Kinoblogeri iesaka: Kventina Tarantino intervija

www.kinoblogeri.lv
17.09.2015

Kventins Tarantino, kuram gatava jauna filma (un atkal vesterns!) un kurš šogad maz skatījies kino, jo veidoja pats savu, tīkla izdevumam “Vulture” sniedz, iespējams, atklātāko interviju visas savas karjeras laikā.

Nost ar detaļām par to, kurš ko ēdis, dzēris vai ar ko gulējis, jo no pasaules kinomāna Nr. 1 mēs gribam zināt tikai vienu - kas ir labs kino, un kas nav, un tieši to Kventins mums sniedz pārpārēm.

Internetā jau briest vētra, neapmierinātie un aizskartie protestē, bet mēs lasām - lasām un pārlasām šeit! 

Foto: Ekrānuzņēmums



Komentāri:





Šim rakstam vēl nav komentāru

Jaunākie raksti:

09.07.2020

Par dokumentālo kino – „pēc Hamburgas protokola”

„Tīra patiesība bez mānīšanās; vērtējums, kas brīvs no īslaicīgu apstākļu ietekmes un savtīgām interesēm,” – apmēram tā būtu skaidrojama idioma „pēc Hamburgas protokola”. Tādu vērtēšanu un apspriešanu dokumentālais kino patiešām būtu pelnījis, un cerības ir – nosvinēta ideja par leģendāro dokumentālistu simpoziju gara atdzimšanu, gaidām festivālu „ArtDocFest / Riga” rudenī.

 05.07.2020

Mans mīļākais karš. Un patiesība

Jaunākais saviļņojums Latvijas animācijā – režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas filma „Mans mīļākais karš” saņēmusi galveno balvu Ansī starptautiskajā animācijas festivālā, kategorijā „Contrechamp”, turklāt dažas dienas vēlāk tai pievienojās arī kritiķu apvienības „SensCritique” balva. Kas īsti ir dokumentālā animācija un kāpēc tā liek pētniekiem atgriezties pie jautājumiem par realitātes atveidojumu kino?

 30.06.2020

Plusi un mīnusi Kannu filmu tirgū

Kannu filmu tirgus pieredze šogad apstiprina “Covid-19” laikmeta paradoksu – lai gan mēs visi it kā darām vienu un to pašu (ērti sēžam savās mājās pie datora), darbs tiešsaistē vēl jo precīzāk izgaismo to, cik mēs esam atšķirīgi. Ko šogad meklēja un ko atrada vai neatrada Kannu filmu tirgū, stāsta festivāla programmētāja Sonora Broka, industrijas foruma vadītāja Zane Balčus un producente Alise Ģelze.

 27.06.2020

Dita Rietuma: „Mēs nezinām, kur esam šajā stāstā”

Izrādījies, ka Latvijas kino industrijas “dzīve pēc Simtgades” ir dzīve ar „Covid-19”. Šajā situācijā, kad pāris pavasara mēnešu laikā kino jomā visā pasaulē ir notikušas milzu pārmaiņas un neviens vēl nevar paredzēt, kad un kā tās beigsies, “Kino Rakstu” līdzredaktore Elīna Reitere uz sarunu pirmsjāņu laikā aicināja Nacionālā Kino centra vadītāju Ditu Rietumu, lai pārrunātu NKC filmu projektu konkursu rezultātus un ieskicētu “Rūzvelta plānu” filmu nozarei.

 21.06.2020

Īsie formāti tiešsaistē – ko izvēlēties

Tiešsaistes kultūras piedāvājumā vērtīgi ir ne tikai pilnmetrāžas formāti – filmas, seriāli, izrādes un tamlīdzīgi –, arī īso formu „vārtiņi” var pavērt ceļu uz dažādām piedzīvojumu piepildītām un informatīvi bagātām pasaulēm. Sociālo tīklu profili un konti, blogi un vlogi, radio un interneta raidījumi, pat Deivida Linča regulārās laika ziņas, kurās vienmēr spīd saule, – tik daudzveidīgi var bagātināt savu pieredzi kinematogrāfiskos tematos, ļaujoties Kino Rakstu autoru ieteikumiem.

Redakcijas izvēle:

01.06.2020

"Ekrāna skatuve". Ko mēs agrāk nezinājām

Strīdos par to, kā stāstīt vēsturi, Latvijā bieži nākas sastapties ar pārliecību, ka pētniekam jāraksta absolūti neapstrīdama „objektīvā patiesība”. Taču kinozinātniece Inga Pērkone savā sestajā grāmatā „Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas kino” arvien pārliecinošāk pierāda, ka novitāte ne vienmēr meklējama jaunu faktu atklāšanā, drīzāk šo faktu izkārtošanā aizraujošā un pamatotā stāstā ar izvērstu pierādījumu.

 21.05.2020

„Cahiers du Cinéma” pēdējie svētki

Pirms vispasaules ārkārtas stāvokļa izsludināšanas kino sabiedrību pāršalca ziņa par leģendārā franču kinokritikas žurnāla „Cahiers du Cinéma / Kino burtnīcas” redakcijas gatavošanos demisijai. Reaģējot uz īpašnieku nomaiņu, žurnālisti zvanīja trauksmes zvanus par redakcionālās neatkarības apdraudējumu un kritikas vides degradāciju. Man laimējās apmeklēt „Cahiers” publisko diskusiju un tikt pie pēdējā līdzšinējās redakcijas veidotā numura, kas pilnībā veltīts kritikai. Turpmākās rindas ir retrospektīva reportāža par pasākumu un aprīļa numura saturu, par redakcijas demisiju un „Cahiers” skatu uz kritiku šodienas Francijā.

 11.05.2020

To nezināja pat Klusā Gerda

“Es nevaru klusēt. Es gribu liecināt, ka ir uzņemts pravietisks darbs,” raksta kinokritiķis Agris Redovičs, "Kino Rakstu" uzdevumā noskatījies Jevgeņija Paškēviča spēlfilmu “Ko zina Klusā Gerda”. Lasām tālāk – cerībā, ka šī būs viena no pirmajām pirmizrādēm kinoteātru rudens sezonā.

 06.05.2020

“Mēs gribējām izmainīt pasauli”. Trīs draugi, rokenrols un suns

Šajā pavasarī pirmizrādītās latviešu dokumentālās filmas nejauši savietojušās īpatnējā diptihā, kur līdzās jaunā režisora Matīsa Kažas divdesmitgadnieku paaudzes portretam filmā “Klejotāji” arī Aija Bley prezentē “stāstu par savu, piecdesmitgadnieku paaudzi” kinodarbā “Mēs gribējām izmainīt pasauli”. Tā ir tā pati pazīstamā dziesma – veltīta visu paaudžu sapņotājiem.

 21.04.2020

Andrejs Rudzāts. Muša uz sienas – operators

Ja viss notiktu tā, kā jānotiek, 21. aprīlī pirmizrādi piedzīvotu režisora Jevgeņija Paškeviča spēlfilma “Ko zina Klusā Gerda”. Tomēr ārkārtas situācijas dēļ skatītāji filmu redzēs tikai septembrī – arī tāpēc, ka nepieciešams liels ekrāns un tumša kinozāle, lai pienācīgi novērtētu filmas vizuālās kvalitātes. “Atmosfēriska filmas ekspozīcija,” saka filmas operators-inscenētājs Andrejs Rudzāts.

Atbalstītāji

Partneri

Valsts Kultūrkapitāla fonds
Biedrība "Ekrāns"

Draugi

Apgāds "Mansards"
Foto kvartāls