Īsfilmas arī dabū Berlīnes lāčus

Paralēli pilnmetrāžas filmām Berlinālē par Zelta un Sudraba lāčiem jau desmito gadu cīnījās arī īsfilmas. “Berlinale Shorts” programmas piecās skatēs iekļautas divdesmit piecas spēlfilmas, animācijas un dokumentālās filmas, kuru tematika ir mazāk pārsteidzoša, nekā oriģinālā forma. Šķiet, programmas veidotāji speciāli izvēlējušies filmas, kuras apspēlē, izaicina un pludina kino un mākslas robežas, bet nekoncentrējas uz raiti izstāstītiem un viegli uztveramiem stāstiem - tādiem, kādus veidot māca klasiskajās kinoskolās. Lai arī katra filma ir unikāla, Kino Raksti izceļ dažas būtiskas programmas iezīmes.

Apstādināt laiku

Vairāku filmu režisori izvēlējušies izaicināt mūsdienu informācijas pārsātināto sabiedrību un piespiest skatītāju ilgstoši vērot kadrus, kuros laiks rit meditatīvi lēni un dažreiz apstājas pavisam. Lielisks piemērs šai tendencei ir Ronija Trokera (Ronny Trocker) filma Vasara / Estate (7’), kuras pamatu veido dokumentāla fotogrāfija.

Kadrs no filmas "Vasara / Estate"

Vasara, pludmale, saldējums un krastā izskalots melnādains patvēruma meklētājs. Reāli cilvēki kustas kā lēni animētas lelles, līdz sastingst. Darbību turpina tikai melnādainais vīrietis, kurš piesardzīgi dodas cauri pludmalei, atklājot laiskos atpūtniekus, patvēruma meklētājus un maskās tērptus, draudīgus glābējus. Neskatoties uz to, ka nekas īpašs nenotiek, jūtama situācijas spriedze un nozīmība. Filma pierāda, ka viens apstādināts mirklis bieži var pavēstīt vairāk, nekā dramatisks stāsts.

Porno, zinātniskā fantastika un Freids

Dažādu žanru apspēlēšana, kariķēšana un sapludināšana ir tipisks piemērs jaunu izteiksmes formu meklēšanai kino. Šai iezīmei Berlinale Shorts programmā ir vairāki izteiksmīgi piemēri, kuri, pretēji lēni meditatīvajām filmām, tieši atsaucas uz mūsdienu laiku, parodējot dažādas popkultūras klišejas. Jonatana Vinela (Jonathan Vinel) darbā
Mūsu mantojums / Notre Héritage (24’) asprātīgi sapludināts vienkāršs mīlas stāsts un pornofilma. Filma vēsta par seksuāliem video pārsātinātu pornofilmu režisora dēlu, kurš mēģina saprast, ko nozīmē veidot reālas attiecības. Vizuāli atklātās puiša un viņa draudzenes seksuālās attiecības miksētas ar pornogrāfiskiem video, kā arī šizīgiem animācijas elementiem. Nevar nepasmaidīt par filmas beigu attēlu – zvaigžņotajās debesīs parādās abu jauniešu figūras, banāls apliecinājums tam, ka būt kopā ir kas vairāk par seksu.

Vēl viens izteiksmīgs piemērs žanru apspēlēšanai – kino un psihoanalītisku tēlu atsaucēm piesātinātā Gabriela Abrantes (Gabriel Abrantes) zinātniskās fantastikas parodija Freids un draugi / Freud and Friends (23’). Pētnieciskā laboratorijā seksīga zinātniece uzzina sava nūģīgā saderinātā sapņus, kuros atklājas viņa bailes no laulībām. Ir gandrīz neiespējami uzskaitīt visas kino atsauces, kuras filmā izmantotas, bet nevar nepieminēt psihoanalītiskā kino guru Vudiju Alenu – viņa izteiksmīgā seja šoreiz iekombinēta sievietes kājstarpes vietā.

Ģeniāla vienkāršība

Komplekso īsfilmu bariņā izcēlās vienkāršā, bet ļoti efektīvā Aleksa Danilsona un Maksimiljāna fon Aertrika (Axel Danielson, Maximilien Van Aertryck) dokumentālā filma Desmit metru tornis / Hopptornet (17’). Filma attēlo dažādus varoņus vienādos apstākļos – pirms lēkšanas no desmit metru augstās laipas peldbaseinā. Uz laipas visi uzkāpj pārliecināti, bet, paskatoties uz leju, situācija mainās. Varoņi iesāk lēcienu, apstājas, iesāk vēlreiz lēcienu – apstājas atkal. Daudzi pārdomā un kāpj lejā, citi pabaidās, pabaidās, bet beigās tomēr nolec.

Kadrs no filmas "Desmit metru tornis / Hopptornet"

Divi draugi sader, kurš pirmais lēks lejā. Zaudētājs pēc ilgas minstināšanās tomēr nolec, lai atgrieztos uz torņa kā uzvarētājs un mēģinātu iestāstīt otram, ka lēciens bijis vien sīkums. Vizuāli filmā eksperimentēts ar dažādu kadru kombinēšanu – sadalītajā ekrānā redzami vairāki varoņi pirms lēkšanas no laipas vai arī viens un tas pats varonis no dažādiem rakursiem, ieskaitot izteiksmīgus skatus zem ūdens. Smiekli un citas reakcijas pārpildītājā zālē apliecina, ka vienkāršas idejas var būt efektīvi trāpīgas.

Problemātisks varonis

Viens no klasiskākajiem programmas darbiem ir Sudraba lāci ieguvusī Madi Fleifela  (Mahdi Fleifela) pusstundu garā dokumentālā filma Vīrietis, kurš atgriezās / A Man Returned (30’), kura Berlinālē tika izvirzīta arī prestižajai Eiropas Kinoakadēmijas balvai.

Kadrs no filmas "Vīrietis, kurš atgriezās / A Man Returned"

Filma ir personisks vēstījums par palestīniešu patvēruma meklētāju Redu, kurš trīs gadus dzīvojis Grieķijas ielās, bet, neieguvis oficiālu statusu, atgriezies bēgļu nometnē Libānā. Libānā Reds gatavojas kāzām ar savu iemīļoto un lieto heroīnu. Romantiskajai idejai, ka viņš mīlestības dēļ atmetīs narkotikas, šķiet, tic tikai puisis pats un viņa līgava. Režisors sekojis galvenajam varonim vairāku gadu garumā, iegūstot viņa uzticēšanos un atklājot skatītājam intīmus un dažreiz šokējošus skatus no Reda dzīves. 

Kā pasakā

Zelta lāci par labāko īsfilmu saņēma 1992. gadā dzimušais režisors Leonards Teless (Leonor Teles) par filmu Batriko balāde / Balada de um Batráquio (11’), kļūstot par līdz šim jaunāko prestižās balvas ieguvēju. Berlināles katalogā viņa un daudzas citas filmas raksturotas kā „dokumentālās formas” (documentary form) pārstāves. Manuprāt, šis ir pat precīzāks nosaukums, nekā „dokumentālā filma”, jo kinodarbs nav neitrāls dokuments, bet gan autora subjektīvs realitātes atspoguļojums, un arī Batriko balādē spilgti iezīmējās autora pozīcija.

Kadrs no filmas "Batriko balāde / Balada de um Batráquio"

Teless izveidojis dokumentālu pasaku, balstītu uz faktu, ka Portugāles restorāni un citas apkalpojošās iestādes skatlogos izliek porcelāna vardes, lai aizbaidītu čigānus, kuru tradīcijā šis dzīvnieks nes nelaimi. Jaunais režisors ekspresīviem kadriem apspēlē dīvainās figūras un nolemj rīkoties – solidarizējoties ar čigāniem, porcelāna vardes tiek no skatlogiem nozagtas un iznīcinātas.

Otra filma, kurā jūtamies kā pasakā, ir Rekas Bucsi (Réka Bucsi) animācija Mīlestība / Love (14’). Režisore kļuva slavena ar savu iepriekšējo darbu Simfonija 42 / Symphony no. 42, starp kuras daudzajām balvām ir arī labākās animācijas tituls Rīgas starptautiskajā filmu festivālā 2ANNAS.

Kadrs no filmas "Mīlestība / Love"

Savā jaunajā filmā režisore trīs nodaļās (Ilgošanās, Mīlestība un Vientulība) vizuāli izsmalcināti, asprātīgi krāsaini un sirreāli sapņaini attēlo sensitīvus, mīlestības pilnus, kā arī vientulīgus brīžus dabas elementu ikdienā.

Pilnas zāles

Jāsecina, ka programma ir kompleksa un specifiska; aprakstīt visas divdesmit piecas filmas to daudzveidībā vienā rakstā nav iespējams. Tomēr, lai arī Berlinale Shorts nepretendē uz viegli uztveramu un raitu stāstu vēstīšanu, par skatītāju trūkumu sūdzēties nevarēja. Arī man izcīnīt biļetes uz pārpildītajām īsfilmu skatēm bija diezgan sarežģīti, jo gribētāju redzēt filmas bija krietni vairāk, nekā krēslu kinoteātrī. Tas vieš cerību – īsfilmām ir savs skatītājs!

Saistītie raksti



Komentāri:





Šim rakstam vēl nav komentāru


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi