Kaspars Goba un Inga, kas dzird

Režisors Kaspars Goba filmas uzņem reti, bet pamanāmi. Viņa pirmajai patstāvīgajai dokumentālajai filmai „Seda. Purva ļaudis” (2004) Nacionālā filmu festivāla „Lielais Kristaps” atlases komisija speciāli izgudroja nomināciju kategoriju „Labākais laikmeta dokuments”, tomēr Kaspars Goba ne tikai dokumentē, bet arī vērīgi atrod sociālās problemātikas sāpīgos punktus, kas pelna sabiedrības ievērību. Kaspara Gobas jaunākā filma „Inga dzird” nupat piedzīvojusi starptautisko pirmizrādi festivālā „Hot Docs” (Kanāda), bet no 9. maija atrodama kinoteātra „Kino Bize” repertuārā.
Autors: Sonora Broka


Meklēt vareno. Jans Harlans par Stenliju Kubriku

Reizēm tas ir ļoti atspirdzinoši - vienkārši parunāt par labu kino vai par kinovēsturē nozīmīgām parādībām, ārpus ikdienas repertuāra konveijeriem. Tāpēc, kad festivāla "2Annas" ietvaros Rīgā viesojās producents un leģendārā režisora Stenlija Kubrika līdzgaitnieks Jans Harlans, Kino Raksti nolēma izmantot izdevību un lūdza sinefilu Jāni Putniņu, Nacionālās Filmu skolas vadītāju, likt lietā faktu, ka viņš, tāpat kā Harlans, ir redzējis visas Kubrika filmas.
Autors: Jānis Putniņš


Varis Brasla. Ļoti personiski

“Stāstīt par Vari ir tāpat, kā aktierim tēlot pozitīvos varoņus – neinteresanti. Labs, labs un vēl labāks...” Tomēr 25. aprīlī Varis Brasla svin apaļu jubileju, tāpēc kostīmu māksliniece Skaidra Deksne, kura ar režisoru kopā strādājusi astoņās spēlfilmās, mēģina atcerēties arī vēl citas krāsas režisora portretā.
Autors: Skaidra Deksne


Marta Elīna Martinsone. Neviens nav ne stulbs, ne inteliģents

Starp trīspadsmit režisoriem, kuru topošās filmas atbalstītas 2019. gada Nacionālā Kino centra filmu ražošanas konkursā, debitante ir tikai viena – Marta Elīna Martinsone, kura Latvijas kinovidē tieši pēdējā gada laikā iekarojusi uzmanību ar visdažādākajiem talantiem.
Autors: Sonora Broka


Kaza kāpa debesīs. Īsā brīvība

Šodien, kad no kafijas pupiņām svaigi maltu kafiju var dabūt ik uz stūra un ne vienam vien tāda ir pieejama arī mājās, filma par 60. gadu kafejnīcu ar vienu no tolaik Rīgā retajām kafijas mašīnām ir kā pārvietošanās uz citu planētu. Galvenā, šeit, protams, ir laika un sabiedriskās apziņas izmaiņu distance, un filmas režisore Laima Žurgina, to labi apzinoties, šo metaforu – skatu uz zemeslodi no mēness – patiešām arī izmanto kā kadru, uz kura parādās filmas nosaukums.
Autors: Toms Zariņš


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi