Krievu savrupnieki Rīgas festivālā

Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) galveno balvu šogad saņēma režisores Natālijas Meščaņinovas spēlfilma „Pasaules sirds”; starp festivālā apbalvotajiem ir arī režisors Aleksandrs Fedorčenko ar filmu „Annas karš”. Abi kolēģi un domubiedri intervijā Kino Rakstiem stāsta, ka nepārdod idejas un nestrādā pēc pasūtījuma, bet meklē maksimāli autentisku patiesību visā, ko dara.
Autors: Kristīne Simsone


Veco ļaužu uzaudzinātie

Kino Rakstu rubrika „Režisors runā ar režisoru” jau atkal piedāvā atraktīvu sarunu ar provokatīviem jautājumiem pēc neparasta ´projekta” noskatīšanās. Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programmā šogad bija iekļauta daudzos festivālos pabijusi filma „Vecmāmiņu projekts / Granny Project / Nagyi projekt”, kurā trīs mazdēli runā par vēsturi ar savām trim vecmāmiņām. Kino Rakstos filmas režisors Bālints Rēvēss sarunājas ar režisoru Ivaru Tontegodi par atšķirīgo un kopīgo.
Autors: Ivars Tontegode


Gadus mēra filmās

Labā dienas kārtībā ietilpst filma, pavisam skaidri atceros dienu, kad to sapratu. Tas bija bērnībā, todien ļoti sniga, mēs ar bērnudārza draugu viņa tēva uzraudzībā slidinājāmies pa kalniņu, tad gājām uz kino, pēc tam pie viņa mājās ēdām siltu kāpostu zupu. Ideāli. Un tagad – neskatoties uz to, ka pieaugušo dzīve ir iekārtota tā, lai atņemtu cilvēkam laiku skatīties kino, ar zināmu viltību izmanīties un noskatīties pāris filmas nedēļā liekas pašsaprotami.
Autors: Daniela Zacmane


Pāvels Pavļikovskis. Austrumeiropieša melanholija

Veidojot filmas “Ida” (2013) un “Aukstais karš” (2018), režisors Pāvels Pavļikovskis nevienu brīdi nav sev kā galveno uzdevumu izvirzījis „izstāstīt mūsu sarežģīto vēsturi”, ne arī ekspluatēt personisko biogrāfiju – viņš vienkārši atgriezies savā bērnības zemē. Rezultāts – “Oskara” balva “Idai”, jau piecas Eiropas Kinoakadēmijas balvas “Aukstajam karam”, un tas droši vien tikai sākums…
Autors: Kristīne Želve


Grieķu koris – neaizmirstot par skatītāju

No sengrieķu tradīcijas aizgūtais “grieķu koris”, ja to izmanto kā filmas elementu, ir autoru mēģinājums tieši pieskarties skatītājam, ar to sarunāties un veidot tuvākas attiecības. Un kurš gan nevēlas justies piederīgs un iesaistīts? Lai arī skatītājam nav iespējas šo sarunu virzīt tālāk un sev vēlamā gultnē, šī komunikācija vai komentārs, ko piedāvā grieķu koris, rada savdabīgu drošības sajūtu – par tevi, skatītāj, nav aizmirsts. Mēs zinām, ka tu tur esi, un mums tas ir svarīgi. Un mēs vēlamies, lai tu justos mazāk vientuļš.
Autors: Marta Elīna Martinsone


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi