“Atspulgs ūdenī”. Debijas psiholoģija

Jauna režisora pirmā filma ir nopietns solis jebkuros laikos – gan šodien, gan pirms gadiem četrdesmit, kad Rīgas kinostudijā ar spēlfilmu “Atspulgs ūdenī” (1977) debitēja Maskavas kinoinstitūta absolvents Andris Rozenbergs. Pirmā pilnmetrāžas filma tā bija arī operatoram Jānim Mūrniekam, pirmā kinoloma aktrisei Lāsmai Kugrēnai, pirmais kinoscenārijs rakstniekam Jānim Lapsam, kurš gatavajā filmā esot no sava teksta atradis vairs tikai dažus teikumus… “Izglāba Uldis Pūcītis…” – to šajā visai komiskajā režisora stāstā piedzīvosim pat vairākkārt.
Autors: Andris Rozenbergs


„On the road again...”

Latvijas kinotelpā pēdējā laikā aktualizējies jēdziens "ceļa filma" jeb "road movie" - jaunā Alises Zariņas spēlfilma "Blakus" to lieto kā žanra apzīmējumu, savukārt kinoteātris "Splendid Palace" organizē pat desmit filmu ciklu, pētot šī žanra robežas. Atstāt aiz muguras visu pierasto un doties ceļā – šķiet, tieši tik vienkārša ir "road movie" formula. Tomēr ar mašīnu un lielceļu kadrā nepietiek, vēl tur ir arī varoņi, kas meklē sevi un dzīvo pa īstam, nokrata rutīnas važas un neatgriezeniski mainās – ja paliek dzīvi.
Autors: Ildze Terēze Felsberga


„Astēniskais sindroms”. Par melno melanholiju un par visu

Kiras Muratovas filma “Astēniskais sindroms” (1989) bieži tiek saukta par “pēdējo padomju filmu un pirmo post-padomju filmu”. Festivāla „F-Rated kino dienas” ietvaros tā tiek tikai otro reizi demonstrēta Rīgā – pēc viena seansa 1990. gada kinoforumā „Arsenāls”.
Autors: Marta Elīna Martinsone


Zvaigzne ir dzimusi. Četrreiz

Šajā kontekstā “Oskaru” nominācijas pārsteigumu neatnesa – Bredlija Kūpera filmai “Zvaigzne ir dzimusi / A Star Is Born” jau iepriekš tika prognozētas visas galvenās nominācijas. Prognozes piepildījās, filmai ir astoņas nominācijas, tai skaitā par labāko filmu, labākajiem aktieriem un labāko operatora darbu. Pārsteigumi parādās, ja skatāmies kinovēsturē – arī 1937. gadā “Oskara” nominācijas, toreiz septiņas, saņēma filma “A Star Is Born”, pirmā no četrām šī stāsta ekranizācijām. Kā izskaidrojams šī visai banālā sižeta popularitātes fenomens 80 gadu garumā?
Autors: Marta Elīna Martinsone


Noķer mani, ja vari

“Arhīva dokumenti nemelo. Taču ticēt tiem arī nedrīkst.” – tā raksta vācu vēsturnieks Aksels Geiss, kurš pētījis VDR drošības dienesta “Stasi” attiecības ar kinostudiju DEFA. Nav iemesla apgalvot, ka Rīgas kinostudija būtu bijusi satīta tādos pašos zirnekļtīklos, taču, godīgi sakot, nav arī diez ko lielu cerību noskaidrot, kā bija patiesībā. Vismaz nesen publicētā LPSR VDK kartotēka kinozinātnieci Elīnu Reiteri mudina apgalvot, ka padomjlaika Latvijas kinovēsture var tā arī palikt raksturojama ar literatūras un kino teorijā pazīstamo jēdzienu “unreliable narration” – vēstījums, kuram nevar uzticēties.
Autors: Elīna Reitere


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi