Ienaidnieka portrets. Rīgas kinostudijas spēlfilmas par Rietumiem

Latvijas kinotelpā 2019. gads bija arī Aloiza Brenča (1929-1996) jubilejas gads, un tas mudināja šajā laikā vairākkārt pievērsties režijas klasiķa atstātajam mantojumam, īpaši kriminālžanra darbiem. Vēsturnieks Toms Zariņš konstatē, ka viena no populārākajām Aloiza Brenča filmām „Mirāža” (1983), tāpat kā Jāņa Streiča "Nepabeigtās vakariņas" un vēl dažas filmas ietilpst īpašā Rīgas kinostudijas ražojumu grupā – „filmas par ārzemēm”, kam tolaik tika piešķirta noteikta „kontrpropagandas” funkcija.
Autors: Toms Zariņš


Varis Brasla. Par visu dzīvi

Nacionālo kino balvu „Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu kinomākslā 2019. gadā saņem kinorežisors Varis Brasla, un varam apgalvot, ka Kino Raksti to paredzēja jau sen – 2004. gada žurnālā toreizējais redaktors Agris Redovičs jau bija sagatavojis plašu un detalizētu paša režisora stāstījumu „par visu dzīvi” – par to pašu, kas tagad novērtēta ar Nacionālo kino balvu. Plašākas publikas uzmanībai pārceļam šo vērtīgo kultūrvēsturisko materiālu digitālā formātā, bagātinātu ar līdz šim nepublicētām fotogrāfijām no Rīgas Kino muzeja krājuma.
Autors: Kino Raksti


Kā Ivars Seleckis izglāba Latvijas dokumentālo kino

„Dokumentālā kino prestižs ir atkarīgs no tā, vai tiek veidoti darbi, kas atbilst publikas pieprasījumam. (..) Publicistiskās filmas bija dokumentālā kino eksistences jautājums, jo tās vārgās, slavinošās filmas neviens vairs neskatījās,” – apmēram tāda bija Latvijas kino situācija 20. gadsimta 70. gados, kad pie dokumentālā kino režijas ķērās līdzšinējais operators Ivars Seleckis. Un viņa filmas „Valmieras meitenes” (1970) un jo īpaši „Sieviete, kuru gaida?” (1978) kļuva par pagrieziena punktu Latvijas kino vēsturē, jo tās ar savu bezbailīgo sociālo aktualitāti izsauca ārkārtīgu ievērību sabiedrībā un radīja popularitāti dokumentālajam kino vispār.
Autors: Inga Pērkone


Eltons, Fredijs, Selma un citi: 21. gadsimta kinomūzikls

Mūziķu biogrāfijas varētu dēvēt par atsevišķu žanru, jo tās lielākoties sevī apvieno vairākus žanrus – biogrāfiju un muzikālu filmu, reizēm arī mūziklu, fantāziju, animāciju. Pēdējos divos gados iznākušas divas iespaidīgas un populāras mūziķu biogrāfijas – "Bohēmista rapsodija / Bohemian Rhapsody" (2018, režisors Braiens Singers) un "Rocketman" (2019, režisors Deksters Flečers). Un, lai arī šīs abas lentes neizbēgami tiek salīdzinātas, tās savā būtībā pieder pie dažādiem žanriem, vedinot pētīt mūzikla teritoriju, kas 21. gadsimtā krietni paplašinās.
Autors: Marta Elīna Martinsone


“Atspulgs ūdenī”. Debijas psiholoģija

Jauna režisora pirmā filma ir nopietns solis jebkuros laikos – gan šodien, gan pirms gadiem četrdesmit, kad Rīgas kinostudijā ar spēlfilmu “Atspulgs ūdenī” (1977) debitēja Maskavas kinoinstitūta absolvents Andris Rozenbergs. Pirmā pilnmetrāžas filma tā bija arī operatoram Jānim Mūrniekam, pirmā kinoloma aktrisei Lāsmai Kugrēnai, pirmais kinoscenārijs rakstniekam Jānim Lapsam, kurš gatavajā filmā esot no sava teksta atradis vairs tikai dažus teikumus… “Izglāba Uldis Pūcītis…” – to šajā visai komiskajā režisora stāstā piedzīvosim pat vairākkārt.
Autors: Andris Rozenbergs


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi