Vai kinokritiķis ir tulks starp filmu un skatītāju, vai palīglīdzeklis tālākizglītībai? Vai arī kinokritiķa uzdevums ir “neliet ūdeni”, bet vienkārši un skaidri pateikt, skatīties vai neskatīties kādu filmu? Un vai Latvijā nav iespējams normāls kinokritikas process, jo te visi visus pazīst? Šādus un citus “mūžīgos jautājumus” ik pa laikam apskata profesionāļu lokā, arī šajā diskusijā, kurā piedalās Liene Linde, Sanita Grīna, Alise Zariņa, Toms Treibergs, Aivars Madris, Sergejs Timoņins un Sergejs Musatovs.
Autors: Agnese Logina
“Īstam kino ir jābūt nepilnīgam, brīvam no perfekcijas, ko iemieso Holivuda. Īsts kino ir pilnīgs pretstats tādam kino, kas veltīts rezultātu cildināšanai un “brīnišķīgi ilustrē” idejas vai jēdzienus, kurus mēs jau zinām”. Un – „Nesaki “filma neiznāca”. Filma vienmēr iznāk. Reizēm ne tā, kā biji iedomājies”. Šādu ideju noskaņās Lietuvā notika kinoprofesionāļu nometne „Imperfect cinema”.
Autors: Zane Balčus
Kāpēc mūzikas festivālos vispār vajag kino teltis? Šobrīd jau ir skaidrs, ka “visi tā dara”, un droši vien katrs izdomā savu iemeslu, kāpēc to dara. Man radās iespēja veidot “Summer Sound” Kino telts repertuāru šogad, un īpaši simpātiska likās festivāla organizatoru ideja rādīt tikai Latvijas kino. Pēc vairākiem melnrakstiem tapa programma, kas apvieno gan klasiku, gan jaunākus darbus, un, sēžot Kino teltī, es arī pierakstīju, kā man (un latviešu filmām) te gāja.
Autors: Agnese Logina
Tas bija savāds vakars, kurā nokļuvu ar virsuzdevumu dažas minūtes parunāt par kinorežisora Deivida Linča nozīmi pasaules kontekstos. Jāpiebilst, ka es kā cilvēks, kurš labi pazīst kino industrijas hierarhiju un kastu sistēmu, tā "līdz galam" pat nevarēju noticēt, ka vienā jaukā jūlija vakarā viens no būtiskākajiem un nepieradinātākajiem XX gadsimta amerikāņu režisoriem, Deivids Linčs, ļausies "skype" sarunai ar publiku, kas aicināta uz Jūrmalas "Art Fair".
Autors: Dita Rietuma
Režisora Aigara Graubas filma-leģenda „Nameja gredzens”, kas jau sākotnēji tika iecerēta starptautiskiem tirgiem un Latvijā kļuvusi par vienu no līdz šim apmeklētākajām 2018. gada filmām, vasaras sākumā izmēģināja iekarot pirmo citas valsts auditoriju – Lietuvu, no kuras nāk galvenās sieviešu lomas, Nameja draudzenes Laugas tēlotāja Aiste Diržūte. Lietuviešu kinokritiķi Elenu Jasjūnaiti šis „Nameja karagājiens” provocē atcerēties, ka lietuviešiem arī diez ko neveicas ar vēsturiskiem kino-eposiem par nacionālajiem varoņiem...
Autors: Elena Jasiūnaitė
