Artūra Skrastiņa Spogulija

Dailes teātra simtās jubilejas gada septembrī iznāk grāmata, kuru teātra kritiķe Līvija Dūmiņa sarakstījusi par vienu no šī teātra vadošajiem aktieriem – Artūrs Skrastiņš jau 25 gadus spēlē uz Dailes skatuves. Bet grāmatā „Artūra Skrastiņa Spogulija”, ko izdod „Apgāds Zvaigzne ABC”, ir arī par kino, jo Skrastiņa dzīve uz ekrāna sākās tikai pāris gadus pēc nonākšanas Dailes trupā. Vairākos grāmatas fragmentos izsekots aktiera kinolomām kopš pašas pirmās un nu jau leģendārās – kopš Beisika lomas Jāņa Streiča „Likteņdzirnās” (1997).
Autors: Līvija Dūmiņa


Armīns L. no pilsētiņas V pie likteņupes G

Pirmais un līdz šim arī spilgtākais Latvijas dokumentālā kino scenārists Armīns Lejiņš (1938-2015) ar savu garīgo enerģiju būtiski ietekmējis dokumentālās filmu mākslas attīstību, 20. gadsimta 60. gados kopā ar Uldi Braunu pagriezdams latvju dokumentālistikas vēstures gaitu. Kinozinātnieks Agris Redovičs šobrīd apkopo Armīna Lejiņa radošo mantojumu divos sējumos, kuru veidošanai tiek izmantotas aptuveni 1000 publikācijas presē un ap 600 vēstuļu; tā top grāmata, kurā atradīsim Armīna Lejiņa atmiņas, rakstus, aforismus un dzeju, nenopietno prozu, vēstules, dienasgrāmatas un sapņus.
Autors: Agris Redovičs


Vims Venderss. No Alises līdz Teksasai, un debesis pāri visam

Kinozinātniece Anita Uzulniece uzskatāma par vienu no zinošākajiem vācu kino speciālistiem Latvijā, tāpēc “jaunā vācu kino” līdera Vima Vendersa jubileju “Kino Raksti” atzīmē, publicējot fragmentu no topošās grāmatas “Mans kino (un) laiks”, kur Vendersa agrīnajām filmām (1974-1987) veltīts atsevišķs raksts nodaļā “Manas kino mīlestības”.
Autors: Anita Uzulniece


Kristofers Nolans. Sinefila laika labirinti

Cilvēks, kurš sagrāva stereotipus par supervaroņu filmām, pasaules slavu iekaroja ar skandināvu filmas rimeiku un savās filmās vislabprātāk spēlējas ar laika ritējumu – tas ir kinorežisors Kristofers Nolans (1970), autodidakts ar ambiciozu vērienu.
Autors: Kristians Poikāns


Melodrāma – no ieročiem līdz asarām

Vai taisnība, ka uzņemt vesternu ir smalki, bet uzņemt melodrāmu – kauns? Vai tomēr tas ir tikai viens no nepelnīti pielipinātiem stereotipiem šai racionālajai struktūrai, kas kinovēstures simt gadu laikā ir pamatīgi mainījusies?
Autors: Daniela Zacmane


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi