No 3. līdz 10. decembrim Elizabetes ielas kinoteātrī “Kino Bize” – neona naksnīgo krāsu un deviņdesmito gadu popsīgo melodiju eksplozija, jo kinoteātra devītā jubilejas gada svinības aizrit Vona Karvaja (Wong Kar-Wai) zīmē.
Ikgadējās retrospektīvas programmu veido četras, iespējams, plašāk pazīstamās Honkongas režisora filmas – Čankinas ekspresis (1994), Kritušie eņģeļi (1995), Laimīgi kopā (1997) un Noskaņojums mīlēt (2000). Katra divos seansos.
Turpinājumā vārds kinoteātra komandai, lai pastāstītu par katru no četriem kinodarbiem, bet attēlu izlase vēlreiz apliecina to, cik dziļi Karvaja noskaņās viņi šoziem ir aizdzīvojušies.
Čankinas ekspresis / Chungking Express (1994), raksta Agnese Lipska
Filmu Čankinas ekspresis dēvē par Karvaja populārāko darbu, kas režisoram atnesis pasaules uzmanību un „ķīniešu Kventina Tarantino” titulu. Tagad un turpmāk notikumu norises vieta ir Honkonga – džankfūda un šauro mājokļu zeme, kuras ielās klaiņo divi jūtu nomākti policisti. Filma salokās uz pusēm kā intīma vēstule, iekšpusē slēpjot divus it kā nesaistītus stāstus par mīlestību, ilgām un atmiņām – tēmām, kas caurauž visu režisora daiļradi. Ko mēs darām, kad esam izmisuši pēc tuvības pilsētā, kur svešinieki cits citam min uz papēžiem? Vīrietis izēd 30 konservētu ananasu bundžas, bet sieviete slepus dekorē sava atsvešinātā drauga dzīvokli. Filmas garumā skatītāju pavada California Dreamin’ kā salda, sintētiska smarža, ko pēc beigu titriem ir grūti dabūt laukā no prāta un drēbēm.
Patiesībā jau visu rudeni Bizē nodarbojamies ar deviņdesmitajiem, reizi mēnesī izrādot kādu modernās klasikas filmu. Un visu šo laiku es nespēju pārstāt šīs desmitgades filmas bezjēdzīgi mērīt pēc sava piedzimšanas laika, kā rezultātā Čankinas ekspresim manās acīs ir neizdzēšams oreols “divi gadi, pirms biju es”. (Ieva, vai tā ir sakritība, ka izvēlējies rakstīt par filmu, kuras gadā esi dzimusi tu?) Šis laikmets ir intuitīvi tik pazīstams, bet reizē pilnīgi svešs. Labi, ka mēs neesam vienīgie, kas nostalģiski tajā atgriežas – pašlaik topošais Karvaja projekts ir nodēvēts par Čankinas ekspresi 2020. Atliek vienīgi gaidīt un minēt!
Kritušie eņģeļi / Fallen Angels (1995), raksta Māris Prombergs
Divos vārdos. (Pirmo un vienīgo reizi „divos vārdos” par to, kā garšo vīns, kādā vasaras dienā man lika noprast situācijā, kurā visi no skata sakarīgi klātesošie paskalināja mutē vīnu un izspļāva to vienā kopīgā, caurredzamā stikla bļodā. Tam sekoja notikušā precizējums divos vārdos: "Šis bija tāds kā lauku puisis." Vienīgais šajā telpā kā lauku puisis jeb dziļā neizpratnē biju es.) Tātad – divos vārdos vai caur marli izkāstā reklāmas izkārtnes īsumā Vona Karvaja filma Kritušie eņģeļi ir attiecību drāma. Vai drīzāk impresijās klīstoši tuvplāni, kas atsedz to, kā būt vienam savā dīvainībā pa vidu neremdināmai apkārt plūstošai attiecību satiksmei. Atkal pirmā iemīlēšanās, bet tomēr nē – katrs pats par sevi. Algots slepkava, kas visus apšauj nejauši sajauktā adresē. Bijušais cietumnieks, kas nelūgts sniedz muguras masāžu beigtam kuilim. Filma par vienatni naksnīgās kafejnīcās līdz augšējiem stāviem piebāztā pilsētā, naksnīgajā Honkongā, uz kuras varoņiem gaismas stari krīt no diennakts aptieku un vēlo stundu lokālu elektrizētajām atpazīšanas zīmēm. Vietām spraiga, viscaur dzīves pilna drāma, kurā dažkārt kāds blakus ir nepieciešams kaut vai tikai ķermeņa siltumam.
Laimīgi kopā / Happy Together (1997), raksta Ieva Augstkalna
Kad pirmo reizi skatījos Karvaja filmas, atcerējos kādu savu ģimnāzijas laika netikumu, kuru visai bieži piekopu tajos brīžos, kad skolas sols mani ne tik daudz garlaikoja, kā sadusmoja. Es mēdzu nozust, lai vienkārši klaiņotu pa pilsētu. Nē, es negribētu teikt, ka tā būtu bijusi bezmērķīga klaiņošana. Drīzāk metafiziska saplūsme ar pilsētas gaisu un mēģinājums nodoties savādam eskeipismam. Rīga, protams, nav nekāda Karvaja Honkonga, bet viņa filmās pilsētas tēlam ir īpaša nozīme. Tā ir savāds epicentrs, kur cilvēku ir tik daudz un cits citam līdzās, ka to pārdzīvojumi, atmiņas, domas, cerības un viss, kas šķērso ikkatra prātu, pēkšņi kļūst par atmosfēras slāni, kas aptver Karvaja filmas universu.
Laimīgi kopā, jāteic, ir mazliet citāda filma. Buenosairesa ir vieta, kas nevis koncentrē Ho un Lai attiecības un to emocionālo izteiksmi, bet izkliedē tās, padara distancētas. Un, līdzko galvenie varoņi sajūt šo atsvešināšanos, attiecības pārvēršas par nemitīgu manipulāciju un kritienu destrukcijas padibenē. Paradoksāli, taču sāk likties, ka filmas varoņi ir bijuši laimīgi tikai Honkongā vai atmiņās par to. Viņu kaislība, skumjas un pārestība pieder tikai pilsētai otrpus okeānam.
Filmai Laimīgi kopā piemīt kaut kas Karvajam tipisks un vienlaikus svešs. Un varbūt tas arī izskaidro, kāpēc tieši šī filma arvien klīst manā atmiņā – tajā ir kaut kas no Rīgas.
P.S. Agnese, arī manā prātā deviņdesmito gadu kino ieguvis savādu hronoloģisko atveidu. Dažkārt mani vajā nepārvarama vēlme apkopot izcilas 1997. gada filmas. Dīvaini, es zinu.
Noskaņojums mīlēt / In the Mood for Love (2000), raksta Paula Bērziņa
Ja domājam par romantiskākajām filmām kinematogrāfa vēsturē, tad vienā no pirmajām vietām noteikti daudziem ierindosies Noskaņojums mīlēt; ļoti iespējams, līdzās tādām filmām kā Pirms saulrieta / Before Sunset (2004) vai vēl nesen kinoteātros demonstrētajai Sauc mani savā vārdā / Call Me by Your Name (2017). Visus minētos kinodarbus vieno noskaņa un nepiespiestas sarunas, nevis nepārprotami romantiski žesti (kā, piemēram, serenāde futbola laukuma vidū, pie atvērta loga uzstutēts mūzikas atskaņotājs vai neprātīgs skrējiens cauri Ņujorkai Jaunajā gadā). Filmu Noskaņojums mīlēt atcerēsimies ar sajūtu par dūmakainu pilsētu vēlā vakara stundā, ar lietu, kurā tā vien gribētos apstāties, lai to izbaudītu, un teju sagaršojamām karstajām nūdelēm.
Reti kuram režisoram izdodas panākt tādu klātesamības noskaņu, taču Karvajs to spēj. Daudzi to skaidro ar viņa nevēlēšanos strādāt pēc scenārija, aktieriem ļaujot pašiem iejusties konkrētajās situācijās un vidēs, tā pašiem veidojot savus varoņus. Noskaņojums mīlēt jūs sagaidīs ar 50 piesātināti sarkaniem toņiem, 21 atmiņā paliekošu kleitu un 15 zīmīgiem acu skatieniem.
Vairāk par jubilejas programmu – ŠEIT.