Gints Zilbalodis. Pašam viss jāatrisina

Šoruden četros pasaules kinofestivālos atklāšanas filma būs Latvijas jaunā animācijas režisora un mākslinieka Ginta Zilbaloža debija “Projām / Away”. Vissvarīgākais no šiem seansiem gaidāms 17. oktobrī – Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) atklāšana, vienlaikus arī Latvijas pirmizrāde filmai, kas jau apbalvota pasaulē svarīgākajā animācijas festivālā Anesī (Francijā).
Autors: Ieva Viese-Vigula


Viktors Freibergs. Kinomāna slimības vēsture

„Varbūt nav vērts mocīties, ņemties un nīkuļot pie ārstiem, bet vienkārši izbaudīt to, cik vēl atlicis. Un varbūt atlicis nemaz nav tik maz, to man nepateiks neviens, kaut arī zinātu. Varbūt man vispār nekas nekaiš un visi tie tumori, MTS suspecta, ekstirpācija un citi latīniskie un no angļu valodas tik eleganti pārņemtie vārdi nemaz neattiecas uz mani, jo es taču varu paiet, varu domāt, dzert vīnu ar draugiem, ēst lazaņju un arī lasīt lekcijas studentiem...”
Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) ietvaros atvēršanas svētkus piedzīvos kinozinātnieka un arī Kino Rakstu autora Viktora Freiberga ļoti personiskā un ļoti kinematogrāfiskā grāmata „Kinomāna slimības vēsture”. Ieskatam – grāmatas fragments.
Autors: Viktors Freibergs


Imants Lancmanis, Dāvis Sīmanis. Revolūcijas motīvi

„Vai jūs neuzskatāt, ka gan karš, gan revolūcija, lai cik mums tie ārkārtīgi nepatiktu, tomēr ir nenovēršami un pat vajadzīgi? Vai nav tā, ka viss nobriest, un tad tas krīt?” Tas ir tikai viens jautājums sarunā, kurā satikās divi vīri, abi reizēm izjutuši kārdinājumu aizbēgt no mūsdienu pasaules uz citiem gadsimtiem. Imants Lancmanis, gleznotājs un mākslas vēsturnieks, kurš šobrīd sevi sauc par Rundāles pils „brīvprātīgo” – pēc 54 darba gadiem pils saimnieka amatā. Un Dāvis Sīmanis, akadēmiski izglītots vēsturnieks, kurš uzņem filmas par būtiskiem mezglu punktiem civilizācijas vēsturē. Apsēdušies Rundāles pils parkā un runā par cilvēka dabu, kariem un mākslu.
Autors: Kino Raksti


„Oļegs”: dzīves skola loham

“Nebiju cerējis, ka kādreiz gadīsies rakstīt slavas dziesmas latviešu kino, bet nu šoreiz nāksies,” raksta Vilis Lācītis, savulaik ļoti populārā “viesstrādnieku romāna”, grāmatas “Stroika ar skatu uz Londonu” autors. “Tikai nepadomājiet, ka es kaut ko saprotu no kino. Rakstu kā ierindas skatītājs, kas filmas “Oļegs” attēlotajā pasaulē dzīvojis pēdējos astoņpadsmit gadus, un ar roku uz sirds varu teikt, ka filma balstīta īstenībā. Tik traki kā protagonistam man nav gājis, bet tas jau ir kā džungļos – viens uzkāpj pitonam uz astes, bet citam palaimējas paiet garām, kamēr tas pierijies guļ.”
Autors: Vilis Lācītis


Spiegu filmu valdzinājums

Režisoru Ginta Grūbes un Jāka Kilmi dokumentālā filma „Spiegs, kurš mans tēvs” atgādina par spiegu filmām vispār – kā specifisku kino žanru, kas, tāpat kā vesterns, atdzimst arvien no jauna. Atšķirība tikai tā, ka vesterns ir un paliks ierobežots vēsturiskajā laikā un vietā, bet spiegu filmas iet līdzi vēstures gaitai un to evolūcija ir visai atkarīga no politiskās konjunktūras.
Autors: Agris Redovičs


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi