Dokumentālais kino – uzmanības centrā aprīlī

2016. gada aprīlī Rīgas Kino muzejs un Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniski pētnieciskais centrs rīko starptautisku konferenci par Baltijas reģiona valstu dokumentālo kino un aicina pieteikt referātus jau līdz 2. februārim.

Foto no Ivara Selecka personiskā arhīva

Saliekot vienā plauktā kopš 90. gadu sākuma latviešu valodā izdotas grāmatas par Latvijas kino, saprotams (un tas arī neizbrīna), ka dominē interese par spēlfilmām, taču arī dokumentālajam kino ir savi atbalsta punkti. Tādi ir, piemēram, Eiropas dokumentālā kino simpoziju vēstures izklāsts “Dokumentāls logs uz Eiropu” (2007, Kristīne Matīsa un Agris Redovičs), rūpīgi izveidots Maijas un Ivara Selecku kopīgais portrets “Ivars un Maija. 100 gadi dokumentālajā kino” (2009, Inga Jēruma) un vairākas nodaļas Ingas Pērkones grāmatā “Tu, lielā vakara saule. Esejas par modernismu Latvijas kino” (2013).

Mudinot uz nacionālo dokumentālo kino skatīties plašākā, reģionālā kontekstā, 2014. gada nogalē Rīgas Kino muzejā notika seminārs nelielam speciālistu lokam no Baltijas un Ziemeļvalstīm, izvirzot vairākus uzdevumus. Pirmkārt, bija svarīgi satikties ar kolēģiem no citām valstīm, lai iepazītos un nostiprinātu jau izveidojušos kontaktus, tāpat arī ieklausīties un ieskatīties dokumentālā kino vēstures paralēlēs, atšķirībās un dokumentālā kino pētniecības jomā jau paveiktajos darbos. Otrkārt, bija būtiski veidot sadarbības plānus, lai veicinātu šī kino veida izpēti. Semināra noslēgumā nolēmām rīkot zinātnisku konferenci, un pavisam drīz šis lēmums tiks īstenots.

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, aprīļa vidū Rīgā gaidāms semināra turpinājums – starptautiska zinātniska konference “Baltijas jūras reģiona dokumentālais kino: sociāls un estētisks fenomens”. Konferenci rīko Rīgas Kino muzejs kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centru, zinātniskajā padomē piedalīsies zinātnieki no citām valstīm.

Šī konference būs pirmā nopietnā platforma dokumentālā kino zinātniekiem, praktiķiem un studentiem, lai aplūkotu Baltijas reģiona dokumentālā kino estētiskos un sociālos paņēmienus, kopējās un atšķirīgās iezīmes, teoriju plašākā reģionālā kontekstā. Pieteikumi referātiem tiek gaidīti līdz 2. februārim, ieteiktais referātu tēmu loks ir plašs un var arī atšķirties no šeit minētā: nacionālo kinematogrāfiju salīdzinošā analīze, konkrēta autora (autoru) daiļrades analīze, nozīmīgi dokumentālā kino virzieni, transnacionālas tēmas, transnacionāli autori, dokumentālā kino teorija/ kritika nacionālā līmenī, dokumentālo filmu saglabāšana, restaurācija, pieejamība un citas tēmas. Informācija par pieteikšanās kārtību atrodama gan Kino muzeja mājas lapā, gan LKA mājas lapā. Konferencē nolasītie referāti tiks publicēti LKA Zinātniski pētnieciskā centra rakstu krājumā Kultūras Krustpunkti un tas būs jauns papildinājums kinogrāmatu plauktam, savukārt Kino Raksti turēs roku uz pulsa, intervēs konferences dalībniekus un smelsies tēmas saviem rakstiem.

Interesanti - šis notikums sakrīt ar faktu, ka Vides filmu studijā top programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīta pilnmetrāžas dokumentālā filma Baltijas jaunais vilnis par tobrīd jauna veida dokumentālo kino, kas 20. gadsimta 60. gados sākās visās trijās Baltijas valstīs un mums vislabāk pazīstams kā Rīgas poētiskais dokumentālais kino.

Raksta foto: 1963. gads, zvejniekciemā top pirmais kadrs Aivara Freimaņa un Ivara Selecka dokumentālajai filmai "Krasts"

Saistītie raksti



Komentāri:





Šim rakstam vēl nav komentāru


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi