Meklēt vareno. Jans Harlans par Stenliju Kubriku

Reizēm tas ir ļoti atspirdzinoši - vienkārši parunāt par labu kino vai par kinovēsturē nozīmīgām parādībām, ārpus ikdienas repertuāra konveijeriem. Tāpēc, kad festivāla "2Annas" ietvaros Rīgā viesojās producents un leģendārā režisora Stenlija Kubrika līdzgaitnieks Jans Harlans, Kino Raksti nolēma izmantot izdevību un lūdza sinefilu Jāni Putniņu, Nacionālās Filmu skolas vadītāju, likt lietā faktu, ka viņš, tāpat kā Harlans, ir redzējis visas Kubrika filmas.
Autors: Jānis Putniņš


Varis Brasla. Ļoti personiski

“Stāstīt par Vari ir tāpat, kā aktierim tēlot pozitīvos varoņus – neinteresanti. Labs, labs un vēl labāks...” Tomēr 25. aprīlī Varis Brasla svin apaļu jubileju, tāpēc kostīmu māksliniece Skaidra Deksne, kura ar režisoru kopā strādājusi astoņās spēlfilmās, mēģina atcerēties arī vēl citas krāsas režisora portretā.
Autors: Skaidra Deksne


Pastaiga ar Jonu Meku un citas Pasaules lietas

No 25.-28. aprīlim kinoteātrī “Kino Bize” notiek jau par regulāru Rīgas kinofestivālu spektra sastāvdaļu kļuvušais Rīgas Pasaules filmu festivāls, kura rīkotāji ir “Kino Bizes” pārstāvji (festivāla producente Ieva Lange) un kuratori no Igaunijas – Karlo Kubero, filmu autors un vizuālais antropologs, un Daniels Alens, arī filmu veidotājs. Atklāšanas seansa centrā 25. aprīļa vakarā - leģendārā kinopasaules personība Jons Meks un Viktora Freiberga ievadvārdi, bet pārējo festivāla piedāvājumu apskata kinozinātniece Zane Balčus.
Autors: Viktors Freibergs, Zane Balčus


“Humorists”. Nav smieklīgi

Ja filmā sieviete romantiskā ainā pēkšņi aizskrien uz tualeti un vemj, tas var nozīmēt tikai vienu – viņa ir stāvoklī. Ja filmā to pašu izdara vīrietis, tas var nozīmēt divas lietas – vai nu viņš ir piedzēries lopā un tā ir komēdija, vai arī viņam pēc brīža atklāsies vēzis un AIDS, un tad, skaidrs, tā ir drāma.
Autors: Ilmārs Šlāpins


Pelnu sanatorija. Cita kino pusē

Pirms trim gadiem, Dāvja Sīmaņa pirmajai pilnmetrāžas spēlfilmai "Pelnu sanatorija" (2016) iznākot uz ekrāniem, Kino Raksti lūdza mani kā "lēnā kino / slow cinema" speciālisti to izanalizēt lēnā kino kontekstā. Pasūtītais raksts tagad ir izvērties arī par tā sauktās lēnās kritikas piemēru – kritiķis nekaunīgi atļaujas nepakļauties kinoindustrijas moloha prasībai ražot recenzijas tad, kad nepieciešamība pēc šādas ēsmas publikai ir vislielākā, un publicē savu apceri tad, kad iecerēto hipotēzi ir iespējams pierādīt.
Autors: Elīna Reitere


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi