Ienaidnieka portrets. Rīgas kinostudijas spēlfilmas par Rietumiem

Latvijas kinotelpā 2019. gads bija arī Aloiza Brenča (1929-1996) jubilejas gads, un tas mudināja šajā laikā vairākkārt pievērsties režijas klasiķa atstātajam mantojumam, īpaši kriminālžanra darbiem. Vēsturnieks Toms Zariņš konstatē, ka viena no populārākajām Aloiza Brenča filmām „Mirāža” (1983), tāpat kā Jāņa Streiča "Nepabeigtās vakariņas" un vēl dažas filmas ietilpst īpašā Rīgas kinostudijas ražojumu grupā – „filmas par ārzemēm”, kam tolaik tika piešķirta noteikta „kontrpropagandas” funkcija.
Autors: Toms Zariņš


IDFA Amsterdamā. Žūrija apspriežas

FIPRESCI žūrija Amsterdamas dokumentālo filmu festivālā ir ļoti ievērojams pakāpiens, kur nokļūt kinokritiķim no Latvijas, un tur šajā rudenī pabija Zane Balčus, Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma jaunā vadītāja. Tātad Kino Raksti šoreiz apskata dokumentālistiem ļoti svarīgo festivālu “no iekšpuses” – no žūrijas darba rakursa.
Autors: Zane Balčus


„Projām”. Ceļā uz totālo kino

Franču kinokritiķis Andrē Bazēns bija pārliecināts, ka kinematogrāfijas attīstības mērķis ir „totālais kino” – filma kā perfekta realitātes imitācija. Gints Zilbalodis ar filmu „Projām” pierāda, ka Bazēns ir maldījies – kino var būt kaut kas vairāk, nekā tikai realitātes attēlojums.
Autors: Elīna Reitere


Slovēņu pieteikums “Oskaram” – taktilais kino

Starp apmēram 90 filmām, kas novembrī tiek demonstrētas Losandželosā kā dažādu valstu pieteikumi ASV Kinoakadēmijas balvai par labāko ārzemju filmu, Slovēniju pārstāv filma “Mīlestības vēsture / Zgodovina ljubezni”, kas jau pabijusi Rīgā kopā ar tās režisori Soņu Prosencu. Viņa uzskata – mēs pārāk ļaujamies filmām, kas balstītas literatūras tradīcijā un pieredzē, lai gan kinovaloda piedāvā daudz plašāku spektru.
Autors: Sonora Broka


„Dvēseļu putenis”. Ja viņu dvēseles būtu puķes...

„Cik braši puiši, daiļas meitenes un skaista tauta!” – var atkārtot kāda britu virsnieka pirms 100 gadiem teiktos apbrīnas vārdus arī attiecībā uz mūsdienu latviešiem – aktieriem un "Dvēseļu puteņa" masu skatu dalībniekiem vēsturiskos kostīmos. Un garo, nogurdinošo filmēšanas procesu tā dalībnieki acīmredzami uztvēruši kā zināmu pienākumu, sakņu sajūtas stiprināšanu, cieņas izteikšanu valsts izcīnītājiem. Tas nepaliek nepamanīts.
Autors: Dainis Īvāns


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi