Filmai "Mans draugs - nenopietns cilvēks" - 40!

18. janvāra rītā pulksten 7:09 "Kino Raksti" saņēma īsziņu no režisora Jāņa Streiča: "Pirms 40 gadiem – 1976. gada 18. janvārī – kinoteātrī “Rīga” (tagad “Splendid Palace”) notika filmas “Mans draugs – nenopietns cilvēks” pirmizrāde."

Jānis Streičs saka: “Krass pagrieziens manā unJāņa Paukštello liktenī. Uz ekrāna atgriežas Lilita Bērziņa. Sākas raksturotāja Ēvalda Valtera pozitīvo lomu gaita, sākas Raimonda Paula un Jāņa Streiča sadarbība, ieskanas “Viss nāk un aiziet tālumā…” Un 40 gadus vēlāk filma joprojām turas uz ekrāniem”.

Jānim Streičam mīļākais kadrs no filmas “Mans draugs - nenopietns cilvēks” – Arvīds Lasmanis (Jānis Paukštello) un viņa dēli (Jānis un Valdis Liepiņi)

Jānis Streičs 1975. gadā, filmas tapšanas laikā

Madam Andersones lomā uz ekrāna atgriežas teātra primadonna Lilita Bērziņa, kura pirmoreiz filmā piedalījusies tālajā 1922. gadā, kad Pjotrs Čardiņins uzņēma melodrāmu Psihe, Lilita Bērziņa tēloja galveno Ilgas lomu un spēlēja kopā ar Eduardu Smiļģi Akmentiņa lomā. Kadrā no filmas “Mans draugs - nenopietns cilvēks” Lilita Bērziņa kopā ar Krievu drāmas teātra aktieri Alekseju Mihailovu (Ciekurs) un Dzidru Ritenbergu (Arvīda sievasmāte Mirdza)

“Aber es jau neesmu tāds kā visi citi, citi…” Ēvalds Valters Čakāna lomai tika izvēlēts gandrīz nejauši, bet vecais un dzīvesgudrais mākslinieks kļuva par pagrieziena punktu aktiera kinokarjerā, kas sākusies jau 1921. gadā

Darba moments filmas uzņemšanas laikā – Ēvalds Valters (vecais Čakāns) guļas zārkā, nepavisam nebūdams māņticīgs. Aktieris esot aicinājis visus sanākt apkārt un nofotografēties, lai vēlāk “pēc daudziem gadiem”, kad viņš pa īstam zārkā gulēšot, visi var nofotografēties vēlreiz un salīdzināt, kā būs novecojuši. Un viņam bija taisnība – aktieris pēc šīs lomas dzīvoja vēl gandrīz 20 gadus

Tipisks piemērs Jāņa Streiča paņēmienam, kuru viņš savās filmās kopis jau kopš 70. gadu sākuma, kopš debijas režisora statusā – filmas uzņemšanā un epizodiskās lomās iesaistīt pēc iespējas vairāk grupas cilvēku. Te nu ir īsts koncentrāts, jo viss siltumtīklu kantora Goda dēlis noklāts ar uzņemšanas grupas darbinieku fotogrāfijām – gaismu meistars un apgaismotāju brigadieris Pēteris Zeps, vecākā administratore Anda Matisone, filmas direktora vietnieks Gunārs Ozoliņš, montāžas režisore Margarita Surdeko, kostīmniece Aina Frišfelde, skaņu režisors Jevgeņijs Oļšanko…

Kolorītais kapraču pārītis – Jāņa Streiča filmās bieži redzamais aktieris Vladimirs Lobiņš (no labās) un kinorežisors un aktieris Oļģerts Dunkers

Īstajā dzīvē noskatīts tēls un tā atveidotājs – paša Jāņa Streiča dzīvokļa kaimiņš, svarcēlājs Kārlis Pumpuriņš, kurš satiekoties vienmēr režisoram jautājis: “Jāni, nu kad tu mani filmēsi?”

Jānim Paukštello Arvīds Lasmanis ir pirmā nopietnā kinoloma (vispār otrā, pēc nelielas epizodes Imanta Krenberga filmā Pilsētas atslēgas (1973), turklāt arī pavisam nejauši trāpījusies – Jānis Streičs bija iecerējis aktierprovēs pārbaudīt trīs citus aktierus, bet asistente Ilze Līce viņam ieteica šo puisi, kas izrādījās “ģeniāls atradums”

Šo epizodi diezgan klīrīgās un teatrālās madam Andersones tēlam ieteica filmas operators Miks Zvirbulis, ar kuru kopā Jānis Streičs strādāja pirmoreiz, - Miks esot pazinis pensionētu skolotāju, kura šādā veidā izklaidējusies, lejot no loga ūdeni uz pārīšiem pagalmā…

Foto no Rīgas Kino muzeja krājuma

Saistītie raksti



Komentāri:


Edgar Indran
01.07.2016, plkst. 18:31

"Latviešu attieksme pret padomju periodu kopumā kļuvusi neitrālāka, pragmatiskāka...." ( LU “Latvijas sociālās atmiņas monitorings”, 2013) Atliek vien noskatīties 1976.g. kino "grāvēju" Latvijā, lai saprastu attieksmes izmaiņas iemeslus. Un nav vajadzības ar R.Vimbas "Es esmu šeit" salīdzināt vai lasīt sociologa A.Zinovjeva monogrāfiju "Reālais komunisms"(«Alexis de Tocqueville Prize») 1982).



Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi