„Lēdijas portrets ugunī”. Ja šī būtu sievietes pasaule

Franču režisore Selīna Siama (Céline Schiamma) veido sievišķīgas filmas – šā vārda labākajā un drosmīgākajā nozīmē. Viņas darbi nekoncentrējas uz traumu, sociālo kritiku vai netaisnību, viņu neinteresē stipri pārcilvēki, bet gan "cilvēki parastie". Tomēr vismaz vienā nozīmē Siamas filmas ir radikālas – proti, viņu kā režisori neinteresē vīrieši, tie tiek atbīdīti otrajā plānā vai pat izbīdīti no kadra vispār.
Autors: Alise Zariņa


"Corpus Christi". Meli kā ceļš uz patiesību

Poļu režisora Jana Komasas drāma „Corpus Christi” (2019) ar visu tās ārēji lakonisko satura pasniegumu atklāj diezgan komplicētu idejisko struktūru, kura tomēr sakņota fundamentālos esamības pamatprincipos. Faktiski filmas būtība tā vai citādi reducējama uz vairākiem vienkāršiem, taču sāpīgus punktus aizskarošiem jautājumiem – no „Cik ilgi var slēpt patiesību?” līdz „Kas stiprāks – apstākļi vai indivīda gars?”.
Autors: Dmitrijs Rancevs


Ingvars, mazliet arī Ingimundurs

Pirmizrādīta 2019. gada Kannās, Hlinura Palmasona filma „Balta, balta diena / Hvitur, hvitur dagur” joprojām intensīvi ceļo pa kinofestivāliem un paralēli sāk iekarot arī kinoteātru repertuāru, no 30. janvāra – arī Rīgā. Aktieris Ingvars Sigurdsons, viens no islandiešu kino zīmoliem, par darbu šajā filmā apbalvots jau četros festivālos un tika nominēts Eiropas Kinoakadēmijas balvai, bet rudenī kopā ar filmu viesojās Rīgas starptautiskajā kinofestivālā (Riga IFF).
Autors: Sonora Broka


“Kino Augusts”. Animēti ķermeņi pieaugušajiem

Sākot ar ceturtdienu, 23. janvāri, Kaņepes Kultūras centra kinoteātrī “Augusts” plānota pieaugušo auditorijai paredzēta Francijas pilnmetrāžas animācijas filmu programma – trīs nozīmīgas filmas, kas izaicina pamatīgi iesīkstējušo stereotipu par animāciju kā bērnu mākslu. Šī programma ir iemesls apcerēt dažādus ietilpīgus jautājumus – piemēram, pievērsties cilvēka ķermeņa atveidam kā daudzpusīgai zīmei.
Autors: Ieva Viese-Vigula


Anjēze Varda: „Skatīties, kā noveco tulpes…”

Kinoteātra „Splendid Palace” repertuārā (pēc viena seansa oktobrī, Riga IFF programmā) parādās Eiropas kino klasiķes Anjēzes Vardas (1928-2019) pēdējā filma „Varda par Agnès”, ko Rīgā tulko kā „Anjēze par Vardā”. Pasaules pirmizrādi šī pašrefleksija par leģendārās režisores „kinematogrāfisko pagātni” piedzīvoja pirms gada Berlinālē, kur režisorei pasniedza goda balvu „Berlinale Camera”. Īsu brīdi pirms festivāla Anjēzi Vardu uz interviju aicināja Ronda Ričforda / Rhonda Richford no „The Hollywood Reporter”, ekskluzīvi "Kino Rakstiem" šo materiālu piedāvā filmas izplatītāji "A One Films".
Autors: Ronda Ričforda, The Hollywood Reporter


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi