Dāvja Sīmaņa jaunākā spēlfilma “Tēvs Nakts” par Žaņa Lipkes varoņdarbu, Otrā pasaules kara laikā glābjot ebrejus, jāvērtē divās koordinātu sistēmās. Kā politisks kino, kas veic būtisku pienesumu Latvijas kultūras atmiņas veidošanā, un kā autonoms mākslas darbs, kurā svarīga vieta ierādīta skatītājam kā funkcijai. Bet filmu var lasīt arī kā pieredzējuša kinoskatītāja dienasgrāmatu vai arhetipisku mītu par "varoņa ceļojumu" ar visiem pienācīgajiem elementiem.
Autors: Elīna Reitere
Rīgas starptautisko kinofestivālu 18. oktobrī atklāj filmas "Tēvs Nakts" īpašais seanss, jau no 25. oktobra divpadsmitā Simtgades filma nonāks kinoteātru repertuārā. Režisora Dāvja Sīmaņa jaunākais darbs Kino Rakstos tiks analizēts vairākkārt, bet vispirms – Riga IFF radošās direktores Sonoras Brokas vadīta saruna, kuras pavisam īsā versija izskanēja LR 3 programmas „Klasika” raidījumā „Piejūras klimats”, bet Kino Rakstos lasāma visā garumā. Sarunā piedalās filmas režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts un Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone.
Autors: Sonora Broka
Tieši otrā kinofestivāla “Riga IFF” atklāšanas dienā, 2015. gada 16. oktobrī, žurnāls “Kino Raksti” startēja digitālajā vidē kā interneta vietne; arī šogad trīs gadu jubileja sakrīt ar festivāla atklāšanu (jau 18. oktobrī), tāpēc arī šajās dienās “Kino Rakstu” saturs intensīvi atspoguļo festivālā gaidāmās filmas, tēmas un programmas, bet ikdienā regulāri seko Latvijas un pasaules kino aktualitātēm.
Autors: Kino Raksti
“Jāatzīmē, ka kino māksla vispār ir simboliska,” raksta 30. gadu Rīgā plaši pazīstamais un respektētais mākslas teorētiķis Visvaldis Peņģerots (1897-1938), viens no Anšlava Eglīša romānā “Homo novus” tēlotā Kurcuma prototipiem. “Kino var grozīt ne tikai perspektīves likumus, viņš var pārveidot arī laika jēdzienu,” un Annas Vidulejas filma to apliecina.
Autors: Inga Pērkone
Tātad. Jeb - ko es gribu pateikt, pirms kāds to redz.
Pirmkārt, šo publiskot nebija mana iniciatīva. Būtībā tie ir mani vizuālie pieraksti telefonā. Es tiešām nefotografēju, jo nemāku, un tā nav mana profesija. Es vienkārši lietoju telefonu, tāpēc drīzāk droši vien jāsaka – telefonografēju. Tad kāpēc es atļauju publiskot savas privātās piezīmes, t.i., telefonogrāfijas?
Autors: Laila Pakalniņa
