Iesaka Dace Vinklere: zviedru kino finansēšanas modelis un filma par Ingrīdu Bergmani

Divi vērtīgi resursi par Zviedrijas kino.

50 gadus zviedru kino ticis finansēts, balstoties uz nozares līgumu, kuru parakstījuši galvenokārt kinoteātri un televīzijas. Taču digitālā ceļā izplatītās filmas neienes līdzekļus kopfinansējuma kasē; robs aug, filmu straumēšanai konkurējot ar DVD tirgu.  Kultūras ministre Alise Bah Kuhnke (Zaļo partija) paziņojusi, ka līgums pēc 2016. gada netiks pagarināts, tā vietā filmu nozares finansēšanu pārņems valsts. Kinoteātriem būs jāmaksā lielāks PVN, bet izpaliks 10% no katras biļetes, kas šobrīd iekrīt līguma kopfinansējuma kasē. Vēl daudz jāstrādā pie valsts kino politikas detaļām, bet jaunais finansēšanas modelis nodrošinās neatkarību no tehnoloģijām, tas būs tālejošāks un vērsts uz kvalitāti, - tā apgalvo Zviedrijas kultūras ministre laikrakstā Dagens Nyheter:

Lasi rakstu šeit.

Ne tikai pravietis netiek cienīts savās mājās. Zviedru aktrise, trīs Oskaru laureāte Ingrīda Bergmane kļuva par pasaules kino zvaigzni, bet savā zemē viņu vairāk pavadīja skandāli, nekā apbrīnas oreols. Bergmanes simtgadē pie skatītājiem nonākusi dokumentālā filma, kurā viņas bērni atklāti runā par ilgu sāpēm, bet arī par to, kā viņi mammu dievinājuši. Režisors Stīgs Bjorkmans bija pirmais, kuram tika dota brīva pieeja aktrises arhīvam ar dienasgrāmatām, vēstulēm un 16mm filmu lentēm. Tur glabājas daudzi šķiršanās, bet arī – laimes mirkļi. Un filma ir kā uz izpratni un piedošanu pasniegta roka.

Lasi recenziju par filmu šeit. 

Raksta foto: Ingrīda Bergmane filmā "Kasablanka"



Komentāri:





Šim rakstam vēl nav komentāru


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi