Kopš 16. decembra Latvijas kinoteātros parādījies ilgi gaidītais Džeimsa Kamerona 2009. gada superhita „Avatars” turpinājums „Avatars: Ūdensceļš / Avatar: The Way of Water”, un arī citur pasaulē filma tikai nesen iznākusi uz kinoekrāniem, tāpēc ir pārsteidzoši redzēt, ka tā jau ieņēmusi 10. vietu gada ienesīgāko filmu topā visā pasaulē, bet Latvijā nedēļas laikā uzlēkusi jau 4. vietā skatītāju skaita ziņā.
Tiesa, es personīgi nekad neesmu izpratusi Avatara popularitāti, arī 2009. gadā aizgāju filmu noskatīties tikai tāpēc, ka mans tālaika draugs ļoti vēlējās to redzēt. Ak, ko tikai mēs nedarām mīlestības dēļ! Taču visādi citādi es noteikti esmu pieskaitāma pie blokbāsteru skatītājiem, arī no šāgada ienesīgāko filmu saraksta esmu redzējusi diezgan daudz. To gan viegli var izskaidrot ar to, ka nespēju pateikt “nē” neskaitāmajām Marvel komiksu ekranizācijām, kuras pēdējos gados dominē kinoteātru apmeklētāko filmu topos.
Bet, pirms aplūkojam 2022. gada lielākos kino veiksmes stāstus, gribu mazliet atgādināt termina “blokbāsters” (angļu blockbuster) izcelsmi. Pirmoreiz šis apzīmējums tika izmantots Otrā Pasaules kara laikā – 1942. gada 29. novembrī žurnāls Time ziņoja, ka sabiedroto spēki bombardējuši fašistisko Itāliju, izmantojot bumbas, kuras tika sauktas par “blokbāsteriem”, jo spēja iznīcināt veselu kvartālu (block – angļu val.). Drīz vien šo terminu sāka izmantot metaforiski, lai apzīmētu kaut ko šokējošu; jau nākamajā gadā vārds “blokbāsters” tika izmantots kinosfēras kontekstā, bet tieši uz filmas ienākumiem pirmoreiz attiecināts 1950. gadā, kad 22. decembrī avīzē British Daily Mirror prognozēti Sesila B. de Milla filmas Samsons un Dalila / Samson and Delilah (1949) iespējamie panākumi Apvienotajā Karalistē.
Ar laiku apzīmējums “blokbāsters” kļuva par sinonīmu vasaras asa sižeta filmām – sākot ar Stīvena Spīlberga 1975. gada hitu Žokļi / Jaws, kas iznāca 20. jūnijā un bija pirmā filma, kura nopelnīja 100 miljonus dolāru (Holivudai tas bija negaidīts pārsteigums).
Un jāsaka, tradīcijas netiek lauztas – lielākā daļa filmu, kas nonākušas skatītāko top desmitniekā, uz ekrāniem izlaistas periodā no maija līdz augustam. Tas ir interesants fenomens, ja atceramies, ka pašmāju filmas izvairās no pirmizrādēm vasarā, jo tā Latvijas kinoteātros nav populārākā sezona. Iespējams, ka izskaidrojums ir tieši tik vienkāršs kā klimatiskie apstākļi – ASV kinoteātru zāles ar gaisa kondicionieriem sniedz patīkamu patvērumu no ārā valdošās tveices, tikmēr Latvijas īsās vasaras visi cenšas pavadīt pie dabas, lai uzsūktu kaut nedaudz D vitamīna, kas varētu palīdzēt izdzīvot garos rudens un ziemas mēnešus.
Maveriks atgriežas ar blīkšķi
Salīdzinot ASV un vispasaules rādītājus kases ieņēmumu ziņā, septiņas no desmit filmām atkārtojas, un pirmajā vietā abos topos ir Top Gun: Maveriks / Top Gun: Maverick – filma ar 170 miljonu budžetu Amerikā vien nopelnījusi vairāk kā 718 miljonus dolāru, bet, pieskaitot ieņēmumus pārējā pasaulē, kopējā summa ir gandrīz 1,5 miljardi dolāru. Pēdējā laikā to pārspēj tikai Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav / Spider-Man: No Way Home, kas iznāca 2021. gada 17. decembrī, taču iemanījās noturēties ASV apmeklētāko filmu 8. vietā arī 2022. gadā, kopumā pasaulē nopelnot 1,9 miljardus dolāru.
Ja man būtu jāmēģina izskaidrot filmas Top Gun: Maveriks popularitāte, es tiešām nezinu, no kura gala sākt. Filma bija izklaidējoša, tajā bija daudz seksīgu džeku, bet kopumā tas ir visai viduvējs un klasisks Holivudas produkts, kura milzīgo pievilkšanas spēku es īsti nespēju saprast. Pirmkārt, tas ir turpinājums vairāk nekā 30 gadus vecai filmai Top Gun (1986), tāpēc panākumus nevar norakstīt uz to, ka šī būtu kāda aktuāla franšīze. Otrkārt, tā ir tik amerikāniska, cik vien iespējams, un tas bieži vien nav īpašs pluss filmas panākumiem citos kontinentos.
Ja man būtu jāmin, cik reizes filmā Top Gun: Maveriks kādam varonim fonā plīv ASV karogs, es teiktu, ka vismaz piecas. Un, manuprāt, tas ir vismaz trīs reizes par daudz.
Viens no filmas popularitātes skaidrojumiem pārsteidzošā kārtā ir tās ilgā gaidīšana Covid-19 pandēmijas dēļ. Vispirms pirmizrāde bija paredzēta 2019. gadā, bet tika pārcelta uz nākamo, jo bijis nepieciešams pārfilmēt vairākas ainas. Bet tad sākās pandēmija un Toms Krūzs atteicās filmu izplatīt straumēšanas platformās, tādējādi kāpinot spriedzi un gaidas. Otrs izskaidrojums ir pozitīvās atsauksmes no kritiķiem un skatītājiem. Un, manuprāt, ir vēl viens iemesls – lai arī Maverikā tiek izmantoti specefekti, šī (atšķirībā no lielākās daļas komiksu ekranizāciju) nav klasiska “zaļā ekrāna” filma; nu jau ierastā Toma Krūza filmu stilistikā te lielu lomu spēlē kaskadieru triki un galvu reibinošas asa sižeta sekvences. Iespējams, tieši filmas relatīvais “reālisms” ir tas, pēc kā bija noilgojušies Marvel un DC Comics nogurdinātie kinoapmeklētāji.
Un, protams, nedrīkst novērtēt par zemu soctīklu ietekmi – gandrīz uzreiz pēc Top Gun: Maveriks iznākšanas vietnē TikTok populārākais video bija filmas fragments, kur Mailss Tellers bez krekla dejo pludmalē. Šī pāris sekundes īsā ainiņa, kuru pats aktieris raksturo kā nejaušu, improvizētu mirkli, pārņēma TikTok uz vairākām nedēļām.
Sekoja neskaitāmi video, kuros meitenes dodas uz kino, lai tikai redzētu jau slaveno amerikāņu futbola ainu pludmalē, bet puiši masveidā sāka audzēt Tellera varoņa stila ūsas, fonā skanot Kenija Loginsa dziesmai Danger Zone. Šajā ziņā Top Gun: Maveriks ir viena no filmām, kura, lai arī tiek mārketēta vīriešu auditorijai, lieliski apzinās, ko nozīmē “sievišķais skatiens” kino. Un, kā jau minēju – vai es gāju šo filmu skatīties sižeta dēļ? Protams, nē! Man pietika ar to, ka tajā ir seksīgi džeki un lieliskas lidmašīnu kauju ainas, tik uztraucošas, ka es iekrampējos sava krēsla rokturos. Bet vai es šo filmu gribēšu skatīties vēlreiz? Nē. (Varbūt tikai to pludmales ainu…)
No dinozauriem līdz Ķīnai
Jāteic, ka pārējie gada blokbāsteri nav īpaši pārsteidzoši – tie visi ir jau populāru stāstu turpinājumi. Lai arī neesmu redzējusi jauno Juras laikmeta pasaule: Valdīšana / Jurassic World: Dominion (jo, manuprāt, Krisa Prata vienīgā labā loma bija Endijs seriālā Parks and Recreation (2009–2015) un dinozauru atgriešanās ir viena no manām fobijām), noprotu, ka tā ir Jurassic sērijas noslēguma filma, kur atgriezušies vairāki aktieri no oriģinālās 1993. gada filmas (Lora Derna, Sems Nīls un Džefs Goldblūms, kurš gadu gaitā kļuvis par īpatnēju interneta mīluli), – un tie būtu pietiekami spēcīgi argumenti, lai vilinātu filmu skatīties. Kritiķu atsauksmes gan ir iznīcinošas – slikts scenārijs, nesakarīgs sižets un klišeju pārbagātība –, taču tas netraucēja dinozauriem savākt miljardu dolāru kinoteātru kasēs visā pasaulē.
Otrs turpinājums, kas tomēr ienākumu ziņā nesasniedza miljarda dolāru robežu, ir Doktors Streindžs neprāta multivisumā / Doctor Strange in the Multiverse of Madness. Lai arī filma var lepoties ar tiešām neticamiem specefektiem un izdomu, atveidojot multivisumu un realitātes stiepjamību fraktāļu tuneļos, tajā sāk parādīties Marvel uzpūstā universa problemātika, uz ko arvien biežāk sāk norādīt kinokritiķi. Vēloties katrā filmā iepazīstināt ar vēl kādu jaunu varoni, kam drīzumā tiek plānota sava franšīze, filmas kļūst arvien haotiskākas. Piemēram, Streindžs šoreiz sastop veselu superzvaigžņu plejādi – Čārlzu Ksavjēru no X-cilvēku / X-Men sērijas (2000-2020), Rīdu Ričardsu no Fantastiskā četrinieka / Fantastic Four (2005, 2007, 2015), Melno Bultu, multivisuma alternatīvo Kapteini Mārvelu, Kapteini Kārteri un vēl, un vēl… Ņemot vērā to, cik iespaidīgu lomu šajā un citās Atriebēju sērijas filmās spēlē nepārspējamā Elizabete Olsena Sārtās Raganas lomā, ir neizprotami, kāpēc tiek pieteikti arvien jauni supervaroņi, bet šī varone savu filmu vēl nav izpelnījusies. Jā, Sārtā Ragana uzmirdzēja mini-seriālā WandaVision (2021), taču visi Marvel fani zina, ka seriālus dabū otrā plāna spēlētāji.
Līdzīgas problēmas sastopam neticami populārās filmas Melnā Pantera / Black Panther (2018) turpinājumā Melnā Pantera: Vakanda mūžam / Black Panther: Wakanda Forever. Pirmkārt gan jāmin, ka filma ļoti cieņpilni apspēlē negaidīto galvenās lomas atveidotāja Čedvika Bousmena nāvi, par galveno varoni padarot viņa māsu Šuri, un runā par sērām, emociju ignorēšanu un nevēlēšanos pieņemt patiesību. Tajā pašā laikā, lai arī Melnā Pantera: Vakanda mūžam atklāj skatītājiem brīnumainu zemūdens pasauli, filma šķiet pārlieku gara un izstiepta. Protams, tas ir mūžīgais turpinājumu lāsts – nākamajai filmai ir jābūt lielākai, spožākai un grandiozākai par pirmo daļu, bet šajā sāncensības procesā bieži vien pazūd tas, kas oriģinālu padarīja tik lielisku.
Vēl, protams, jāmin īpatnējo dzelteno radījumu filmas otrā daļa Minioni 2 / Minions 2: The Rise of Gru, kas lika vecākiem visā pasaulē vest savus bērnus uz kinoteātri. Un bērniem domātas filmas lielākoties garantē veiksmi ienākumu ziņā – pirmkārt jau tāpēc, ka biļetes jāpērk gan bērniem, gan vecākiem. Vēl pie 2022. gada kases grāvējiem jāmin jaunais Betmens / The Batman ar Roberta Patinsona debiju tumšā atriebēja lomā un Taikas Vaititi dalītās atsauksmes saņēmušais Tors: Mīla un Pērkons / Thor: Love and Thunder, bet pasaules kontekstā nevar nenovērtēt arī Ķīnas kinotirgus mērogus – ienesīgāko 2022. gada filmu desmitniekā ir divas Ķīnas filmas, Water Gate Bridge (turpinājums populārajai kara drāmai The Battle at Lake Changjin) un Moon Man.
Ģimenes filmu monopols
Latvijas kinoteātros paveras mazliet citādāka aina (pieejamie dati gan attiecināmi uz skatītāju skaitu, nevis kases ienākumiem). Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā nav īpaši čakli kino apmeklētāji, drošākais veids, kā viņus ievilināt kinoteātros, ir pārvērst filmas skatīšanos par izklaidi visai ģimenei. Tāpēc Latvijā 2022. gadā skatītāko filmu trijnieku veido Minioni 2, Soniks 2: Filma un DC Supermīluļu līga (turklāt jānorāda, ka Minioni 2 ar savu apmeklētāju skaitu pārspēj abas pārējās ģimenes filmas gandrīz trīs reizes).
Pārējās topa augšgalā uzkāpušās filmas īpaši nepārsteidz – komiksi no Marvel un DC Comics plus piedzīvojumu filmas –, bet pasaules blokbāsters Top Gun: Maveriks Latvijā atrodas tikai 11. vietā. Taču, kā izrādās, arī pie mums Avatars: Ūdensceļš nāk uzvaras gājienā – nedēļas laikā tas jau ielēcis apmeklētāko filmu topa ceturtajā vietā. Šī raksta finalizēšanas brīdī filma visā pasaulē paspējusi nopelnīt 881 miljonu dolāru un tiek paredzēts, ka pavisam drīz sasniegs miljarda dolāru ienākumu robežu, turklāt varbūt paspēs arī gāzt Maveriku no 2022. gada ienesīgākās filmas troņa. Un ļoti iespējams, ka šī raksta rezultātā arī es salūzīšu un aiziešu noskatīties jauno Avataru, jo – kāpēc gan ne? Neuzskatu, ka jebkas ir slikts tikai tāpēc, ka populārs, un to nepieciešams apzināti ignorēt, lai izceltos. Manuprāt, tāda uzvedība būtu jāatstāj pusaudžu vecumā, kad bija svarīgi somām piespraust nozīmītes, kas pauž nepatiku pret konkrētiem mūzikas stiliem.
Taču ko šis viss liecina par kino apmeklēšanas tendencēm kopumā?
Diemžēl tikai to, ka pēc pandēmijas kinoteātros skatītājus var ievilināt tikai ar tādu skatīšanās pieredzi, kādu nav iespējams gūt mājās. Attēlam un specefektiem ir jābūt arvien iespaidīgākiem, un joprojām visdrošākais ceļš uz blokbāstera statusu ir veidot turpinājumu jau eksistējošam, veiksmīgam stāstam. Līdzīgas tendences gaidāmas arī 2023. gadā, kad kinoteātros iznāks jaunas filmas par Galaktikas sargiem, Zirnekļcilvēku, Džonu Viku un Akvamenu. Uz ekrāniem atgriezīsies arī Toms Krūzs ar kārtējo Neiespējamo misiju (Mission: Impossible - Dead Reckoning, Part One) un Harisons Fords jaunā Indianas Džonsa filmā (Indiana Jones and the Dial of Destiny). Turklāt mūs sagaida dīvainākais vasaras blokbāsteru duelis – vienā dienā (21. jūlijā) iznāks divas ļoti gaidītas filmas, Kristofera Nolana Openheimers / Oppenheimer un Grētas Gervigas Bārbija / Barbie. Lūk, šī dueļa rezultātu es gaidu ar milzīgu interesi.
