Meklēšanas rezultāti: autors "Inga Pērkone"

#Domas

Kinozinātnieces Ingas Pērkones jaunā monogrāfija „Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas kino”, kas nupat iznākusi apgādā „Neputns”, analizē kinoaktieri kā unikālu parādību dažādās izpausmēs, pētot arī māksliniecisko raksturu veidošanas koncepcijas. Īpaša metode sadarbībai starp kinorežisoru u...

#Domas

„Dokumentālā kino prestižs ir atkarīgs no tā, vai tiek veidoti darbi, kas atbilst publikas pieprasījumam. (..) Publicistiskās filmas bija dokumentālā kino eksistences jautājums, jo tās vārgās, slavinošās filmas neviens vairs neskatījās,” – apmēram tāda bija Latvijas kino situācija 20. gadsimta 70...

#Sarunas

„Viņa bija zvaigzne, kaut arī Padomju Savienībā zvaigžņu nebija” – šis apgalvojums pilnībā attiecināms uz izcilo aktrisi Viju Artmani (21.08.1929. – 11.10.2008.), kurai 2019. gada 21. augustā aprit 90 gadi. Kino Raksti šai jubilejai pielāgo “re-publikāciju” – kinozinātnieces Ingas Pērkones pētīju...

#Sarunas

Režisors Gatis Šmits savu Simtgades filmu „1906” publiskajā telpā definē kā „džeku filmu”, bet kinozinātniece Inga Pērkone saskata, ka tā būvēta kā brīnumpasaka, kura precīzi iederas Latvijas brīvības cīņu melodrāmu rindā.

#Domas

Nodaļa no topošās grāmatas "Ekrāna skatuve. Aktiermāksla Latvijas filmās" – veltījums kino un teātra režisoram, pedagogam un arī aktierim Pēterim Krilovam dzimšanas dienā! Šis raksts tapis, lielā mērā pateicoties tām zināšanām gan par aktieriem, gan par mākslu un dzīvi vispār, ko autore guvusi ...

#Sarunas

“Jāatzīmē, ka kino māksla vispār ir simboliska,” raksta 30. gadu Rīgā plaši pazīstamais un respektētais mākslas teorētiķis Visvaldis Peņģerots (1897-1938), viens no Anšlava Eglīša romānā “Homo novus” tēlotā Kurcuma prototipiem. “Kino var grozīt ne tikai perspektīves likumus, viņš var pārveidot ar...

#Domas

Ilgi gaidīta un simboliskā laikā atvērta grāmata „Rolanda Kalniņa telpa” – kolektīvs kopdarbs, astoņu autoru rakstu krājums ar svaigām atklāsmēm, unikāliem materiāliem un zināmu nevērību pret akadēmisko tradīciju.

#Domas

Gandrīz pirms 50 gadiem, 1969. gada janvārī, Rīgas kinostudijas montāžas cehā izcēlās skandāls, kas vainagojās ar montāžas ceha priekšnieces rakstisku sūdzību priekšniecībai: režisors Aivars Freimanis bija rāvis nost no studijas sienām pamācošos uzrakstus par ugunsdrošību, un to vietā rakstījis a...

#Domas

„Vīriešu dzimuma autoru pārsvars Latvijas pilnmetrāžas aktierfilmās ir pārliecinošs, turklāt pārsteidz, ka dzimumu proporcija mūsdienās būtiski nemainās” – izņemot montāžas režisora profesiju, kurā līdz 1990. gadam strādāja tikai sievietes, bet mūsdienās ir jau 70% vīriešu. Vēl statistika rāda, k...