Paradīzes viegluma izjūtā

Šī raksta autors nekad nav bijis maza meitene; vēl vairāk, filmas notikumu laikā viņš nemaz nebija dzimis un arī Latvijas vēsture viņam ir vēl līdz galam neiepazīts lauks. Tomēr Paulas un pārējo meiteņu vasara filmā “Paradīze ‘89” liekas tik īsta, ka gandrīz sajaucama ar paša bērnības atmiņām.
Autors: Žulijens Nuhums Kulibali


Fatihs Akins un viņa Zelta Globuss

Tas tagad varētu atgadīties jebkuram no mums – katram, kurš Vācijā publiskā vietā runā citā valodā, nevis vācu, vai katram, kura izskats neatbilst priekšstatam par blondo ārieti. Režisors Fatihs Akins filmā „Izzūdošie / In the Fade / Aus dem Nichts” uzsver tieši Visvarenā Gadījuma motīvu.
Autors: Elīna Reitere


Likteņa medības ar svēto briedi

Grieķu režisora Jorga Lantima (Yorgos Lanthimos) mistiskā šausmu drāma ar sengrieķu traģēdijas oreolu „Svētā brieža nogalināšana / The Killing of a Sacred Deer” 2017) ir ieguvusi Kannu festivāla prestižo godalgu par labāko scenāriju, turklāt vēl paspējusi nolaupīt dažam labam skatītājam neaizvietojamās nervu šūnas, izrīkojoties ar viņa psihi gandrīz tikpat brutāli un apdullinoši, kā Darena Aronovska filma „Māt!”.
Autors: Olga Dolina


Runāt vai mirt?

Itāļu režisora Lukas Gvadanjīno jaunākā filma “Sauc mani savā vārdā / Call Me By Your Name” (2017) ir intīms, liriski pieklusināts un lēns, kādas 1983. gada itāļu vasaras saules dūmakā ietīts kino, kam teorētiski vajadzēja palikt vien izmeklētu festivālu gardēžu redzeslokā. Tomēr jaunajā 2018. gadā filma iesoļoja ar četrām Oskara balvas nominācijām, ieskaitot kategoriju “Labākā filma”. Kas atšķir šo filmu no pārējās “festivālu produkcijas”?
Autors: Olga Dolina


Vienādojums ar neatrastu risinājumu

Ievas Ozoliņas filma „Dotais lielums: mana māte” ir visai savāds kinodarbs. No vienas puses, šī 104 minūtes ilgā lente ir dokumentāls stāsts par konkrētiem cilvēkiem, no otras – pats vēstījuma paņēmiens ļauj to uztvert pēc spēles kino kategorijas likumiem.
Autors: Dmitrijs Rancevs


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi