Uz priekšu ar buldozera jaudu

“Kino, iespējams, ir kļuvis par vienīgo vērā ņemamo arhitektūras kritikas formu mūsdienās,” saka Ieva Zībārte, Riga IFF programmas „Architect's Cut” vieskuratore. Turklāt arī arhitektūrā ir savas drāmas un komēdijas, trilleri un melodrāmas, tāpēc tā sauktās „arhitektūras filmas” demonstrē iespaidīgu jauna žanra potenciālu gan pasaulē, gan pirmoreiz tik koncentrētā veidā arī Latvijā.

Kadrs no filmas "Slavas virsotnē"

Lai arī globālo arhitektu kopienu var saukt par kino entuziastiem un arī latviešu arhitekti ir aktīvi filmu un kinofestivālu patērētāji jau kopš Arsenāla laikiem, pats arhitektūras kino līdz šim ir bijis jāmeklē televīzijas programmās, hroniku un ziņu rullīšos.

Par Latvijā pirmo publisko iniciatīvu filmu programmā arhitektiem var uzskatīt biroja Sarma un Norde savulaik organizēto un finansēto lekciju ciklu Arhitektūra un kino,

kas ietvēra, piemēram, Viktora Freiberga, Dāvja Sīmaņa, Viestura Celmiņa vai Ārona Betska lasījumu un pieteiktās tēmas atspoguļojumu kino. Arhitektūras kontekstā vairāku gadu garumā kopš 2007. gada arhitektiem-kinomīļiem bija iespējams iztaustīt gan Žaka Tatī filmas, gan populāro priekšpilsētas tēmu, gan utopiju un apokalipses atspoguļojumu kino. Gadījās arī vakari bez kino, piemēram, Janīnas Kursītes lasījums par latviešu māju, kas, īpaši neakcentēta, tomēr kalpojusi kā spēcīgs vizuālais naratīvs daudzās latviešu filmās.

Drāmas klātbūtne arhitektūrā

Savu pirmo arhitektūras filmu uz lielā ekrāna (tādā kā festivāla gaisotnē, jo auditorijā bija tikai arhitekti, un, kas vēl pārsteidzošāk, klasiskā kinoteātrī – Londonas Curzon Soho –, nevis mākslas muzejā vai arhitektūras centrā) noskatījos 2003. gadā vai mazliet vēlāk, kad uz ekrāniem iznāca Natenjela Kāna Mans arhitekts / My Architect. Filmai ir klasiskas arhitektūras filmas komponentes, jo tās centrā ir pati arhitektūra, kas arhitektiem patīkamā, taču mūsdienās kritizētā veidā filmēta agrās rīta vai vēlās vakara stundās bez cilvēkiem.

Kadrs no filmas "Slavas virsotnē"

Filmas protagonists ir Igaunijā dzimušais ASV modernists Luiss Kāns un viņa arhitektūra – tieša, pirmatnēja un kā Ziemeļzemju klintis spēcīgu emociju piepildīta. Filmas režisors, Kāna ārlaulības dēls Natenjels, tēva arhitektūru apbrīno, to dara arī intervētie laikabiedri, taču tikpat satriecoši atklāti viņš meklē un drīzāk neatrod savu – dēla – vietu tēva dzīvē. Kāna dzīve bija sarežģījumu pilna, ar vairākām paralēlām līnijām. Kāns izputēja, un viņa mirušo ķermeni atrada stacijas tualetē.

Arhitekta nāve, biroju tēriņi un tiem sekojošais bankrots, paralēlās dzīves, korupcija un komplicētās profesijas īpatnības kopš filmas My Architect, kurā režisors atļāvās par šīm tēmām runāt kā dēls, nevis kā arhitektūras kritiķis, nākamajiem arhitektūras filmu veidotājiem it kā pateica priekšā, cik daudz drāmas ir arhitektūrā, un parādīja, ka šim žanram ir potenciāls attīstīties no dokumentālas televīzijas filmas par festivālu kino. Lai arī neskarot privāto dzīvi kā Kāna filmā, šādā stilā, piemēram, veidota populārā un 2016. gadā Rīgā vienā seansā izrādītā filma Konkurss / The Competition par sāpīgo arhitektūras konkursu tēmu. Sekojot Nacionālā mākslas muzeja konkursam Andorā, filmas režisors Anhels Borego Kubero dokumentē visu notiekošo, ļaujot ieskatīties Žana Nuvela, Frenka Gērija, Zahas Hadidas, Normana Fostera un Domenika Pero sacensībā.

Robeža starp drāmu un komēdiju šajā dokumentālajā stāstā ir trausla, taču režisors nevienā brīdī neironizē.

Arhitekti pēc filmas noskatīšanās ieguva apstiprinājumu, cik vienotas ir profesijas problēmas Eiropā, kur toni nosaka projektu attīstītāji un publiskais iepirkums, arī joprojām nopietni uztvertās pilsētu ambīcijas noķert uzmanību un investīcijas ar “Bilbao efektu”. [1997. gadā Spānijas pilsētā Bilbao tika atvērts Gugenheima muzejs, kas izraisīja milzīgu tūristu pieplūdumu pirms tam panīkušajā un nepievilcīgajā industriālajā pilsētiņā; trīs gadu laikā municipālā budžeta ieņēmumi ar uzviju atpelnīja muzeja būvniecībā ieguldīto. – Red. piezīme]

Interesanti, ka šo filmu pilnīgi atšķirīgi uztvēruši ar arhitektūru nesaistītie skatītāji. Pēc īpašā seansa arhitektūras konkursu konferencē Amsterdamā 2017. gadā režisors stāstīja, ka skatītāji iepriekš nav varējuši iedomāties, cik komplicēts ir projektēšanas process un cik daudz cilvēku šajā profesijā ir iesaistīti. Šajā kontekstā filma pilnībā respektē arhitektu.

Kadrs no filmas "Bloki"

Tātad – arhitektūras kino piedzīvo uzplaukumu, līdz ar to zeļ arī arhitektūras festivāli. Ar iespaidīgu filmu programmu var lepoties Budapeštas, Londonas, Ņujorkas, Roterdamas, Kopenhāgenas, Melburnas un citi arhitektūras filmu festivāli, kas piedāvā noskatīties gan šogad Riga IFF repertuārā atrodamās pilnmetrāžas filmas, gan retrospektīvus ieskatus 20. gadsimtā caur modernisma un tā laika arhitektu dzīvesgājuma prizmu; starptautiskajai arhitektūrai seko nacionālā kino programmas un neskaitāmi studentu darbi īsfilmu formā par dažādiem arhitektūras aspektiem.

Pirmās bija mājsaimnieces

Programma Architect's Cut ir atbilde arhitektūras festivālu bumam, un šāds elements Rīgas Starptautiskā kinofestivāla kontekstā iedarbojas labāk nekā autonomas arhitektūras filmu dienas – liela un stabila partnerība ļauj veidot redzamāku festivāla gaisotni pilsētā un arhitektūras iziešanu ārpus pašas novilktajām robežām. To pieprasa sabiedrība un, piemēram, jau pieminētā Pilsone Džeina programmu atklāj tieši sabiedrības pieprasījuma dēļ. Varbūt būsiet pamanījuši, ka raksti par arhitektūru mūsdienās parādās gandrīz tikpat reti kā televīzijas sižeti par to. Cilvēki pārstājuši interesēties par arhitektūru, jo uzmanības centrā ir pilsēta.

Arī Rīgā vairāk kā jebkad runā par ielām, parkiem, kokiem, velosipēdiem, atkritumu šķirošanu, tramvajiem, un tikai tad par ēkām.

Laiku pa laikam sabiedrību saviļņo kāds urbānā aktīvisma piemērs – te pa nakti uzkrāsots veloceliņš, te nevardarbīgs flash-mob koku aizstāvībai.
Džeina Džeikobsa, ko tuvāk iepazīstam caur daudzos festivālos izrādīto filmu Pilsone Džeina: Cīņa par pilsētu / Citizen Jane: Battle for the City (rež. Mets Tirnauers), ir modernā urbānisma iedvesmotāja. Uz viņas rakstiem, grāmatām un kampaņām pret vēsturisko ēku nojaukšanu un par patīkamu pilsētvidi atsaucas gan dāņu arhitekts un pilsētplānotājs Jans Gēls, gan jauno urbānistu paaudze.

Kadrs no filmas "Pilsone Džeina: Cīņa par pilsētu"

Filma ir gara un iekustas lēni, taču viss mainās, kad parādās galvenais varonis buldozers. Džeinu – profesionālu Architectural Forum žurnālisti – izsmēja kolēģi no The NewYorker, apsaukājot par mājsaimnieci, taču mājsaimnieces un mammas ar bērnu ratiņiem kļuva par viņas labākās kampaņas dalībniecēm. Džeinu atbalstīja pat Eleonora Rūzvelta. Jaunākās paaudzes arhitektiem un plānotājiem kā brīnums atklājas arhīvu materiāls, kur lapiņu pa lapiņai tiek montētas pilsētu aerofotogrāfijas plānošanas dokumentiem. To visu mūsdienās paveic dators – nav pat vajadzīgas trepes, lai plānā ar rādāmkociņu sasniegtu kādu nomaļāku punktu.
Arhīvu materiālā satiekam gan Lekorbizjē, gan Filipu Džonsonu, kuru modernisma postulātus vienlaikus apbrīno un apšauba mūsdienu arhitektūras kritiķi, plānotāji un rakstnieki.

Kadrs no filmas "Pilsone Džeina: Cīņa par pilsētu"

Buldozeri ir arī citās Riga IFF arhitektūras filmu programmas filmās, un katru reizi tie nojauc kāda cita laikmeta “jauno dzīvi”. Veiksmīgais attīstītājs Roberts Mozess ar buldozeru filmā Pilsone Džeina aizmēž nehigiēniskās strādnieku apkaimes, dodot vietu platām ielām un modernisma gaišajiem namiem; vēlāk filmā Robina Huda nozušana tieši šādai ēkai pienāk gals.

Arhitekta grēksūdze

Pēckara modernisma tēma piedzīvo neatslābstošu uzmanību nu jau gandrīz 20 gadu, un joprojām 20. gadsimta 50.–70. gados būvētās ēkas ir visapdraudētākā arhitektūras mantojuma daļa, ko jebkurš var brīvi nojaukt, pārbūvēt un apsaukāt par neglītu, lai gan šo ēku arhitekti daudzos gadījumos ir dzīvi un pavisam spriestspējīgi, kā to pierāda poļu filma Bloki (rež. Konrāds Kruļikovskis).

Kadrs no filmas "Bloki"

Šī ir īpaša filma, ko ļoti gribējās izrādīt Rīgā, jo tā stāsta par dzīvi sociālisma laikā būvēta mikrorajona namos. Pēc labākajiem dokumentālās žurnālistikas paraugiem, aptaujātas ir visas puses. Līdzīgi grēksūdzei par šo laiku runā nu jau pensijas vecumā esoši ēku arhitekti savos stilīgajos, taču gana pieticīgajos modernisma laika mitekļos. Par savu dzīvi mājā bez ērtībām “pirms” un sapņa piepildījumu “pēc” dzīves blokmājā viedokli pauž dzīvokļu iemītnieki. Izsakās arhitektūras kritiķi, viņu teikto stiprina vēsturnieki un jaunākās paaudzes blogeri. Filma ir apskaužami labs pārskats par bijušā komunisma bloka valstu arhitektūru, kāds varētu tikt uzņemts par mūsu Purvciemu, Imantu, Ziepniekkalnu, Laumas rajonu Liepājā vai RAF masīvu Jelgavā.

Kadrs no filmas "Bloki"

Blokus Polijā neviens nojaukt netaisās un negrib, bet šajā pašā seansā iekļautā un Cīrihes Urban-Think Tank projekta ietvaros veidotā filma Robina Huda nozušana / The Dissapearance of Robin Hood (rež. Klearhoss Eduardo Papanikolau) savukārt aplūko klasisku attīstītās Rietumeiropas piemēru, kur blokos ierīkoja sociālās mājas sabiedrības nelabvēlīgākajiem slāņiem, demonstrējot attiecīgi snobisku attieksmi pret viņiem projektētajiem mājokļiem, kam mūsdienās jāpiedzīvo nojaukšana.

Kadrs no filmas "Robina Huda nozušana"

Betona kluči skaistajā Maljorkas pludmalē un koruptīvi darījumi, lai tos uzbūvētu, iespējams, izrādījās liktenīgi citā modernisma vēstures drāmā Arhitekta dzīve un nāve / Vida y muerte de un arquitecto (rež. Migels Ēks). Filma par Maljorkas arhitektu Hosē Feragūtu iepazīstina ar mazāk zināmu, taču nacionālas nozīmes arhitektu, mūzikas un kino entuziastu, kuru dzīves pilnbriedā atrada noslepkavotu vientuļā laukā.

Kadrs no filmas "Arhitekta dzīve un nāve"

Filma ir dokumentāls detektīvs, kas šķetina šo neparasto slepkavību, piesakot geju tēmu arhitektūras kino un sniedzot ieskatu vēsturiski ierobežoto sabiedrības minoritāšu vēsturē. Kurš vainīgs? Arhitekta privātās vai profesionālās dzīves konflikti? Varbūt tā ir sabiedrība, kas, ierobežojot kā privāto, tā profesionālo dzīvi, radījusi apstākļus nežēlīgam noziegumam?

Vienīgā kritikas forma

Par 21. gadsimta dimensiju arhitektūrā un festivālā dāsni parūpējies Kaspars Astrups Šrēders filmā par dāņu arhitektu Bjarki Ingelsu Slavas virsotnē / Big Time. Bjarke ir pilnīgs labā arhitekta komplekts – nācis no nepretenciozas dāņu ģimenes, kas dzīvo zaļā ārpilsētas vietiņā modernisma namā ar neiztrūkstošo Louis Poulsen lampu virs galda; skolas gados piestrādājis vietējā supermārketā, zīmējis komiksus un nemaz nav gribējis kļūt par arhitektu. Vēlāk, pat nesasniedzis 40 gadu vecumu, Bjarke būvē augstceltni Manhetenā – nepārprotami citādāku, nekā ierasts. Viņš, protams, brauc arī ar velosipēdu un neprot sasiet kaklasaiti, taču ir gatavs piešķirt formu no rūpnīcas skursteņa kūpošiem zaļās enerģijas dūmiem. Vai viņam tas izdodas un kāda ir cena?

Kadrs no filmas "Slavas virsotnē"

Vienā brīdī jaunais zvaigžņu arhitekts nokļūst situācijā, kad visa arhitektūras vēsture birst pār viņa lūpām, un atkal izskan arhitekta nāves tēma. Arī šajā filmā tiek pieminēti gan Gaudi, gan Lekorbizjē – arhitekti savu vēsturi zina, un arī neviens režisors neiztiek bez atsaucēm uz to.

Architect's Cut programmas filmas vieno zināma monotonija, kaut katra no tām izceļ atšķirīgus mūsdienu arhitektūras un mantojuma jautājumus, neaizmirstot arī par pašu arhitektu. Ir skaidrs, ka režisoriem arhitektūra ir interesanta, vēl jo vairāk saprotams, ka arhitektūras kino interesē arhitektus. Viens iemesls – ar fotogrāfiju nepietiek, ar dažu minūšu video un drona filmēto virsskatu ir par maz, bet teksts mūsdienās pavisam zaudējis nozīmi.

Arhitekts pats ir kritiķis un veido savu kanālu sociālajos tīklos, un tam ir milzīgs spēks.

Kino, iespējams, ir kļuvis par vienīgo vērā ņemamo arhitektūras kritikas formu mūsdienās, un tas izskaidro arhitektūras filmu un festivālu kā specifiskas, taču pievilcīgas nišas starptautisko popularitāti un konvertējamību.

Pilsone Džeina: cīņa par pilsētu – svētdien, 21.10. / 19:00 LNB Ziedoņa zālē
Slavas virsotnē – pirmdien, 22.10. / 19:00 LNB Ziedoņa zālē
Robina Huda nozušana un Bloki – otrdien, 23.10. / 19:00 LNB Ziedoņa zālē
Arhitekta dzīve un nāve – piektdien, 26.10. / 19:00 LNB Ziedoņa zālē

Kadrs no filmas "Slavas virsotnē"

Saistītie raksti



Komentāri:





Šim rakstam vēl nav komentāru


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi