Patriotiskākais gada mēnesis Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centru iedvesmo pievērsties patriotisma tēmai kino. Nacionālās pašapziņas veidošanās un savas identitātes saglabāšana sarežģītajos vēstures līkločos, it īpaši totalitāru režīmu apstākļos, bijusi nozīmīga tēma daudzu tautu kinomākslā – īpaši Austrumeiropā, kur tautu likteņgaitu un nacionālo pamatvērtību saglabāšanas vēstures ainā ieraugām daudz līdzīga.
Rakstu krājums Ceļvedis Austrumeiropas kinomākslā, kas izdots sērijas Companions to National Cinemas ietvaros, no dažādiem skatpunktiem aplūko sociālisma un postsociālisma kultūras iezīmes Austrumeiropas kinomākslā. Nereti Austrumeiropas kino veltītajās grāmatās materiālus par Latvijas kino nemaz neatrodam, taču šis krājums pelna ievērību ar to, ka tajā aplūkotas ne vien Baltijas valstu kino attīstības sakarības kopumā, bet atrodams arī pietiekami izsmeļošs Latvijas kino raksturojums pasaules un laikmeta kontekstā. Piemēram, viena no krājuma autorēm Maruta Vītola, latviešu izcelsmes kinozinātniece no Bostonas (ASV), uzdod jautājumu, kāpēc Latvijas spēlfilmas netiek pietiekami finansētas, un pati arī argumentē: “Teātris gadsimtiem ilgi bijis neatņemama latvieša dzīves daļa – līdz ar tautasdziesmām, kas saistītas ar tradicionālo rituālu izteikti performatīvajām izpausmēm. Ciešā saikne starp dzīvo uzvedumu un nacionālo raksturu varētu būt viens no iemesliem, kāpēc latvieši šobrīd atbilstošā apjomā neatbalsta savu kino industriju, labprātāk pievēršoties teātrim, savukārt Latvijas filmu veidotāji tāpēc vienmēr devuši priekšroku dokumentālajam kino.”
Domājot par patriotisma tēmu kino, pirmais prātā nāk poļu kino dižgars Andžejs Vajda. LNB Mākslas lasītavā šobrīd interesantākais Vajdam veltītais izdevums ir kinozinātnieces Janīnas Falkovskas 2007. gadā izdotā grāmata “Andžejs Vajda. Vēsture, politika un nostaļģija poļu kino”. Patriotisms, nacionālās pašapziņas izlaušanās par spīti vispatoloģiskākajiem politiskajiem režīmiem, tautas cīņa par tiesībām lemt pašai savu likteni ir poļu kinorežisora Andžeja Vajdas filmu vadmotīvs, sākot ar debiju filmā Paaudze / A Generation (1955) līdz kustības Solidaritāte vadonim Leham Valensam veltītajai filmai Valensa. Cerību cilvēks / Wałęsa. Czlowiek z nadziei (2013). Augstākais nacionālās pašapziņas pacēlums tiek sasniegts filmā Dzelzs cilvēks / Czlowiek z zelaza (1981), kura veltīta 1980. gada augusta sacelšanās izjūtām. Filma ne vien atstāja neizdzēšamu iespaidu katra poļa dvēselē, bet iekaroja arī starptautisku atzinību – tā bija pirmā poļu filma, kas pēc otrā pasaules kara saņēma Zelta palmas zaru Kannu festivālā.
Latvijas filmu izlase
Novembrī atgādinām arī par kādu ļoti vērtīgu projektu, kas pieejams Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 2015. gada sākumā Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu dāvināja Latvijas bibliotēkām īpaši veidotu Latvijas filmu izlasi – DVD formātā apkopotas 70 Latvijas kinoprocesiem būtiskas spēlfilmas, dokumentālās un animācijas filmas. Kolekcija ietver gan Latvijas kino vēstures, gan mūsdienu darbus – sākot ar Leonīda Leimaņa spēlfilmu Purva bridējs (1966) un Ivara Kraulīša dokumentālo filmu Baltie zvani (1961) līdz nesenām, bet nozīmīgām kinodzīves parādībām - Jāņa Norda Mammu, es tevi mīlu (2013), Dāvja Sīmaņa Escaping Riga (2014), Signes Baumanes Akmeņi manās kabatās (2014). Izlasei pievienots arī izsmeļošs katalogs latviešu un angļu valodā ar visu filmu anotācijām un informāciju par to autoriem; katru kataloga sadaļu ievada īsi nozares profesionāļu ievadraksti (autori - Dita Rietuma, Inga Pērkone, Kristīne Matīsa, Zane Balčus, Ieva Pitruka un Ieva Viese). Latvijas Nacionālajā bibliotēkā filmas iespējams noskatīties Audiovizuālajā lasītavā (4. stāvā).
Latvijas filmu plakāti
Turpat, 4. stāva Mākslas lasītavas fondos, glabājas vairāk nekā 200 latviešu kinofilmu plakāti, arī divi pirmās latviešu aktierfilmas Es karā aiziedams (1920) plakāti un citi vērtīgi izdevumi.
LNB darbinieku favorītu vidū arī Raimonda Šiško veidotais plakāts filmai Dzimtene sauc un kāds noslēumains plakāts, kurš, pēc speciālistu un pētnieku domām, varētu būt veltīts Aleksandra Rusteiķa filmai “Lāčplēsis” (1930), un tajā varētu būt atveidota aktrise Lilita Bērziņa, kas filmā tēloja Laimdotas lomu, tomēr oficiāla apstiprinājuma šai versijai nav.
