“Pieredze, strādājot pie Straumes, bija tik forša, ka neviens īsti negrib no tās “ģimenes” tikt prom,” saka filmas komandas biedri. Jā, filmu veidošana ir kolektīva māksla, un režisora Ginta Zilbaloža filma “Straume” visos līmeņos apstiprina šī apgalvojuma patiesumu un īsteno spēku.
Režisors, kurš iepriekš strādājis vienatnē, šoreiz, veidojot savu otro pilnmetrāžas animāciju, darbus deleģēja arī citiem profesionāļiem. Latvijas pusē pie filmas strādājuši cilvēki, kas savā „iepriekšējā dzīvē” nodarbojušies ne tik daudz ar animācijas filmu veidošanu, bet arī dizainu, datorgrafiku, teātra scenogrāfiju, pat iemēģinājuši roku virtuālās realitātes simulāciju veidošanā. Bez ironijas var teikt – plaša profila speciālisti, turklāt viņus vieno ne tikai pieredze, kas gūta darbā pie filmas, kura saņēmusi pirmo Zelta globusu Latvijas kino vēsturē, bet arī uzticība Gintam Zilbalodim un cerība, ka pavisam drīz visi kopā sāks darbu pie viņa nākamā projekta.
KONSTANTĪNS VIŠŅEVSKIS – 3D animācijas mākslinieks
“10–15 gadus esmu taisījis 3D datorgrafiku reklāmām. Kāda no firmām, ar ko iepriekš biju sadarbojies, nejauši minējusi manu vārdu, un tieši tā arī Gints mani atrada.” Konstantīns Višņevskis filmas Straume veidotāju kompānijā pašā sākumā nodarbojies ar esenciāli svarīgu animācijas aspektu – tēlu animētspēju. Respektīvi, viņš rūpējies, lai animatoriem būtu iespēja kustināt konkrēto tēlu, padarot to skatītāju acu priekšā dzīvu. Sākotnēji viņš viens no pirmajiem strādāja ar kadriem, kuros filmas galvenais varonis Kaķis iekrīt ūdenī, tāpat viņš padarījis laivas buras kustīgas vējā un brāzmās. Konstantīns arī centās saprast, kā pārnest kaķa dabisko kustību uz ekrāna, lai tas izskatītos maksimāli līdzīgs dzīvē novērotajai kaķa līganajai gaitai. Izrādās, šī dzīvnieka fizioloģija ir gana specifiska, tādēļ uzdevums bijis visai laikietilpīgs.
Jautājot, kā viņš raksturotu darbu komandā ar režisoru, Konstantīns sajūsmināts teica: “Fantastiski!” Komandā esot varējis justies pilnīgi brīvi, turklāt ikviens bijis ieinteresēts nesavtīgi palīdzēt, lai darbs ietu uz priekšu.
Lai arī varētu domāt, ka filmas Straume veidotāji pēc starptautiskajiem panākumiem slīkst darba piedāvājumos, tā gluži nav. Turklāt “darba piedāvājumi paši no sevis nerodas. Sevi ir kaut kā jāreklamē.” Tagad, kad filma jau sen kā nodota pasaules kino lietpratēju un skatītāju vērtējumam, Konstantīns turpina darbu 3D datorgrafikā un lasa lekcijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Latvijas filmu nozarē pie ierobežota valsts budžeta arī darba iespēju nav daudz.
MĀRTIŅŠ UPĪTIS – 3D vizuālo efektu mākslinieks
“Poseidona darbs” vai “Ūdensvīra darbs” – tā Mārtiņš Upītis dēvē savu iesaistīšanos filmas Straume veidošanā. Patiesībā viņš ir ļoti svarīga tēla līdzautors – atbildīgs par ūdens “režiju”. “Mans uzdevums, kā teica Gints, ir uztaisīt skaistu ūdeni.” Jāpiekrīt, ka ūdens šajā filmā visnotaļ ir tikpat pilnasinīgs tēls kā Kaķis, Suns vai Lemūrs, tas piedzīvo dažāda veida gradācijas – no baisa ienaidnieka līdz sabiedrotajam. “Ūdens ir diezgan izaicinošs aktieris, ar ko darboties. Tas kā stihija ir pakļauts kaut kādām nekontrolējamām cēloņsakarībām,” stāsta Mārtiņš, piebilstot, ka grūtākais bijis likt ūdenim kustēties tā, lai katrā konkrētā ainā tas skatītājos izraisītu atšķirīgu emociju.
Tolaik, kad Gints Zilbalodis nodibināja savu animācijas filmu studiju, Mārtiņš dibinājis uzņēmumu, kas nodarbojas ar dažādu spraudņu (plug-in) darināšanu programmas Blender ietvaros. “Viens no šiem spraudņiem ir ūdens sistēma programmai Blender, tāpat arī apgaismošanas sistēma – tas iet roku rokā. Lai palīdzētu Gintam “ūdens ceļos”, es faktiski izveidoju programmu. Tas ir arī mans galvenais bizness, ar ko šobrīd nodarbojos.”
Mārtiņš iepriekš strādājis arī Jaņa Rozentāla mākslas skolā un apmācījis jaunos censoņus darbā ar Blender programmu, kurā tika veidota Straume. “Pabeidzu LMA Vizuālās komunikācijas nodaļu. Pastrādāju, veidojot virtuālās realitātes apmācības simulatorus medicīnā, bet vairāk – datorspēļu nozarē kā tehniskais mākslinieks. Pēc tam dažās animācijas studijās palīdzēju līdzīgos darbos, kā Straumes gadījumā.”
Ar Gintu Zilbalodi Mārtiņš iepazinies jau salīdzinoši sen. “Es ik pa brīdim Gintu aicināju uz Latvijas datorgrafikas komūnas tikšanās reizēm. Tā kā mani interesē viss jaunais, kas notiek un ir aktuāls industrijā, es zināju, ka Gintam tobrīd bija jauna filma Projām (2019), viņš mums rādīja arī fragmentus. Tā mēs tuvāk iepazināmies un sākām komunicēt. Kad filmai Projām bija pirmizrāde, Gints jau bija mani uzaicinājis strādāt pie nākamās filmas. Tad jau viņš zināja, ka grib taisīt filmu komandā, un mēs kaut kā kopā sākām meklēt to komandu. Matīss [Kaža], es pieņemu, bija pirmais komandas biedrs.”
Par vienu no filmas Straume profesionālajiem panākumiem Mārtiņš atzīst tās sabalansēto uzbūvi. Komandā katrs savu darbu izdarījis vislabākajā kvalitātē, bet filmas gala versijā neviens no tiem neizceļas vairāk par citiem, padarot Straumi par smalki nostrādātu kopdarbu. “Pieredze, strādājot pie Straumes, bija tik forša, ka neviens īsti negrib no tās “ģimenes” tikt prom. Ir tāda sajūta, ka Gints taisa kaut ko ļoti unikālu – ne Holivuda, ne kādi lielie projekti nevar sacensties ar Gintu. Dažādiem projektiem, kur mani aicina pievienoties, es parasti atsaku, jo man pietiek darba savā uzņēmumā. Gints ir vienīgais, kam es neatsaku.”
ARTŪRS GORE – vadošais vides konceptmākslinieks un 3D mākslinieks
“Visi pasaules spēļu un animācijas dizaineri un mākslinieki izvieto savu portfolio ArtStation mājaslapā. Ja es pareizi saprotu, Gints mani tieši tur arī atrada un uzrakstīja e-pastu. Stāsts vispār ir mazliet komisks, jo tobrīd biju aizsūtījis savu portfolio uz vairākām datorspēļu un dizaina studijām, centos atrast darbu. Neviens man neatbildēja, biju jau gandrīz zaudējis cerības. Pēc ilgāka laika, pārbaudot e-pastu, ieraudzīju Ginta ziņu, kuru viņš bija nosūtījis pirms mēneša. Atradu viņu feisbukā, uzrakstīju ziņu. Pavisam drīz tikāmies darba intervijā, un viņš mani paņēma komandā.”
Artūrs darbu pie filmas Straume sāka kā viens no vides konceptmāksliniekiem, bet laika gaitā kļuva par vadošo šajā darbā. Viņa tiešie uzdevumi vairāk bija mākslinieciski, nevis tehniski – gan radīt konceptus priekšmetiem un vides dizainam (visam, kas nav tēli), ko pēc tam nodod 3D animācijas māksliniekiem, gan arī modelēt tos – piemēram, laivai, kurā ceļo filmas varoņi, Artūrs radīja dizainu un to arī modelēja. Darbs pie filmas Straume bija Artūra pirmā profesionālā saskarsme ar animāciju, iepriekš viņš strādājis kā videospēļu mākslinieks, un tieši šī apstākļa pārvarēšana bija viens no darba izaicinošākajiem aspektiem.
Īsi pēc tam, kad Artūrs bija pabeidzis darbu pie filmas Straume, viņš ņēma dalību arī brāļu Ābeļu eksperimentālajā animācijas filmā Dieva suns, bet šobrīd, kamēr nav aktīvu animācijas filmu projektu, Artūrs strādā kā 3D mākslinieks. Viņš jau arī apliecinājis zināmu uzticību Gintam un pieredzei, kuru tas guvis, strādājot pie Straumes: “Bija viens piedāvājums no Francijas studijas Sacrebleu Productions, kas līdzproducēja Straumi, – producents man piedāvāja darbu vienā no vadošajiem amatiem pie citas filmas. Jau sazvanījos ar režisoru, bet galu galā atteicu. Pirmkārt, es zināju, ka Gints jau strādā pie savas nākamās filmas idejas. Otrkārt, attālināti strādāt tik nopietnā pozīcijā nav pārāk komfortabli. Viena lieta ir tad, ja piedalies vienkārši kā konceptmākslinieks, bet pavisam citādi ir strādāt kādā vadošā amatā. Tam nepieciešama nepastarpināta komunikācija.”
KRISTINA REZVIHA – veidoja 3D dabas vidi
Kristina savu darbu pie filmas raksturo kā “gleznošanu ar augiem”, jo tieši viņa bija atbildīga par floras daudzveidību uz ekrāna, kopā ar Gintu Zilbalodi veidojot filmas zaļo vidi. “Es tobrīd sāku rakstīt maģistra darbu, studēju Vizuālās komunikācijas nodaļā Latvijas Mākslas akadēmijā. Tur man bija īss kurss par 3D animāciju, mazāk varbūt par pašu animāciju, vairāk par programmām. Iepriekš bakalaura līmenī biju pabeigusi scenogrāfus un teātrī bieži strādāju ar 3D modeļiem – tas viss gan ir ļoti statisks, bet pieredze 3D vidē man jau bija. Darbs pie filmas bija līdzīgs tam, kā strādā scenogrāfs, jo man vajadzēja arī kompozicionāli izdomāt, kā šos augus izvietot.”
Kristina smejoties atzīst, ka simtprocentīga patiesība izskan intervijās, kur Gints pateicas visiem, kas ticēja šim projektam, lai gan viņam pašam neesot bijis ne mazākās nojausmas, ko viņi visi dara. Piemēram, Kristina un Gints kopīgi strādājuši pie floras izveides ar jaunu programmu, kurai neesot bijuši pieejami apmācības video, tāpēc darba process bijis viens liels eksperiments un mācībstunda. “Līdz filmai Straume es nebiju saistīta ar animāciju, Gints man iemācīja, kā to vispār panākt – kā veidot augus, kā kustināt.”
Kristina, tāpat kā kolēģi, atzīmē, ka filmas veidotāji strādājuši kopā kā ģimene, un viņai šajā ģimenē bijis ļauts ņemt līdzi uz darbu arī savu suni Garsitu, kas, līdztekus uzticamai gaidīšanai, bija liels palīgs citiem kolēģiem, strādājot pie suņu tēliem filmā. Ja velkam paralēles ar suņiem un tālākiem darbiem animācijā, Kristina, tāpat kā Artūrs, strādāja pie filmas Dieva suns, taču tas arī bijis vienīgais piedāvājums, kas izteikts pēc filmas Straume. Šobrīd Kristina turpina darbu teātrī, bet ar nepacietību gaida iespēju atkal sadarboties ar komandu arī nākamajā Ginta Zilbaloža filmā.
PĒTERIS TENISONS – 3D animācijas mākslinieks
Pētera darbu pie filmas Straume var iedalīt divos posmos, un pirmajā viņa pienākums bija ciešā sakabē ar režisoru veidot filmas ainas – respektīvi, vadoties pēc scenārija, konstruēt stāstu uz ekrāna, salikt vidi, tēlus un kameras kustības uzmetumu, ar ko vēlāk detalizētās animācijas ietvaros strādāja beļģu un francūžu kolēģi. Faktiski Pētera darbs šajā filmā bijis vistiešāk saistīts ar spēju uztvert, kā domā Gints Zilbalodis, – savāda iejušanās viņa ādā, lai īstenotu tādu kadru, kādu iedomājies režisors. Pēteris atzīst, ka viņa uzdevums bijis saplūst ar režisora ritma izjūtu un uztvert katru mājienu komunikācijā kā indikatoru, lai iedzīvinātu ideju par filmu. “Viss tas, kas bija nepieciešams Gintam, bija jāapgūst pašmācības ceļā. Skatījos YouTube, meklēju internetā, kā to darīt un kā apgūt.”
Otrajā darba posmā Pēteris strādāja kā grafiskais dizainers, viņa pārziņā bija filmas plakāts, titri, krekli, baneri, pudeles un citi „suvenīru” produkti.
“Kanādā pusgadu mācījos animāciju, bet toreiz nepabeidzu kursu, kas bija specifiski veltīts 3D animācijai. Covid laikā izlēmu pamainīt savu profesionālo karjeru un apgūt to pašmācības ceļā. Pats uzgāju vienu filmu studiju un sāku darbu pie animācijas projekta, kurā nostrādāju gadu, šajā kompānijā biju viens no tiem, kuram vajadzēja pašam apgūt motion capture tehniku. Tieši tur es iepazinos ar Matīsu Kažu, un viņš arī mani piesaistīja filmas Straume veidošanai.”
Pēteris vērtē, ka līdzšinējo 20 gadu pieredzē, darbojoties gan Latvijā, gan ārzemēs, šī bijusi vislabākā komanda, ar kuru nācies strādāt. Viņš slavē ne tikai režisoru Gintu, bet arī filmas producentu Matīsu Kažu, kurš māksliniekiem devis laiku, lai lietas paspētu izdarīt ne tikai līdz galam, bet pat vairāk – vislabākajā kvalitātē. Lai arī darba pieredze bijusi brīnišķīga un ļāvusi apgūt jaunas iemaņas, īpašus darba piedāvājumus Pēteris arī nav saņēmis. “Es gaidu, kad Gintam sāksies nākamās animācijas filmas izstrāde, tikmēr vienkārši frīlansēju grafiskajā dizainā.”
PAULA BOBROVA – tēlu māksliniece
Paulas pārziņā šajā filmā bija zivis, putni, lemuri, suņi; viņa strādāja pie tēlu dizaina kā konceptmāksliniece, tāpat viņa ir izteiksmīgā filmas nosaukuma grafiskā dizaina autore. “Man nebija iepriekšējas pieredzes, mācījos augstskolā datorspēļu dizainu un grafiku. Straumes autori meklēja tēlu konceptu mākslinieku un atrada manu portfolio, es uzreiz piekritu un sāku strādāt. Es teiktu, ka lielāko daļu apguvu pašmācības ceļā. Bija kursi konceptmākslā un dizaina pamatprincipos, tos es apmeklēju, bet pārsvarā visam nācās iet cauri eksperimenta kārtā. Tas bija pavisam atšķirīgi no tā, ko darīju un zināju iepriekš.”
Paula piebilst, ka iepriekš nebija zīmējusi tik daudz dzīvnieku, taču darbs pie filmas viņai licis tos ne tikai zīmēt, bet arī ilglaicīgi pētīt. Lai maksimāli precīzi spētu izveidot konkrēto dzīvnieku tēlus, viņa skatījusies internetā pieejamos video un attēlus gandrīz dienu un nakti. Kino Rakstiem tēlu māksliniece atklāj, ka filmas režisors bija sastādījis viņai darbu sarakstu, un viens no interesantākajiem bijis – uzzīmēt, kā izskatītos kaķa kažoks, ja tas ir slapjš vai sauss.
Šobrīd Paula pievērsusies storyboard veidošanai un iemaņu apgūšanai: “Es gribu koncentrēties uz storyboard, cenšos mācīties. Gints strādāja ar 3D, bet es šobrīd vairāk divās dimensijās.”
KRISTAPS BLUMBERGS – 3D animācijas mākslinieks
Jaunākais filmas Straume komandas dalībnieks darbu pie filmas uzsāka no skolas sola: “Es pabeidzu skolu vienu gadu pirms filmas pirmizrādes.” Iepriekš viņš bija strādājis prakses darbu pie Ginta Zilbaloža, filma Straume jaunajam 3D animācijas māksliniekam bija pirmais projekts un pagaidām arī vienīgais. Filmā kā mākslinieks viņš strādājis pie vairāku tēlu izveidošanas – radījis suņu bariņu un iespaidīgo vali –, veidojis arī, piemēram, ūdens atspīdumu uz sienām un palīdzējis darbā citiem.
“Šobrīd strādāju pie saviem projektiem, man ir viens spēles projekts, bet pagaidām neko daudz negribu par to atklāt. Plānoju strādāt ar Gintu arī turpmāk, ja būs tāda iespēja. Esmu dzirdējis par sliktu darba pieredzi citās vietās, tāpēc es pagaidām gribu palikt tur, kur man tiešām patīk.”
DĀRTA KRĀSONE – ražošanas menedžments
Lai arī Dārta nav pieskaitāma mākslinieku blicei, viņas darbs Straumes komandā ir ārkārtīgi svarīgs – Dārta menedžēja dažāda veida komunikāciju ar sadarbības partneriem ārzemēs un koordinēja komandas nokļūšanu, piemēram, Kannu kinofestivālā. Lai gan Dārtas tiešie pienākumi bijuši vairāk birokrātiski, tieši komunikācija ar komandu nesusi prieku un gandarījumu. “Es jau vairākus gadus strādāju kopā ar Matīsu pie vairākiem projektiem, Straume bija viens no tiem. Kad sāku strādāt Matīsa studijā, tad palīdzēju Straumei rakstīt lielos projektus Eiropas finansējumam, biju saziņā ar kopražojuma partneriem. Pati iepriekš mācījos Francijā un man ir valodas priekšrocības, ņemot vērā, ka galvenie sadarbības partneri bija francūži. Valodas zināšanas ļoti noderēja.”
Šobrīd Dārta turpina darbu pie filmas mārketinga un atzīst, ka lielākā daļa laika paiet, nodarbojoties ar autortiesību pārkāpumu apkarošanu. Saprotams, daudzi priecājas par Straumes globālajiem panākumiem, taču neapzinās vai negrib saprast, ka filmas varoņu izmantošana dažādos citos darbos un precēs pārkāpj filmas autortiesības. “Kopš Zelta globusa iegūšanas viena no lielākajām problēmām ir autortiesību pārkāpumi. Visi grib izmantot kaķi saviem produktiem, un tā ir mūsu šābrīža lielākā cīņa.”
Uz jautājumu, kā viņa raksturotu darbu kopā ar Gintu, Dārta atbild – ikviens Straumes komandā apbrīno viņa spēju patiesi nodoties darbam. Tas kalpo kā zināms atgādinājums arī mums – kinoprofesionāļiem, kritiķiem un visiem filmas skatītājiem.
