"Pelnu sanatorijas vide, protams, nav dokumentāli reāla, tur materializējas tas, ko mēs domājam par šo laiku," dienu pirms pirmizrādes saka Dāvja Sīmaņa filmas māksliniece Kristīne Jurjāne intervijā portāla "artterritory.com" krievu sadaļas redaktoram Sergejam Timofejevam un stāsta par to, kā interjeros izmantojuši tamborētus aizkarus, kas pat varbūt neparādās kadrā, tomēr maina gaismas materialitāti un asumu telpā...
„Muzejā sadabūjām īstus medicīnas formulārus, kādus tajā laikā rakstīja vācu un krievu valodā. Ieskenējām, sakopējām, un es tos visus ar spalvu un tušu aizpildīju, tāpat kā kantorgrāmatas, kurās tika skrupulozi uzskaitīti visi izdevumi,” stāsta filmas „Pelnu sanatorija” māksliniece Kristīne Jurjāne.
Un: „Kino ir lieliska iespēja, lai tas, pie kā tu esi ilgus gadus strādājis, beidzot tiktu ieraudzīts – visas tās sīkās detaļas un tuvplāni, kas teātrī vienkārši nav iespējami. Filmā katra putekļu kaudzīte kļūst svarīga, uz lielā ekrāna to vairs garām nepalaidīsi.”
Visu interviju krievu valodā lasiet ŠEIT
Filmas „Pelnu sanatorija” pirmizrāde 21. janvārī, no 22. janvāra filma skatāma visos Rīgas kinoteātros un Latvijas lielākajās kinoizrādīšanas vietās.
Savukārt Viktora Freiberga recenzija „Kino Rakstos” tiks publicēta jau 22. janvāra rītā.
