Seriāli. Dāmokla zobens virs kritiķu galvām

Seriālu kultūrā, kuras popularitāte arvien pieaug arī Latvijā, aktuāls ir ne vien mākslinieciskais aspekts, bet arī sociālā funkcija – tos skatās visu paaudžu un dažādu sociālo grupu cilvēki. Tomēr svarīgi saprast, ka seriālu sociālais lietderīgums nevar kompensēt fundamentālus trūkumus, kuru esamība pārsvarā tiek aizmirsta vai noklusēta, iztirzājot šo jautājumu. Neskatoties uz piedāvājumu, jājautā – vai pieprasījums un “plaša” latviešu seriālu izvēle patiešām neapšaubāmi garantē kvalitatīvu saturu? Un, galu galā, kāda ir kinokritiķu loma šajā procesā?
Autors: Ieva Augstkalna


Ilze Burkovska-Jakobsena un Nora Ikstena. Par mātēm un meitām

Filma „Mans mīļākais karš” ir pabeigta, pasaulē jau ievērota un septembrī būs arī Latvijā. Filmai „Mātes piens” septembrī tikai sāksies filmēšanas periods, bet pasaules ceļus jau izstaigājis romāns, pēc kura šī filma top. Autores – režisore Ilze Burkovska-Jakobsena un rakstniece Nora Ikstena – iepazinās pēc Kino Rakstu aicinājuma un uzreiz atklāja, ka patiesībā abas dara vienu kopīgu, ļoti svarīgu un neatliekamu darbu. „Mēs, trauslās latviešu sievietes, sitamies te ar saviem politiskajiem stāstiem...,” smejas Nora. Bet vēl gan Ilzei, gan Norai tas ir arī mammas stāsts. „Tās mūsu mammas, viņas tādu spēku dod, viņas tev saka – ej uz priekšu, tev vēl ir duka iekšā!”
Autors: Kino Raksti


Toms Krūzs, „Tenet” un sievietes

Toms Krūzs šoreiz ieradās salīdzinoši ikdienišķi. Melnā auto pabrauca garām Bekingemas pilij, jo viņa galamērķis bija kinoteātris, kur noskatīties Kristofera Nolana lielbudžeta trilleri "Tenet". Ievietojot šo video savā twitter-kontā, Toms rosina kinoskatītājus sekot viņa piemēram un lūdz katru no mums kļūt par varoni, kas izglābj savu kinoteātri.
Autors: Elīna Reitere


„Baltic Sea Docs”. Subjektīvi iespaidi par krāšņiem pasaules gabaliņiem

Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma (Baltic Sea Docs) filmu seansus vienmēr esmu gaidījusi ar klusu prieku. Septembra sākums iezīmē jaunas – pilsētas kultūras sezonas sākšanos, tikai šogad, protams, digitāli, kā jau to pēdējā laikā esam raduši. Tāpēc bez kurnēšanas lielos ekrānus nomainām ar mazajiem un priecājamies, ka kino būs par brīvu un pieejams visiem, kam vien ir dators, internets un interese.
Autors: Kristīne Briede


Armīns L. no pilsētiņas V pie likteņupes G

Pirmais un līdz šim arī spilgtākais Latvijas dokumentālā kino scenārists Armīns Lejiņš (1938-2015) ar savu garīgo enerģiju būtiski ietekmējis dokumentālās filmu mākslas attīstību, 20. gadsimta 60. gados kopā ar Uldi Braunu pagriezdams latvju dokumentālistikas vēstures gaitu. Kinozinātnieks Agris Redovičs šobrīd apkopo Armīna Lejiņa radošo mantojumu divos sējumos, kuru veidošanai tiek izmantotas aptuveni 1000 publikācijas presē un ap 600 vēstuļu; tā top grāmata, kurā atradīsim Armīna Lejiņa atmiņas, rakstus, aforismus un dzeju, nenopietno prozu, vēstules, dienasgrāmatas un sapņus.
Autors: Agris Redovičs


Pieraksties e-pasta jaunumiem!

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi