„Dokumentālā kino prestižs ir atkarīgs no tā, vai tiek veidoti darbi, kas atbilst publikas pieprasījumam. (..) Publicistiskās filmas bija dokumentālā kino eksistences jautājums, jo tās vārgās, slavinošās filmas neviens vairs neskatījās,” – apmēram tāda bija Latvijas kino situācija 20. gadsimta 70. gados, kad pie dokumentālā kino režijas ķērās līdzšinējais operators Ivars Seleckis. Un viņa filmas „Valmieras meitenes” (1970) un jo īpaši „Sieviete, kuru gaida?” (1978) kļuva par pagrieziena punktu Latvijas kino vēsturē, jo tās ar savu bezbailīgo sociālo aktualitāti izsauca ārkārtīgu ievērību sabiedrībā un radīja popularitāti dokumentālajam kino vispār.
Autors: Inga Pērkone
No 6. septembra Latvijas kinoteātru repertuārā atrodama dokumentālā filma „Spiegs, kurš mans tēvs”, un par tās autoriem uzskatāmi gan scenāristi un režisori Jāks Kilmi un Gints Grūbe, gan galvenā varone – tulkotāja Ieva Lešinska-Geibere, kura šajā filmā šķetina sava tēva, divu varu dubultaģenta stāstu. Rekonstruēta pagātne, ceļojumi laikā un šodienas atskārsmes – šādu paralēlo realitāšu krustpunktos veidojas attiecību drāma.
Autors: Toms Zariņš
Baltā tērpies filmas režisors liek pasjansu no pīķa dūžiem, samtainā vakara gaismā dūc bites, kuras stropā ievilina ar senu maķedoniešu dziesmu, un Pīters Grīnevejs cenšas ātri un asprātīgi atbildēt uz savas meitas provokatīvajiem jautājumiem. Tās ir tikai trīs glezniņas no astoņām iespējamām, ko šogad (3.09.-8.09.) piedāvā ikgadējā Baltijas jūras dokumentālā kino foruma (Baltic Sea Docs) filmu seansi kinoteātrī „K.Suns” Rīgā un kinozālēs Valmierā, Cēsīs, Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā.
Autors: Ildze Terēze Felsberga
„Bieži, runājot par vīrišķo un sievišķo skatienu kinofilmās, mēs domājam par režisoriem vai stāstiem un aizmirstam, ka visburtiskākajā nozīmē skatienu iemieso kamera un cilvēks, kas aiz tās stāv. Un šis cilvēks gandrīz nekad nav sieviete,” raksta režisore Alise Zariņa, kura tomēr arī pati ir bijusi kameras otrā pusē. Pēc izstādes „Euro Femmes” aicinājuma viņa izpētījusi fenomenu „sieviete-kinooperatore” dažādos laikos un dažādās valstīs.
Autors: Alise Zariņa
Mūziķu biogrāfijas varētu dēvēt par atsevišķu žanru, jo tās lielākoties sevī apvieno vairākus žanrus – biogrāfiju un muzikālu filmu, reizēm arī mūziklu, fantāziju, animāciju. Pēdējos divos gados iznākušas divas iespaidīgas un populāras mūziķu biogrāfijas – "Bohēmista rapsodija / Bohemian Rhapsody" (2018, režisors Braiens Singers) un "Rocketman" (2019, režisors Deksters Flečers). Un, lai arī šīs abas lentes neizbēgami tiek salīdzinātas, tās savā būtībā pieder pie dažādiem žanriem, vedinot pētīt mūzikla teritoriju, kas 21. gadsimtā krietni paplašinās.
Autors: Marta Elīna Martinsone
