Vienādojums ar neatrastu risinājumu

Ievas Ozoliņas filma „Dotais lielums: mana māte” ir visai savāds kinodarbs. No vienas puses, šī 104 minūtes ilgā lente ir dokumentāls stāsts par konkrētiem cilvēkiem, no otras – pats vēstījuma paņēmiens ļauj to uztvert pēc spēles kino kategorijas likumiem.
Autors: Dmitrijs Rancevs


Kultūras cilvēka grūtības pieaugt

Igaunijas filmu nozares “karstākais produkts” šobrīd ir nevis kāda Oskaram nominēta lielfilma, bet desmit minūtes gara animācijas komēdija “Manivalds” – 18. janvārī sākas Sandensas festivāls, kur tā iekļauta īsfilmu programmā „Animation Spotlight”, jau iekarotas animācijas pasaules virsotnes Anesī, „Animafest” Zagrebā un „Anima Mundi” Brazīlijā, iegūta nominācija Kanādas Kinoakadēmijas balvai kategorijā „Labākā īsfilma”. Atbilstoši laikmetīgākajām tendencēm, „Manivalds” ir kopražojums, tikai nevis režijas ambīciju un uzņemšanas vēriena dēļ, bet gluži dabiskā ceļā – filmas komandai ir baltiešu-balkānu kodols, režisore Kintisa Lundgrēna un scenārists un producents Draško Ivezičs, pāris dzīvē un darbā. Ieva Viese abus satika pirms neilga laika Tallinā.
Autors: Ieva Viese-Vigula


Latvijas kino dzimti meklējot

„Vīriešu dzimuma autoru pārsvars Latvijas pilnmetrāžas aktierfilmās ir pārliecinošs, turklāt pārsteidz, ka dzimumu proporcija mūsdienās būtiski nemainās” – izņemot montāžas režisora profesiju, kurā līdz 1990. gadam strādāja tikai sievietes, bet mūsdienās ir jau 70% vīriešu. Vēl statistika rāda, ka līdz 2010. gadam Latvijas aktierfilmās visvairāk lomu ir Uldim Dumpim (63), bet kopš 2000. gada - Andrim Keišam (14). Tādus un citādus aizraujošus datus apkopojusi kinozinātniece Inga Pērkone, strādājot pie topošās grāmatas „Ekrāna skatuve. Raksti par aktiermākslu Latvijas kino”.
Autors: Inga Pērkone


"Paradīze '89" fotogalerijā

Latvijas jubilejas gadam sākoties, Kino Raksti turpina sekot filmām, kas top Nacionālā Kino centra programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei". Pirmā pirmizrāde šogad februārī - Madaras Dišleres debijas spēlfilma "Paradīze '89", viena bērnības vasara pirms gandrīz 30 gadiem.


Mammas dēls

Režisores Ievas Ozoliņas jaunākā dokumentālā filma “Dotais lielums: mana māte”, visticamāk, izpelnīsies līdzīga mēroga ievērību, kā viņas pirmā filma “Mans tēvs baņķieris” (2015). Katrā ziņā tūlīt pēc pirmizrādes publika krasi sašķēlās atbalstītājos un noliedzējos, bet dažu viedokļi mainījās pāris stundas vēlāk, pēc režisora Pētera Krilova eleganti un provocējoši vadītās diskusijas, kurā draudzīgi blakus sēdēja gan filmas autori, gan varoņi – māte, dēls un tēvs, katrs ar savu taisnību. No 5. janvāra filma pieejama gan kinoteātros, gan interneta videonomā.
Autors: Daira Āboliņa


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi