams arī Latvijā.

Ja atminos pareizi, pirmās četras sezonas tika rādītas kādā no Latvijas televīzijas kanāliem, un es drīz vien kļuvu tik pārņemta ar šo seriālu, ka sāku visas sērijas ierakstīt VHS kasetēs, lai varētu tās skatīties atkal un atkal. Mana pusaudzes sirds salūza, kad seriālu pārstāja rādīt, un, par spīti tam, ka vācu valodu nezināju nemaz, es fanātiski turpināju nākamās sezonas skatīties kanālā Pro 7. Tāpēc līdz pat 2005. gadam mana izpratne par to, kā tieši beidzās Bafijas piedzīvojumi, bija visai aptuvena, toties es biju apguvusi ļoti specifiskas un ikdienā maz izmantojamas vācu valodas zināšanas.

Taču, tā kā divtūkstošo gadu sākumā arī Latvijā bija parādījies internets, pienāca brīdis, kad varēju noskatīties visas septiņas Bafijas pret vampīriem sezonas un vēl piecas satelītseriāla Eņģelis / Angel (1999-2004) sezonas angliski, tātad beidzot saprast visu, kas pirms tam bija noticis tikai vāciski. Neesmu skaitījusi, cik reižu pēc tam esmu redzējusi seriālu Bafija pret vampīriem pilnā garumā, bet tas noteikti ir divciparu skaitlis. Pagājušajā gadā izgāju cauri Bafijai un Eņģelim, lai nosvinētu savas filmas pirmizrādi. Šogad – vienkārši tāpēc, ka

šis seriāls ir kas tāds, bez kā nespēju iztēloties savu dzīvi.

(Nevēlos iedziļināties tajā, ko tas pasaka par manu dzīvi.)

Vai tas nozīmē, ka es tagad kādu laiku nevēlēšos to pārskatīt? Nē. Lai arī tikai pirms pāris mēnešiem noskatījos septītās sezonas noslēdzošo sēriju, jau šobrīd man sevi fiziski jāattur no tā, lai nesāktu no jauna. Un, kamēr zinātnieki nav simtprocentīgi pierādījuši to, ka viena seriāla skatīšanās atkal un atkal tiešām ir garīgas slimības pazīme, es par to negrasos uztraukties. Jo, ja man kāds pateiktu, ka pasaule beigsies rītdien (kas šobrīd šķiet ļoti ticams scenārijs), es savu pēdējo dienu pavadītu skatoties Bafijas otrās sezonas pēdējās sērijas. Citējot seriāla populāro meiteni Kordēliju Čeisu: “Drusku patoloģiski, ne?”[1]

„Ir deviņdesmitie! Tūkstoš DEVIŅI SIMTI deviņdesmitie, un es varu darīt abas lietas. Klārkam Kentam ir darbs. Es tikai gribu aiziet uz randiņu.”
(1. sezonas 5. sērija Never Kill a Boy on the First Date)

Bafijas stāsts sākās ar scenārista un režisora Džosa Vēdona ideju par to, kā apvērst klasisko šausmu kino klišeju par skaisto blondīni, kura ir kārtējā ļaundara upuris. Kā būtu, ja tieši viņa būtu tā varone, kas cīnās pret ļaunumu? Vēdons uzrakstīja scenāriju, kurš piesaistīja producentes un režisores Frenas Rūbelas Kuzui uzmanību, un viņa kopā ar savu vīru Kezu Kuzui dabūja finansējumu filmai. Frena Rūbela Kuzui bija oriģinālās 1992. gada filmas Bafija pret vampīriem režisore un, lai arī cieši kopā ar Džosu Vēdonu strādāja pie scenārija uzlabošanas, gala rezultāts spēcīgi atšķīrās no oriģinālās idejas un scenārija autora iecerētā. Filma vairāk atgādina kičīgu komēdiju par karsējmeiteni, kas cīnās pret vampīriem, un arī kritiķu atsauksmes nebija īpaši glaimojošas. Šobrīd 1992. gada filma Bafija pret vampīriem ar Kristiju Svansoni un Lūku Periju galvenajās lomās ir kulta klasika; tiesa, nevis tādā nozīmē kā Krusttēvs / The Godfather (1972), bet kā Rokija Horora šausmu šovs / Rocky Horror Picture Show (1975).

Tomēr pēc pāris gadiem producentes Frena Rūbela Kuzui un Geila Bērmana uzrunāja Džosu Vēdonu ar ideju, ka Bafija būtu pelnījusi savu televīzijas seriālu, un solīja šoreiz visus radošos lēmumus atdot viņa rokās. Geila Bērmana bija lasījusi filmas scenāriju tad, kad tas pirmoreiz parādījās, un jau no sākuma vēlējās to pārvērst par seriālu, taču neviens neesot izrādījis interesi. Tādēļ, kad pēc vairākiem gadiem pie viņas ar šo pašu ideju atnāca Kuzui, Bērmana pameta labi apmaksātu darbu kompānijā Sandollar Television, lai pievērstos tikai Bafijai.[2] Sākotnēji seriāls īpaši neuzrunāja televīziju kompānijas, nopietni iebildumi bija arī pret nosaukumu, taču Vēdons ar komandu pastāvēja uz savu. Seriāla beidzamajā – septītajā – sezonā tas ir asprātīgi apspēlēts, kad Bafija satiek mītisko Sargātāju, kura var sniegt atbildes par vampīru slepkavas likteni. Sargātāja kādā brīdī apvaicājas: “Es atvainojos, kā tevi sauc?” Saņemot atbildi, viņa neticīgi pārvaicā: “Nē, bet nopietni!” Bafija atbild, tikai paraustot plecus.

Galu galā tomēr Bafijai paveicās – kompānijai The WB Television bija nepieciešams sezonas vidus aizvietotājs seriālam Savanna / Savannah (1996-1997), un Vēdonam tika dota iespēja veidot pirmo sezonu 13 sēriju garumā. Par spīti nelabvēlīgajam raidlaikam ne pārāk populārā kanālā, 1997. gada 10. martā seriāls Bafija pret vampīriem iznāca uz ekrāniem, un neviens negaidīja, ka tas kļūs par tādu fenomenu. Bet tad, kad iznāca otrā sezona, reklāmlaika cenas kanālā The WB Television bija pieaugušas, tikai un vienīgi pateicoties Bafijai; arī pats kanāls kļuva par nopietnu spēlētāju un turpināja darbību ar citiem slaveniem pusaudžu seriāliem Dousona līcis / Dawson’s Creek (1998-2003), Amulets / Charmed (1998-2006), Felicita / Felicity (1998-2002) un Smolvila / Smallville (2001-2011).

„Piedodiet, es esmu vecmodīga meitene. Mani uzaudzināja domāt, ka vīrieši ir tie, kas atrok līķus, un sievietes dzemdē bērniņus.”
(2. sezonas 2. sērija Some Assembly Required)

Sapņa sekvence. Sērija "Restless"

Tā kā es gandrīz katrā sarunā spēju ievīt teicienu „vienā Bafijas sērijā bija tā…”, tad esmu sev par lielu vilšanos un skumjām atklājusi, ka liela daļa manu draugu nav šo seriālu skatījušies. Tas liek domāt, ka būtu nepieciešams mazliet pastāstīt, par ko tieši ir stāsts.

Vismaz pirmajās pāris sezonās sērijas sākās ar aizkadra tekstu: “Katrā paaudzē ir viena izredzētā. Viņa viena pati stāsies pretī vampīriem, dēmoniem un tumsas spēkiem. Viņa ir slepkava.” Diemžēl latviešu valodā nav iespējams precīzi nodefinēt atšķirību starp angļu valodas vārdiem “slayer” (šajā gadījumā – vampīru slepkava) un “killer” (slepkava), tāpēc ir sarežģītāk izskaidrot vienu no svarīgākajiem vampīru slepkavas tabu – viņa nav vienkārši slepkava, viņa nogalina tikai pārdabiskus ļaundarus. Šī svarīgā robežšķirtne kļūst par nozīmīgu tēmu seriāla trešajā un sestajā sezonā, kur tiek risināta šī morālā dilemma. Otras vampīru slepkavas Feitas kļūda, nejauši nogalinot cilvēku, kļūst par lūzuma punktu viņas varones arkā, padarot Feitu par ļaundari. Turpretim sestajā sezonā kāda no seriāla galvenajām varonēm, kuras sēras pārvērtušās naidā, atņem dzīvību ļaundarim, kurš tomēr ir cilvēks. Un Bafijas universā ar cilvēku noziegumiem galā tiek policija un likums.

„Kordēlija: - Viņa [Bafija] ir kā tāds Supermens. Vai tad viņai nevajadzētu būt paredzētiem citiem likumiem?
Vilova: - Protams, bet tikai fašistiskā sabiedrībā.
Kordēlija: - Nu re! Kāpēc mums nevarētu būt tāda?”
(2. sezonas 11. sērija Ted)

Tātad jau kopš senseniem laikā katrā paaudzē piedzimst viena meitene, kura pusaudzes vecumā (ap 15 gadiem) atklāj, ka viņai piemīt pārcilvēciskas spējas – lielāks spēks un izturība, viņas ķermenis ātrāk dzīst un atveseļojas.

Šis ir klasisks fantāzijas žanra trops – pubertāte ir kā katalizators, kas atbrīvo snaudošas superspējas,

šo senatnējo spēku pieskata Vērotājs (The Watcher), kurš ir tāds kā vampīru slepkavas mentors. Un viņas uzdevums ir nogalināt vampīrus, glābt cilvēkus no dažādiem tumsas spēkiem, kā arī bieži vien novērst pasaules galu.

Līdz 15 gadu vecumam Bafija Samersa ir tipiska blondā karsējmeitene – viena no skolas populārākajām meitenēm, dzīvo Losandželosā un interesējas tikai par kurpēm un puišiem. Taču tad viņu uzrunā pirmais Vērotājs Meriks un atklāj, ka uz viņas pleciem gulstas milzīga atbildība. Kad Bafija nodedzina sporta zāli (kā noprotam – lai izglābtu skolu no vampīriem), viņu izslēdz no mācību iestādes. Bafijas “nekontrolējamā rīcība” kļūst par vienu no iemesliem viņas vecāku laulības šķiršanai, un viņa ar savu mammu Džoisu pārceļas uz mazo Sanīdeilas pilsētiņu Kalifornijā, lai sāktu dzīvi no jauna. Bafija domā, ka izbēgusi no sava likteņa, bet jau pirmajā skolas dienā viņu uzrunā skolas bibliotekārs Rūperts Džailzs, kurš izrādās viņas jaunais Vērotājs. Bafija ir nonākusi vietā, uz kuru ļaunums saplūst no visām pasaules malām – Sanīdeilas vidusskola ir uzbūvēta tieši virs Elles mutes, un paranormāli notikumi ir daļa no skolas ikdienas. Tādā veidā Džoss Vēdons, kurš pats savu vidusskolas laiku atceras ar dziļu nepatiku, paceļ jaunā līmenī izteicienu „vidusskola ir elle”.    

Lai arī visu laiku tiek uzsvērts, ka vampīru slepkavai jācīnās vienai, Bafija iedraudzējas ar diviem nūģiem – Vilovu Rozenbergu un Ksanderu Harisu, kas uzzina par viņas slepeno identitāti un ar laiku kļūst par viņas atbalsta komandu jeb Skūbiju bandu. Šī ir viena no lietām, kas seriāla galveno varoni atšķir no visiem iepriekšējiem vampīru slepkavām – viņai ir draugi, ģimene, un viņa īpaši nepakļaujas stingrajiem Vērotāju padomes noteikumiem. Taču, ja sākumā tas Džailzu dzen izmisumā, ar katru nākamo sezonu viņš arvien vairāk sāk uzticēties Bafijas instinktiem un bieži vien neprātīgajiem plāniem (uzspridzināt skolu, lai nogalināt milzu dinozaurdēmonu? Kāpēc gan ne!). Turklāt, seriālam attīstoties, arvien skaudrāk parādās Vērotāju padomes birokrātiskā un vecmodīgā domāšana, un sākotnēji ļoti konservatīvais Džailzs kļūst par ko līdzīgu dumpiniekam savu aroda brāļu un māsu vidū.

Kad seriāla trešajā sezonā parādās otra vampīru slepkavotāja Feita, kurai vampīru medīšana ir kā sports un arī afrodīzijs, viņa, uzsver Džoss Vēdons, ir kā Bafijas ēnas puse. Feitas tēls ir ieskats alternatīvā universā, kurā Bafijai nebūtu ģimenes un draugu atbalsta. Tuvāko cilvēku mīlestība un atbalsts ir kas tāds, kas vampīru slepkavai it kā nav paredzēts – kā mēs vēlāk uzzinām no Pirmās Slepkavas, vampīru slepkavas “dāvana ir nāve”, un viņa vienmēr ir viena. Taču arī šajā ziņā Bafija pārkāpj noteikumus un, kā pierāda seriāla notikumi atkal un atkal, tas ne reizi vien izglābj viņas dzīvību un arī pasauli no iznīcības.

Bafija un Feita. Sērija "Enemies"

Jau pirmajā sezonā skatītājs iepazīst vēl citus seriāla regulāros varoņus – nejauko populāro meiteni Kordēliju Čeisu, kura ar laiku (gandrīz pati pret savu gribu) kļūst par daļu no Skūbiju bandas, kā arī, protams, misteriozo Eņģeli, kurš izrādās vampīrs ar dvēseli un, atšķirībā no saviem sugasbrāļiem un māsām, ir labo spēku pusē. Un, protams, Bafija un Eņģelis iemīlas – kā saka Džailzs, “Vampīrs, kurš iemīlējies slepkavā. Tas ir pat visai poētiski”. Viņu mīlasstāsts kļūst par katalizatoru dažādiem katastrofāliem notikumiem un, lai arī trešās sezonas noslēgumā Eņģelis dodas prom no Sanīdeilas, lai sniegtu Bafijai kaut nelielu iespēju uz normālu dzīvi un attiecībām (un lai sāktu filmēties savā satelītseriālā Eņģelis), viņš līdz pat seriāla beigām ir un paliek Bafijas īstā un vienīgā mīlestība. Pat ja viņi nav kopā, viņi turpina viens par otru rūpēties. Un kā norāda abu pēdējā saruna, skatītājiem tiek dota cerība, ka varbūt, kaut kad tālā nākotnē, abi atkal būs kopā. Tā ka mums bija seksīgi vampīri jau pirms Krēslas!

Seriāls Bafija pret vampīriem ir radījis pats savu mitoloģiju, kurā savijas gan klasiskie pieņēmumi par vampīriem, gan daudz kas no, piemēram, H. P. Lovkrāfta radītās pasaules kārtības. Seriāla universā pasaule nav sākusies ar paradīzi, bet gan ar haosu un elli, kurā valdīja “Senajie” – dēmonu karaļi un karalienes, kas sēja iznīcību. Taču ar laiku Senajie sāka zaudēt savu varu un radās cilvēki. Spēcīgākie dēmoni tika izskausti vai izsūtīti uz citām dimensijām, bet zemākie dēmoni palika dzīvot starp cilvēkiem. Kad pirmais dēmons sakoda cilvēku, parādījās pirmais “hibrīds” - vampīrs, kas sakoda nākamo un tad nākamo. Vārdu sakot, sākās vampīru pandēmija. Pasaulē, kurā dzīvo Bafija, vampīrs ir dēmons, kas pārņem cilvēka ķermeni – viņam ir konkrētā cilvēka atmiņa, seja, pat izturēšanās, bet tas ir dēmons – dvēsele ir pametusi ķermeni. Šajā kontekstā izņēmums ir Eņģelis; lai sodītu viņu par romu cilts iemīļotākās meitas nogalināšanu, viņam uzlikts lāsts – atdota dvēsele, lai viņš mūžību staigātu pa zemi, nožēlojot visu ļauno, ko izdarījis. Tomēr, kā izrādās, pat šim lāstam ir savas robežas, kas kļūs par vienu no, iespējams, jaudīgākajiem un traģiskākajiem sižeta pavērsieniem visu sezonu mērogā.

Lai arī, skatoties seriālu šobrīd, liela daļa specefektu izskatās smagi novecojuši (turklāt jāņem vērā arī Bafijas nelielais budžets, kas palielinājās tikai tad, kad pieauga seriāla popularitāte),

vampīru grims komplektā ar dažādu krāsu kontaktlēcām joprojām ir iespaidīgs.

Turklāt šāds vampīra tēls tika radīts īpaši seriāla vajadzībām, jo Džoss Vēdons jau pašā sākumā saprata – viņš nevēlas radīt iespaidu, ka Bafija nogalina cilvēkus. Vampīra kā tēla dualitāte šādā veidā parādās pavisam tieši – tas ir dēmons, kas var valkāt nogalinātā cilvēku seju, bet savā būtībā ir un paliek dēmons. Kad vampīra seja pārvēršas, palielinās arī viņa spēks, ātrums un izturība. Un tāds varonis kā Eņģelis jūtas neērti, ja Bafija ierauga viņa “dēmona seju”.

Vārdu sakot, Bafija ir vampīru slepkava, kura nepakļaujas noteikumiem, turpina valkāt augstpapēdenes un miņukus, kad cīnās ar pazemes spēkiem, un mīl spēcīgāk, nekā jebkurš cits. Tā kā gandrīz visos Džosa Vēdona radītajos stāstos (piemēram, Eņģelis, Jāņtārpiņš / Firefly (2002–2003),  Leļļu nams / Dollhouse (2009–2010) un jā, arī Atriebējos / The Avengers (2012)) vissvarīgākais ir “atrastās ģimenes” jēdziens, tad, protams, tas ir arī Bafijas pamatā. Viņas draugi ir tie, kas palīdz viņai glābt pasauli un – burtiskā nozīmē – uzceļ viņu no mirušajiem. Šis arī ir galvenais konflikts, kurš caurvij visu seriālu – kā jau minēju, vampīru slepkavai ir paredzēts būt “vienai pašai”, tas ir vientulības apdvests liktenis. Bafija tam pretojas, veidojot draudzības un attiecības, bet tai pat laikā ar katru nākamo sezonu, kuras, protams, kļūst arvien tumšākas, viņa saprot, ka vienmēr savā būtībā ir un būs viena.

Un šī vientulības sajūta ir kas tāds, ar ko pusaudžu vecumā ir ļoti viegli identificēties.

„Vara. Man tā ir. Viņiem tās nav. Tas viņus uztrauc.”
(5. sezonas 12. sērija Checkpoint)

Lasot seriālam veltītās grāmatas-ceļvežus trijos sējumos – The Watchers Guide –, var pamanīt, ka visur tiek uzsvērts Džosa Vēdona kontrolējošais darba stils. Lai arī seriālam tika piesaistīta lielisku scenāristu kompānija (kopā ar Vēdonu strādāja Duglass Petrijs, Rebeka Kiršnere, Drū Grīnbergs, Džeina Espensone, Deivids Fjūrijs, Mārtija Noksone, Deivids Grīnvalts un citi), katra sērija tika saskaņota ar Vēdonu, kas bieži vien nozīmēja, ka scenāriji bija gatavi tikai pēdējā brīdī. Taču, protams, visās grāmatās atrodamajās intervijās ar aktieriem un komandu tiek uzsvērta Vēdona „ģenialitāte” un "vizionārisms”, vienā brīdī viņš pat tiek salīdzināts ar Mocartu. Kā redzam šobrīd, kad par seriāla veidotāju atklājušās ļoti neglaimojošas patiesības, šī “ģenialitāte” bieži vien ir nākusi kopā ar emocionālu teroru – piemēram, Kordēlijas lomas atveidotājas Karisma Kārpentere tika atlaista no seriāla Eņģelis, jo viņa palika stāvoklī (Vēdons pirms tam viņu esot nosaucis par resnu), zināms arī fakts, ka Vēdonam bijis aizliegts palikt divatā ar Donas lomas atveidotāju – piecpadsmit gadus veco Mišelu Trahtenbergu. Vēl arī, protams, neskaitāmi “darba romāni” ar kolēģēm, un vēl, un vēl…[3]

Kā jau tas notiek ar visiem darbiem, tas, kas savā laikā bijis revolucionārs, ne vienmēr iztur laika pārbaudi. Un, lai gan es uzskatu, ka arī 2022. gadā Bafija pret vampīriem ir izcils seriāls un runā par joprojām aktuālām tēmām, problemātiskie aspekti izgaismojas ar laika distanci. Tomēr, ja norobežojas no tā, ka Džoss Vēdons ir izcils piemērs “feikajam feministam”, meiteņu spēka atveidojums seriālā Bafija pret vampīriem 1997. gadā bija kas tāds, kā akūti pietrūka televīzijā. Tajā laikā pusaudžu seriālos dominēja sieviešu tēli, kuru dzīves grozījās tikai un vienīgi ap privātās dzīves peripetijām, vienīgais izņēmums bija Ksena: Karotāju princese / Xena: Warrior Princess (1995-2001), kas tomēr skaitījās specifisks žanra produkts, mērķēts uz šaurāku auditoriju.

Bafija kļuva par iedvesmas avotu veselai meiteņu paaudzei, kuras nevarēja asociēties ar Brendām un Kellijām no Beverlihilzas / Beverly Hills, 90210 (1990-2000).

Lai gan, protams, arī Bafijas privātā dzīve ir pietiekami aizraujoša, tā vienmēr paliek otrajā plānā, jo “misija ir svarīgākais” un seriāla beigās viņa ir bez romantiskā partnera.

Viens no galvenajiem aspektiem, kurā Bafija pret vampīriem mainīja tradīciju, kā tiek veidoti televīzijas seriāli, ir metode, kā Vēdons ar savu komandu būvēja sezonas. Lai arī pirmā sezona (un īsākā – tālākās sezonas sastāv no 22 sērijām) bija eksperiments, lai redzētu, kādas būs skatītāju atsauksmes, tā nesastāvēja tikai no klasiskās formulas „nedēļas briesmonis”. Protams, liela daļa sēriju bija veltītas konkrētam mistiskam ļaundarim (milzu dievlūdzējs, hiēnu gari, dēmons internetā, raganas, neredzamā meitene), taču sezonas caurviju motīvs ir cīņa pret senāko vampīru – Pavēlnieku. Ideja, ka katrā sezonā ir savs “lielais ļaundaris”, tika attīstīta arvien tālāk, veidojot seriāla kopējo struktūru vairāku sezonu garumā. Piemēram, trešajā sezonā iepazītais mistiskais spēks, kas sevi dēvē par “Pirmo ļaunumu”, kļūst par galveno spēlētāju septītajā sezonā. Lai arī šobrīd šāda rūpīga seriāla scenārija un galveno varoņu attīstības arku izveide ir pašsaprotama, deviņdesmito gadu beigās tas bija jaunums. Bafija pret vampīriem kļuva par piemēru citiem televīzijas scenāristiem, kā būvēt sezonas struktūru, audzējot likmes, un veidot interesantus varoņus, kuri mainās visa seriāla gaitā.

Svarīgs aspekts ir arī seriāla dialogi – varoņi sarunājas, regulāri citējot filmas un seriālus, viņiem ir savs slengs, ko vēlāk pat sāka dēvēt vienkārši par “Buffyspeak”. Un to, cik Bafija pret vampīriem ir citējama, pierāda fakts, ka ir iespējams pat iegādāties grāmatas ar nosaukumu The Quotable Slayer. (Vai šāda grāmata ir manā plauktā, jūs nevaicāsiet, jo tas jūs neinteresē, bet – jā, protams!)

Šajā ziņā atkal jāuzsver seriāla scenāristu komanda – lai arī daļai no viņiem Bafija pret vampīriem bija pirmais lielais seriāls (piemēram, šobrīd labi pazīstamajai Mārtijai Noksonei), gandrīz visi bija izmēģinājuši roku “paraugsēriju” (speciāls termins seriālu pasaulē) rakstīšanā sitkomiem – piemēram, leģendārajam seriālam Sainfelds / Seinfeld (1989–1998) –, darbojušies stāvkomēdijā vai arī bija pazīstami ar zinātnisko fantastiku. Deivids Grīnvalts bija rakstījis un producējis seriālam X-faili / The X-Files (1993–2018), bet Džeina Espensone bija strādājusi pie Zvaigžņu ceļa / Star Trek (tam ir pārāk daudz dažādu sezonu, lai tās visas uzskaitītu) un Elēnas / Ellen (1994–1998).

Taču rakstīšana Bafijai atšķīrās no citiem seriāliem, jo, kā stāsta Džeina Espensone, katras sērijas ideja radusies no emocionāla impulsa. Kā piemēru viņa min ceturtās sezonas 12. sēriju A New Man, kurā Džailzs ar maģijas palīdzību tiek pārvērsts par dēmonu. Sērija netika prezentēta ar domu, ka Bafijas Vērotājs piepeši pamostas kā ragains monstrs, tās ideja bija, ka viņš jūtas kā izstumtais – viņš vairs oficiāli nav Vērotājs, nav vairs arī bibliotekārs, Bafijai ir jauna dzīve koledžā, jauns puisis, un Vērotājam vairs nav vietas viņas dzīvē. No šīs sākotnējās premisas tika meklēts veids, kā metaforiski parādīt šo izstumtības un neiederības sajūtu, un tikai tad scenāristu istabā radās ideja par pārvēršanos dēmonā[4].

Nākamais nozīmīgākais sasniegums bija šausmu un fantastikas žanra pārveidošana – seriāls ir gan biedējošs, gan smieklīgs, gan traģisks.

Bafija vēl pirms Troņu spēlēm parādīja skatītājiem, ka mirt var arī galvenie varoņi. Piemēram, piektās sezonas 16. sērijā The Body ir redzama viena no joprojām traģiskākajām nāvēm televīzijas vēsturē. Sērija, kas veidota pilnīgi bez mūzikas, ir reālistisks un skarbs zaudējuma un sēru atveidojums, kurā nekādu lomu nespēlē mistiski spēki. Jo Bafija pret vampīriem nekad neizvairās no realitātes – pat ja tā ir pasaule, kurā mīt dēmoni, raganas un pat runājošas lelles, visi stāsti savā būtībā ir par reālām problēmām, ar kurām saskaras pusaudži un jaunieši. Kā uzsver daudzi, tas ir seriāls, kas savus skatītājus uztver nopietni.

Izmantojot šausmu un fantāzijas žanru kā metaforu, seriālā tika runāts par mobingu, par pirmajām seksuālajām attiecībām, par bīstamību, iepazīstoties internetā (cik moderni!), par skolotājiem, kuri pārkāpj audzēkņu privātās robežas, par atkarībām, par zaudējuma sērām un visbeidzot arī par vardarbīgām attiecībām un seksuālo vardarbību.

„Bafija: - Es tevi ieaicināju savās mājās. Un tu uzbruki manai ģimenei.
Eņģelis: - Kāpēc gan ne? Es nogalināju savējo. Es nogalināju viņu draugus un viņu draugu bērnus. Simts gadus es nodrošināju baisu nāvi visiem, ko satiku. Un es to darīju ar dziesmu savā sirdī.”
(1. sezonas 7. sērija Angel)

Bafija un Eņģelis. Sērija "Surprise"

Viens no piemēriem, par kuru vēlētos parunāt sīkāk, ir otrās sezonas 17. sērija Passion, kura ir padziļināti analizēta arī raidierakstā ar lielisko nosaukumu Booze & Buffy. Maza priekšvēsture (un atvainojos par spoileriem, bet tie, kas joprojām nav redzējuši Bafiju pret vampīriem, – paši vainīgi!). Bafijas un Eņģeļa attiecības ir attīstījušās līdz tam, ka savā septiņpadsmitajā dzimšanas dienā viņa zaudē nevainību, nenojaušot to, ka Eņģelim uzliktais lāsts paredz – ja viņš kaut uz mirkli izjutīs patiesu laimi, zaudēs dvēseli. Sirdi plosošajā sērijā Innocence mēs pieredzam katras jaunas meitenes lielākās šausmas – tavs mīļotais vīrietis pēc seksa pārvēršas par monstru (šoreiz – burtiskā nozīmē). Pirms tam Eņģelis jeb viņa ļaunais alter ego Andželuss Bafijai neatklāj to, ka zaudējis dvēseli, bet pazemo meiteni, paziņojot, ka kopā pavadītā nakts nebija nekas īpašs, pasmejas par viņas “spējām gultā” un sola, ka “viņai piezvanīšot”. Kad atklājas, ka Eņģelis atkal ir kļuvis par asinskāro slepkavu, kāds bija pirms dvēseles atgūšanas, viņš uzsāk pret savu mīļoto psiholoģisku teroru.

Sērija Passion ir biedējoša metafora par to, kas notiek tad, ja sieviete paziņo, ka viņas bijušais viņu izseko un viņai draud, bet apkārtējie to neuztver gana nopietni. Visas sērijas gaitā Bafija stāsta, ka Andželuss ir bijis viņas mājās, atstājis baisas dāvanas un neliek viņu mierā, bet visi iesaka viņai šo rīcību ignorēt – varbūt “trakais bijušais” liksies mierā. Kad Andželuss sāk apdraudēt Bafijas mammu, mēs ieraugām lielisku metaforu par “tuvošanās aizliegumu” – tiek veikts rituāls, kas atceļ Eņģeļa ielūgumu Bafijas mājās. (Jā, vampīri drīkst ienākt cilvēka mājās tikai tad, kad tiek uzaicināti.) Taču, kā tas diemžēl notiek arī realitātē, tuvošanās aizliegums neaizsargā no vardarbīga partnera, un sērija beidzas ar īpaši brutālu slepkavību – Andželuss pārlauž sprandu Skūbiju bandas skolotājai (un Džailza mīļotajai sievietei) Dženijai. Arī pašu Džailzu no tikpat vardarbīgas nāves glābj tikai Bafijas iejaukšanās.

Tas, ka tavs tuvākais cilvēks var kļūt par ļaunāko ienaidnieku, seriālā tiek apspēlēts bieži. Galvenie varoņi pieļauj kļūdas, kurām ir smagas sekas, un tikpat smagi strādā, lai atgrieztos pie sevis. Un pašas smagākās izvēles ir jāizdara galvenajai varonei, kurai, lai izglābtu pasauli, ir arī jānogalina tas, kuru viņa mīl visvairāk. Tieši šīs smagās izvēles, ziedošanās lielāka labuma vārdā un traģiskie sižeta pavērsieni ir tas, kas seriālu Bafija pret vampīriem padara par ko daudz vairāk, nekā vienkārši “pusaudžu seriālu”.

„Andželuss: - Tas arī viss, ja? Ne ieroču, ne draugu, ne cerības. Paņem to visu nost un kas paliek pāri?
Bafija: - Es.”
(2. sezonas 22. sērija Becoming. Part 2)

“Meiteņu spēks” ir viena no lietām, kas padarīja seriāla Bafija pret vampīriem skatīšanos par tik formatīvu pieredzi pusaudžu vecumā. Spēcīgas meitenes un sievietes, kas var sevi aizstāvēt, nebija tik bieži sastopamas televīzijas ekrānos. Turklāt es nerunāju tikai par vampīru slepkavām Bafiju, Kendru un Feitu, kurām piemīt pārdabisks spēks. Bafijas labākā draudzene Vilova no kautrīgas “nūģu meitenes” kļūst par vienu no nozīmīgākajiem palīgiem cīņā pret tumsas spēkiem. Viņas inteliģence, zināšanas par datoriem un internetu, kā arī interese par grāmatām un izpētes procesu ne reizi vien izglābj pasauli. Turklāt seriāla gaitā Vilova kļūst par vienu no varenākajām raganām, reizē arī skarbi iemācoties to, ka vara nekad nepienākas par brīvu un bieži vien samaksa ir pārāk liela. Populārā un “seklā” meitene Kordēlija Čeisa ar laiku kļūst par drosmīgu un varonīgu sievieti (jo īpaši turpinot savas gaitas Losandželosā, seriālā Eņģelis). Un, protams, Bafijas mamma Džoisa, kura viena pati tiek galā ar pusaudzes audzināšanu (vēlāk, pateicoties negaidītam sižeta pavērsienam, ar divu pusaudžu audzināšanu).

Turklāt galvenajām varonēm seriālā bieži vien jācīnās ar mizogīniem vīriešiem, kuri mēģina viņas pazemot un iznīcināt.

Piemēram, seriāla sestajā sezonā klasiskā „lielā ļaundara” vietā parādās trīs nūģu – Vorena, Džonatana un Endrjū – komanda, kuri jau 2001.–2002. gadā precīzi attēloja tagad plaši pazīstamo “incelu” komūnu[5]. Neveiksminieki, kuri nevar sev dabūt draudzenes, sāk spēlēties ar maģiju un nolemj kļūt par „ļaundaru trio”. Grupas līderis Vorens iemieso klasisku sieviešu nīdēju, kuram ir nepieciešama pakļāvīga verdzene, nevis partnere. Līdzko sieviete viņam pretojas, viņš ir gatavs pat nogalināt.

Tomēr, pat ja Džoss Vēdons, kā jau minēju, ir klasisks “feikais feminists”, viņa radītie stāsti un varoņi ir daudz feministiskāki, nekā naratīvi, ko veido dažs labs šābrīža režisors, savos izteikumos daudz progresīvāks. Turklāt lielu nozīmi spēlē arī lielais sieviešu scenāristu un producentu īpatsvars Bafijas komandā un aktrises Sāras Mišelas Gelāras stingrā nostāja un skatījums uz savu varoni Bafiju. Piemēram, kad sākotnēji Vēdons vēlējās “Bafijas robotu” (galvenās varones alter ego, kas parādās piektajā sezonā) ietērpt seksīgā kostīmā, Gelāra pateica stingru nē. Un galu galā, pat ja Vēdons man šķiet dziļi nepatīkams un liekulīgs narciss (kas skaidri redzams viņa pēdējā laika “apoloģētiskajās, bet īsti tomēr nē” intervijās, viņš tomēr radīja ainu, kurā mizogīnam varmākam burtiski tiek norauta āda.

Ja neskaitām pārdabiskos elementus, Bafijai dzīvē nozīmīgākās lietas ir draugi, ģimene un mīlestība. Piemēram, seriāla sākumā Ksanderam rodas pret Bafiju romantiskas jūtas (citējot Šēru no filmas Bezpalīdzīgās / Clueless (1995), “Ceri vien![6]”), bet Vilova savā labākajā draugā ir iemīlējusies jau gadiem. Taču Bafija un Vilova nekad netiek padarītas par konkurentēm, kuras cīnās par vīrieša uzmanību. Viņas ir labākās draudzenes pat tad, kad kāda no viņām pārāk aizraujas ar jaunām attiecībām vai izdara kaut ko it kā nepiedodamu - draudzība ir tā, kas ir primārais spēks cīņā pret tumsas spēkiem un ļaunumu.

Skūbiju banda pieņem cits citu ar visiem trūkumiem, nepareizajām izvēlēm un kļūdām, un piedošana ir viena no seriāla galvenajām tēmām.

Kā Bafija saka saviem draugiem Vilovai un Ksanderam 4. sezonas 20. sērijā: “Nosodoša? Ja mans prāts būtu vēl atvērtāks pret jūsu abu izvēlēm, visas manas smadzenes izkristu laukā!”

Negaidīts pavērsiens piektajā sezonā bija jaunas varones - Bafijas jaunākās māsas Donas ieviešana (visticamāk, lai turpinātu piesaistīt pusaudžu auditoriju, jo pārējie seriāla varoņi jau bija pārāk pieauguši). Sākotnēji kaitinošā pusaudze izaug par spēcīgu jaunu sievieti, pat ja viņai nav nekādu superspēju. Un, lai arī šī māsa ir mistisku spēku radīta, par spīti pirmajam šokam, Bafija viņu pieņem kā daļu no savas ģimenes, un Samersu māsas paliek kopā līdz pat seriāla episkajam finālam.

Tā kā gadsimtu mijas seriālos homoseksuālu pāru reprezentācija bija liels retums, tad viens no nozīmīgākajiem pavērsieniem Bafijas ceturtajā sezonā bija Vilovas iemīlēšanās Tarā – kautrīgā, bet spēcīgā raganā. Šis bija riskants solis, jo līdz šim Vilova bija kopā ar Ozu, vienu no seriāla fanu iemīļotākajiem varoņiem. Atceros, ka arī es – mēģinot no vācu valodas saprast, kas notiek, – biju vīlusies, kad Vilova izvēlējās Taru. Taču, skatoties seriālu atkārtoti, skaidri redzams, ka šis ir viens no skaistākajiem un veselīgākajiem attiecību piemēriem visu septiņu sezonu mērogā. Šobrīd ir grūti iedomāties, ka (nefašistiskā valstī) pamatstraumes televīzijas kanālos nebūtu iespējams rādīt viendzimuma pāru attiecības,

bet 1999. gadā tas joprojām bija kas skandalozs un cenzējams.

Piemēram, lai arī Vilova un Tara ir kopā jau gandrīz veselu sezonu, pirmoreiz abu varoņu skūpstu redzam tikai piektās sezonas 5. sērijā The Body, – taču šis skūpsts notika, un tāpēc Bafija pret vampīriem ir tik ļoti iemīļots seriāls arī LBTQ+ kopienā.

Kad es pirms pāris minūtēm ienācu, tu nodomāji: “Tikai paskatieties uz viņas kurpēm! Ja modes žurnāls liktu, viņa valkātu pie kājām piesietus kaķus.”
(Bafija Džailzam demonstrē savas domu lasīšanas spējas, 3. sezonas 18. sērija Earshot)

Lasot intervijas ar Bafijas radošo komandu, ir skaidrs, ka seriāla vizuālais noformējums visu laiku bijis spiests cīnīties ar budžeta un filmēšanas grafika ierobežojumiem. Pirmās divas sezonas tika filmētas tikai vienā paviljonā, bieži vien vēlreiz izmantojot un pārveidojot vienas un tās pašas dekorācijas, tāpat mēģinot pēc iespējas mazāk filmēt ārpus studijas paviljona. Abas sezonas ir filmētas uz salīdzinoši zemas kvalitātes 16mm kinolentes, attēls bieži vien ir pārlieku graudains un tumšs. Trešajā sezonā notika pāreja uz 35mm lenti, un attēla kvalitātes uzlabojumi ir acīmredzami. Turklāt seriālam tika piešķirti vēl divi paviljoni – piepeši kadrā ieraugām arī Sanīdeilas ielas ar kafejnīcām, maģijas veikaliņu un pat kinoteātri.

Dēmoni džentlmeņi. Sērija "Hush"

Interesants aspekts ir seriālu atjaunošana, pārveidojot tos HD attēla kvalitātē, lai padarītu piemērotākus modernajiem televizoriem un datoru ekrāniem. Lai arī pēc idejas tas ir apsveicami, Bafijas gadījumā šāda rīcība radīja plašu negatīvu rezonansi fanu pulkā, jo kinolentes materiāla digitalizēšanas procesā tika pieļautas vairākas nozīmīgas kļūdas. Pirmkārt, mainot attēla malu attiecību no 4:3 uz 16:9, tika paplašinātas kadra robežas[7], ielaižot to, ko veidotāji apzināti vēlējušies izgriezt (tāpēc, skatoties seriālu šogad, pamanīju vairākas kļūdas – kadrā redzami lukturi, mikrofoni vai pat filmēšanas komanda).

Otrkārt, laika taupīšanas nolūkos vairākas nakts ainas tika filmētas dienā, pēc tam krāsu korekcijā attēlu padarot tumšāku. Taču atjaunošanas procesā tas bieži vien nav ņemts vērā, un ir sērijas, kurās tas rada absurdas loģikas kļūdas – piemēram, vampīri mierīgi sarunājas saulainā istabā, lai arī saules gaisma viņiem ir nāvējoša.

Kā jau minēju, seriālā izmantotie specefekti šodienas acīm bieži vien izskatās smieklīgi, taču noteikti jāuzteic veidotāju izdoma, kā ar ļoti ierobežotu budžetu radīt fantastiskas būtnes. Piemēram, pirmās sezonas fināla sērijā bija nepieciešams izveidot vienu no “Senajiem dēmoniem”, kas izlien no Elles mutes. Sākotnējais plāns izmantot datorgrafiku bija jāatceļ, jo tas bija pārāk dārgi, tāpēc trīsgalvainais dēmons tika radīts kā milzīgs kostīms, kuru kustināja vairāki aktieri. Un jāatzīst, ka bieži vien šādi  izveidoti kostīmi,  mehāniskas konstrukcijas, silikona maskas un grims darbojas daudz iespaidīgāk, nekā salīdzinoši vājā datorgrafika, kas arvien vairāk parādās seriāla tālākajās sezonās. Šajā ziņā atjaunošanas process izdarījis arī šo to vērtīgu, uzlabojot pirmo sezonu datorgrafikas kļūdas un pat pārfilmējot dažas specefektu ainas.

Un, protams, seriāla Bafija pret vampīriem vizuālais tēls nav nošķirams no modes, jo Bafija prata ne tikai nogalināt vampīrus, viņa prot arī lieliski ģērbties! Seriāla pirmajā sezonā kostīmu māksliniece bija Suzanna Puisto, otrajā sezonā viņu nomainīja Sintija Bergstroma, kura ar seriālu palika līdz pat sestās sezonas beigām. Lai arī nav zināms, kāpēc Puisto tika nomainīta, Bergstroma norāda – visticamāk, seriāla veidotāji vēlējušies saviem varoņiem uzģērbt kaut ko modernāku un jauneklīgāku[8], jo pirmās sezonas kostīmos dominē zināma retro pieskaņa, daudzi Bafijas tērpi atgādina sešdesmito gadu modi ar pusgarajiem go-go zābakiem un minikleitām.

Sintija Bergstroma piemeklēja zīmolus galvenajiem varoņiem un arī pati dizainēja lielu daļu sarežģītāko kostīmu (piemēram, skolas deju un izlaiduma kleitas). Kā jau minēju piemērā ar Bafijas robota kostīmu, Bergstroma strādāja ciešā sadarbībā ar Sāru Mišelu Gelāru, lai katrs galvenās varones tērps ne tikai tonāli iekļautos kadrā, bet arī pateiktu ko vairāk par varones emocionālo stāvokli. Tas skaidri redzams trešajā sezonā, kurā Bafijas tērpos dominē pasteļtoņi un vintage stilistika, bet tad, kad viņa arvien vairāk laika sāk pavadīt kopā ar dumpīgo slikto meiteni Feitu, abu ģērbšanās stils kļūst arvien līdzīgāks, arī labās slepkavas garderobē parādās vairāk ādas apģērbu un tumšie toņi. Kad draudzība pārtrūkst, redzam Bafiju atgriežamies pie pasteļtoņiem.

Protams, mana loģiskā puse joprojām uzskata, ka lielākā daļa Bafijas kostīmu noteikti nav piemēroti vampīru slepkavošanai un augstpapēžu apavi NAV domāti skriešanai. Taču, tā kā Bafija vienmēr vēlējusies būt vienkārši pusaudze, kurai uz saviem pleciem nav jānes viss pasaules svars, viņas mīlestība pret smukām drēbēm un neērtiem, bet moderniem apaviem ir kā protests.

Jo kurš gan ir teicis (iespējams, Džailzs…), ka meitene nevar vienlaikus slepkavot vampīrus un izskatīties absolūti graujoši?!

„Es izglābu pasauli ar runāšanu! No manas mutes. Mana mute izglāba pasauli!”
(Ksanders, 7. sezonas 3. sērija Same Time, Same Place)

Tātad, spriežot pēc visa iepriekš uzrakstītā, Bafija pret vampīriem ir ideāls seriāls, kurš nav novecojis itin nemaz? Diemžēl tā gluži nav un – lai arī kā man sāpētu sirds, to atzīstot, – protams, 2022. gadā arī manas dzīves nozīmīgākajā seriālā redzami problemātiski aspekti.

Pirmkārt, kas gan būtu deviņdesmito gadu seriāls bez pāris epizodēm ar krietnu devu rasisma! Kā redzams, galvenie varoņi ir baltādaini, tikai septītajā sezonā parādās pirmais melnādainais tēls ar nozīmīgu lomu – skolas direktors Vuds. Turklāt vairākās sērijās, piemēram, Inca Mummy Girl (2. sezonas 4. sērija) un Pangs (4. sezonas 8. sērija), ir pietiekami daudz problemātisku un bezgaumīgu joku, lai kļūtu ļoti neērti. Un, protams, melnādainā vampīru slepkava Kendra runā ar ļoti īpatnu jamaikiešu akcentu.

Otrkārt… Ksanders Hariss. Ak, es varētu uzrakstīt veselu grāmatu par to, cik kaitinošs un neizturams ir Skūbiju bandas trešais varonis Ksanders! Ja kādam šķiet, ka pret Džosu Vēdonu nevajadzētu izturēties tik skarbi, ņemiet vērā – viņš ir atzinis, ka uzskata šo varoni par sev vislīdzīgāko, un daudzos analītiskos rakstos Ksanders tiek dēvēts par Vēdona “insert character” (šis apzīmējums saistīts ar fanu radītiem stāstiem jeb fan fiction, kur autors pats sevi ievieto naratīvā (self-insert fanfiction), lai varētu izspēlēt savas fantāzijas).

Ksanders un Bafija

Kāpēc tad Ksanders ir tik slikts tēls? Viņš taču ir nūģīgs, mīlams lempis, kuram bieži vien izdodas ļoti smieklīgi joki, – izklausās labi! Jā, bet tajā pašā laikā Ksanders ir vēl pārspīlētāks variants par “jaukā puiša” (nice guy) tropu, nekā Ross Gellers no  seriāla Draugi / Friends (1994-2004). Jau pilotsērijā Ksanderam rodas romantiska interese par Sanīdeilas vidusskolas jauniņo – Bafiju. Viņi kļūst par draugiem, bet visu laiku ir redzams – puisis cer, ka šī draudzība izvērtīsies par ko vairāk. Kad Bafijas un Eņģeļa jūtas vienam pret otru pastiprinās, Ksandera greizsirdība ir it kā pusaudžu vecumam saprotama, bet fakts, ka tā nepazūd teju visa seriāla gaitā, to padara jau par slimīgu tendenci. Kad Ksanders beidzot saņemas Bafiju uzaicināt uz randiņu pirmās sezonas pēdējā, 12. sērijā, viņa puisi iejūtīgi atraida, sakot, ka uztver viņu tikai kā draugu. Uz to Ksanders, kā jau īsts džentlmenis, atbild: “Es neesmu viņš. Laikam jau džekam ir jābūt nomirušam, lai tevi ieinteresētu”.

Lai arī Ksanders otrās sezonas gaitā uzsāk negaidītas un īpatnējas attiecības ar Kordēliju, tas netraucē viņam turpināt būt slimīgi aizsargājošam un privātīpašnieciskam pret Bafiju un arī Vilovu. Kad sezonas noslēgumā Vilova ir gatava riskēt ar dzīvību, lai izveiktu rituālu, kas varētu atdot Eņģelim dvēseli, Ksanders tā vietā, lai pēc Vilovas lūguma nodotu Bafijai šo informāciju, paziņo – draudzene teikusi, lai Bafija kārtīgi sadod Eņģelim. Kad ceturtajā sezonā Bafija uzsāk attiecības ar it kā parasto Railiju Finnu (vēl viens varonis, kuru ienīst visi!), Ksanders viņu pieņem kā „piemērotu puisi” Bafijai. Tiesa, šķiet – šī pieņemšana rodas nevis no tā, ka Railijs būtu Bafijai patiesi labs, bet tādēļ, ka viņa to īsti nemīl. Kad vēlāk Railijs nespēj tikt galā ar savu trauslo vīrieša ego, kas kauc katru reizi, kad draudzene ir spēcīgāka par viņu (tātad – visu laiku!), sāk Bafiju “krāpt”, ļaujot vampīru dāmām sūkt savas asinis, un uzstāda viņai ultimātu, – kurš gan nostājas Railija pusē, ja ne Ksanders!

Interesanti arī tas, ka Ksanders ir vienīgais varonis, kuram reti kad jāatbild par savu rīcību. Jā, varbūt viņš sestās sezonas finālā izglāba pasauli („ar savu muti”), bet šobrīd gandrīz katra seriālam veltītā raidieraksta vai TikTok konta neatņemama sastāvdaļa ir Ksandera ienīšana. Kā vienā no Booze & Buffy raidieraksta sērijām sprieda raidījuma vadītāji – ja sērija ir laba “Ksandera ziņā”, tas nozīmē, ka viņš tās gaitā gandrīz nav runājis.

Treškārt, Bafijas “labais partneris” Railijs Finns, kurš parādās ceturtajā sezonā. Es nepazīstu nevienu cilvēku, kuram patiktu Railijs. Vai viņš ir problemātisks? Īsti nē. Viņš vienkārši ir kaitinošs, un visi seriāla fani viņu ienīst. Paldies scenāristiem, kuri saprata savu kļūdu un piektajā sezonā aizsūtīja viņu cīnīties ar dēmoniem džungļos. Uz neredzēšanos, Railij!

Un ceturtkārt, protams,

vilšanās, ka Džoss Vēdons, kurš radījis televīzijai, popkultūrai un veselai meiteņu paaudzei tik nozīmīgu darbu, ir drausmīgs cilvēks.

Jau gadiem tiek runāts par jaunu versiju seriālam Bafija pret vampīriem, bet šobrīd tā ir iesaldēta tieši tādēļ, ka daļa Holivudas vēlas norobežoties no Vēdona. Taču cerība paliek. Nesen, kad Sārai Mišelai Gelārai jautāja, ko viņa vēlētos redzēt kā nākamo Bafiju Samersu, viņa atbildēja – Zendaju. Un es piekrītu visiem internetā, kas saka – jā, LŪDZU!

„Eņģeli, es tevi mīlu tik ļoti… un es esmu mēģinājusi pārstāt, es tevi nogalināju, un pat tas nelīdzēja. Un es to ienīstu. Es ienīstu, ka tas ir tik grūti… ka tu vari mani tik ļoti sāpināt. Es zinu, ko tu esi nodarījis, jo tu to nodarīji man. Es gribētu tev vēlēt nāvi. Bet es nevēlu. Es nespēju.”
(Bafija, 3. sezonas 10. sērija Amends

Pateicoties internetam un dažādām straumēšanas platformām, arvien izplatītāks jēdziens ir “komforta skatāmviela” – jo mums ir iespēja jebkurā brīdī skatīties gandrīz jebko no tā, ko vēlamies. Un lai arī seriālu Bafija pret vampīriem es daļēji varu ielikt šajā plauktiņā – tas ir kaut kas tāds, kas rada drošības sedziņas sajūtu un ļauj peldēties nostalģijas maigajos viļņos –, man tas tomēr ir kas vairāk.

Vienmēr, kad esmu apjukusi, nelaimīga vai izmisusi, es sev uzdodu vienu jautājumu: “Ko darītu Bafija?”

Man tas dod spēku izdzīvot tad, kad pasaule apkārt ir ļauna, nesaprotama, melīga un iznīcības apdraudēta. Jo – pat ja Bafijas Samersas pasaule ir pilna ar briesmām un ļaunumu, tajā ir tikpat daudz drosmes, mīlestības, spēka, izturības, draudzības, smieklu un spējas izdzīvot jebko. Pat nāvi. Divreiz.

Foto no publicitātes materiāliem

Atsauces:

1. Morbid much? (angļu val.) 
2. C. Golden, N. Holder “Buffy the vampire slayer: The Watcher’s Guide, Volume 1” - p. 249  
3. https://www.vulture.com/article/joss-whedon-allegations.html 
4. N. Holder, J. Mariotte, M. Hart “Buffy the vampire slayer: The Watcher’s Guide, Volume 2” - p. 334 
5. “incel” - no apzīmējuma “involuntary celibate” (angļu val.) - vīriešu kopums, kuri uzskata, ka dzīvo piespiedu celibātā, jo sievietes viņus nenovērtē. Šādas grupas zeļ un plaukst internetā, kur šie incelu komūnas pārstāvji dalās naidā pret sievietēm un žēlo sevi. 
6. “As if!” (angļu val.) 
7. https://thewertzone.blogspot.com/2015/03/how-fox-has-screwed-up-buffy-in-hd-but.html  
8. https://www.papermag.com/buffy-costume-designer-interview-2651858767.html?rebelltitem=7#rebelltitem7  

Komentāri

Joshua Benjamin
21.10.202203:10

Vai esat meklējis finansēšanas iespējas jauna mājokļa iegādei, celtniecībai, nekustamā īpašuma aizdevumam, refinansēšanai, parādu konsolidācijai, personīgam vai biznesa mērķim? Laipni lūdzam nākotnē! Ar mums ir viegli iegūt finansējumu. Sazinieties ar mums, jo mēs piedāvājam mūsu finanšu pakalpojumus ar zemu un pieejamu procentu likmi 3% ilgtermiņa un īstermiņa aizdevuma termiņam ar 100% garantijas aizdevumu. Ieinteresētajam pieteikuma iesniedzējam jāsazinās ar mums, lai saņemtu turpmākas aizdevuma iegūšanas procedūras, izmantojot: joshuabenloancompany@aol.com

emily keeton
21.10.202203:10

mans vīrs mani pameta uz 2 gadiem pēc tam, kad viņa uzzināja, ka esmu inficēta ar herpes infekciju, es domāju, ka mana dzīve ir beigusies, līdz atradu ierakstu Facebook, kurā bija teikts tik daudz brīnišķīgu lietu par ārstu sudrabu, tāpēc es sazinājos ar viņu, un viņš man apliecināja, ka Es atkal būšu laimīgs. Viņš izārstēja mani no manas herpes un izteica mīlestības burvestību, kas atgrieza manu vīru. paldies daktere Silver. jūs varat sazināties ar viņu pa e-pastu: drsilverhealingtemple@gmail.com vai Whatsapp +2348120513902

Josie
11.12.202203:55

Paldies par visu, Dr Makha! Pēc tam, kad es sazinājos ar jums, lai palīdzētu man pārtraukt šķiršanos no vīra, mans vīrs pārtrauca aizpildīt šķiršanās dokumentus, un tagad viss ir daudz labāk. Kā jūs teicāt, viss šķiršanās process ir atcelts, sliktā sieviete, kas radīja problēmas manā laulībā, ir pametusi manu vīru, un tagad mēs esam ļoti laimīgi kopā. Es dalos šajā dzīves pieredzē ar visiem, kas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem attiecībās, laulībā vai jebkurā citā jautājumā. , jūs varat sazināties ar Dr Makha, izmantojot WhatsApp +1(815)564-3618 Viņa pārvalda šādas burvestības: * mīlestības burvestības * kāzu burvestības * naudas maģija * skaista burvestība * laimes burvestība * Seksa pievilcības burvestības * AIDS izārstēšanas maģija * Kazino ala * Noņemtas nolādētās alas * Aizsardzības burvestība * loterijas maģija * Laimes burvestības * Auglības burvestība * Telekinēzes gredzens ???? E-pasts: makharituals@gmail.com Whatsapp +1(815)564-361

Elita
08.02.202312:44

Sveiki, Vai meklējat likumīgu aizdevumu? Vai jūsu bankas jums ir atteikušas? Viena vai otra iemesla dēļ jums ir vajadzīga nauda. Jūs esat sirsnīgs un godīgs Vai jums ir nepieciešams kredīts, lai nomaksātu parādus, rēķinus vai īstenotu projektu? Jums vienmēr ir iespēja. Turklāt mēs piedāvājam aizdevumus ātri un uzticami ar gada procentu likmi 2%. Mēs esam uzticami Ja jūs interesē, lūdzu, nevilcinieties sazināties ar mums tieši. E-pasts: lapofunding960@gmail.com

Hinson James
13.07.202420:43

Mēs piedāvājam personīgos, komerciālos un biznesa aizdevumus ar ļoti minimālām gada procentu likmēm 2% apmērā no 1 gada līdz 50 gadu atmaksas termiņam visā pasaulē. Izsniedzam aizdevumus no €10 000.00 līdz €10.000.000.00. Mūsu aizdevumi ir labi apdrošināti, lai nodrošinātu maksimālu drošību, kas ir mūsu prioritāte. Ieinteresētajām pusēm ir jāsazinās ar mani, izmantojot tālāk norādīto e-pasta adresi. Aizdevēja e-pasts: agenthinson@gmail.com INFORMĀCIJA PAR AIZDEVUMU, LAI PIETEIKTIES:- AIZDEVUMA SUMMA: ILGUMS: TĀLRUŅA Nr.: VALSTS: PROFESIONĀLA:


Saistītie raksti



Atbalstītāji

Galvenais atbalstītājs 
Valsts Kultūrkapitāla fonds
web tasarım vds vds sunucu mersin gergi tavan