Aivars Freimanis. Kuldīgas freskas

Gandrīz pirms 50 gadiem, 1969. gada janvārī, Rīgas kinostudijas montāžas cehā izcēlās skandāls, kas vainagojās ar montāžas ceha priekšnieces rakstisku sūdzību priekšniecībai: režisors Aivars Freimanis bija rāvis nost no studijas sienām pamācošos uzrakstus par ugunsdrošību, un to vietā rakstījis aizskarošus uzrakstus. Aivars Freimanis oficiālajā paskaidrojumā rakstīja: „Ļoti nožēloju savu rīcību, bet, tā kā esmu impulsīvas dabas cilvēks un man montāžas gaitā visu laiku bija jāskatās uz kapu plāksni atgādinošu, estētiski pretīgu un saturā birokrātisku uzrakstu – nevarēju izturēt. Turpmāk tā vairs nedarīšu un neko montāžas cehā no sienām nost neņemšu”.
Lai Aivaram Freimanim no debesu maliņas nebūtu jāskatās uz kapu plāksni atgādinošiem rakstiem, viņa piemiņai piedāvājam rakstu par vienu no režisora izcilākajām filmām - “Kuldīgas freskas” (1966).
Autors: Inga Pērkone


Kinogalerijai - 25!

Hičkoka filmu programmas otrajā dienā rīkotāji gribēja atcelt pasākumu, jo Kinogalerijā vienkārši nebija skatītāju, bet trešajā dienā publika kinoteātri gāza apkārt. Tas bija pirms apmēram 25 gadiem. Caur ērkšķiem un klinšu krāvumiem kādreizējā Kinogalerija un tās saimnieki, Aīda un Juris Zviedri, ir izcīnījušies līdz šodienai un jau kopš rudens ar labu filmu programmām svin jubileju.
Autors: Kristīne Briede


Pārdot savu velnu dvēselei

„Uzņemot psihedēlisku filmu, tev nevajag radīt kino, kas parāda cilvēka vīzijas narkotiku iespaidā; drīzāk tev ir jārada pati narkotika,” saka čīliešu režisors Alehandro Hodorovskis, kura filma „Nebeidzamā dzeja / Poesia sin fin” ir viens no krāšņākajiem akcentiem Rīgas starptautiskā kinofestivāla programmā. Pēdējais seanss – svētdien, 17. septembrī!
Autors: Miks Želvis


Marija Leiko. Spēlēt – dzīvot!

LKA Rīgas Kino muzejā atvērta mini-izstāde “Marija Leiko. Neliekulīgā morāle”, kas veltīta Latvijā dzimušās Eiropas aktrises, kino ekspresionisma laikmeta aktīvas dalībnieces 130. jubilejai. Šajā kontekstā Kino Raksti publicē kinozinātnieces Anitas Uzulnieces pētījumu, kas tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Autors: Anita Uzulniece


Roberta Mičuma skatiena zīmē

„Lielās” filmu industrijas darbinieki savu gada ritējumu mēra pēc lielajiem aktuālajiem festivāliem – Berlīnes, Kannām un tamlīdzīgi -, bet kino mantojuma institūciju vai kinovēstures gardēžu gada centrs ir Boloņā (Itālijā) notiekošais arhīvu un restaurēto filmu festivāls "Il Cinema Ritrovato". Stāsts par Boloņā pieredzēto savā ziņā turpina Kino Rakstos iesākto tēmu par filmu restaurāciju – nu jau pamazām rodas arvien vairāk priekšnoteikumu iespējai, ka arī Latvijas kino mantojums ieņem savu vietu kādā Boloņas programmā.
Autors: Zane Balčus


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi