KINO Raksti

Kino Raksti iesaka: Ko skatīties brīvdienās

28.12.2019

Visai paredzamajos svētku rituālos labi iederas arī kas negaidīts – kāda jauna pasaule, kuru var pavērt labs kino. Šāgada brīvdienu virtene vēl jo vairāk mudina iekļaut svētku svinēšanā arī kādu jaunu kinopiedzīvojumu, un straumēšanas platformu tīklojums nu jau nodrošina arī iespēju nemaz nekur tālu neiet – filmas pašas nāk klāt, ja tikai zina, kur meklēt. Kino Rakstu autori izpētes darbus ir veikuši jūsu vietā, un te ir mūsu svētku izlase – dažādas filmas dažādās platformās. Animācija, dokumentālais kino, seriāli, Latvijas filmas, platformas „Netflix” un „Mubi” – iesaka Ieva Viese-Vigula, Zane Balčus, Kristīne Simsone, Sonora Broka, Kristīne Matīsa un Elīna Reitere. Patīkamu skatīšanos!

IEVA VIESE-vigula IESAKA ANIMĀCIJU

Tēvocis Tomass. Dienu grāmatvedība / Tio Tomás, A Contabilidade Dos

Regina Pessoa, Portugāle, 2019, 13'

Pēdējās dienās starp tiešsaistē pieejamām animācijas īsfilmām plašu uzmanību guvušas 2020. gada ASV Kinoakadēmijas balvas īsajā sarakstā atlasītās. Daļa no šīm animācijām bez maksas noskatāma tīmeklī, tai skaitā četru franču studentu radītā komēdija Hors Piste, veidota estētikā, kura atgādina retro filmas par glābējiem; arī ķīniešu režisores Siki Songas meistarīgā filca leļļu filma Māsa / Sister, kas parāda politisku lēmumu personisko šķautni, un citi aizkustinoši darbi. No šī saraksta gribu īpaši izcelt portugāļu animācijas režisores Reginas Pessoas darbu Tēvocis Tomass. Dienu grāmatvedība / Uncle Thomas: Accounting For the Days. Filma no bērna perspektīvas vēsta par neparasto radinieku, kas baidās no mikrobiem, nepagurdams risina pašam vien saprotamas skaitļu problēmas un pieskata savu mazo radinieci, filmas autori.

Pesoas filmās smalki būvēts stāsts apvienots ar meistarīgu stilu, un to var iepazīt Kanādas Filmu padomes lapā, kur pieejami vēl daži autores darbi – to skaitā visos laikos visvairāk balvu saņēmusī portugāļu filma Traģisks stāsts ar laimīgām beigām / Tragic Story With Happy Ending (2005, 7’).

Noskaties: filma "Tēvocis Tomass" pieejama ŠEIT.

SKĀBAIS LIETUS / Acid Rain

Tomeks Popakuls, Polija, 2019, 26'

Ierobežotu laiku tiešsaistē bez maksas noskatāma arī poļu režisora Tomeka Popakula animācijas filma Skābais lietus / Acid rain, kuras krāsas apvieno noplukušu postpadomju telpas pelēcīgumu ar reiva scēnas košo mirdzumu. Filma tapusi, sapludinot materiālus no režisora intervijām ar deviņdesmito gadu Varšavas reiveriem un nesenāko paša autora, viņa draugu un paziņu pieredzi. Popakuls kavējas privātā un vēsturiskā nostaļģijā, lai iedzīvinātu pasaules redzējumu, kur “viss bija daudz vienkāršāk, bija vairāk cerību”.

Popakuls absolvējis Lodzas Filmu skolu, un augstskolas YouTube kanālā noskatāma arī viņa sirreālā diplomfilma.

Noskaties: filma "Skābais lietus" pieejama ŠEIT.

SAULE BRAUCA DEBESĪS

Roze Stiebra, studija Lokomotīve, 2018, 74'.

Nenoliedzami, saulgriežu laiks ir lieliski piemērots brīdis, lai vēlreiz – vai beidzot! – noskatītos Rozes Stiebras pilnmetrāžas filmu Saule brauca debesīs, kas balstīta režisores atlasītās tautasdziesmās par sauli. Mākslinieces Ilzes Vītoliņas radītie tēli piepilda krāšņu pasauli, no debesjuma aiz smagiem vārtiem līdz mūžības akmeņiem un upei pazemē. Arī Jauno Jāņu orķestra aktīvās dziesmas ļauj noticēt, ka pamazām patiešām dienas atkal kļūs piepildītas ar gaismu.

Noskaties: filma portālā filmas.lv bez maksas noskatāma līdz 6. janvārim ŠEIT.

ES PAZAUDĒJU SAVU ĶERMENI / J'AI PERDU MON CORPS

Žeremī Klapāns, Francija, 2019, 81’

Žeremija Klapēna pilnmetrāžas filma Es pazaudēju savu ķermeni/ J'ai perdu mon corps šogad plaši apbalvota animācijas un kino festivālos, īslaicīgi pabijusi uz kinoteātru ekrāniem un šobrīd noskatāma straumēšanas vietnē Netflix (kur, jāpiebilst, pieejams 30 dienu bezmaksas izmēģinājuma periods). Lai arī filma sākas kā asa sižeta bēgšanas spēle, kuras centrā ir ķermenim atrauta roka, drīz stāstu sāk virzīt rokas atmiņas par taktilajām pieredzēm ar ķermeni – klavieru taustiņi, diktofona pogas, picas kastes... Caur sensuālajiem tēliem pamazām veidojas jauna vīrieša Naufela portrets, viņa cerības, smagie zaudējumi un ilgas.

Noskaties: Netflix

Dzīvnieciska uzvedība / Animal behaviour

 Alisona Snoudena, Deivids Fains, Kanāda, 2018, 14'

Tuvojoties gadumijai, ļaudis mēdz plānot, kā nākamgad pilnveidot sevi ķermeniski un arī rūpēties par savu prātu. Iekšpasaules kārtošanai asprātīgā veidā pieiet kanādiešu režisoru Alisonas Snoudenas un Deivida Faina filma Dzīvnieciska uzvedība / Animal behaviour, kas ar nostrādātu scenāriju un atjautīgi izmantotiem dzīvnieku tēliem runā par ļoti cilvēciskām likstām. Filmas darbība risinās psihoterapijas grupā, kur regulāri tiekas vairāki tipāži – to skaitā dēle Lorēna, kas cenšas kļūt patstāvīgāka un pārstāt sūkt sava brūtgāna asinis, kaķenīte Linda, kas visu sesijas laiku obsesīvi mazgā kažoku, un cūķis Tods, kurš stājas pretī atkarībai no trifelēm. Kad grupai pievienojas jauns dalībnieks, tās dinamikā notiek pamatīgas izmaiņas.

Filma apbalvota festivālos Kanādā un nominēta pagājušā gada Oskaram. Šogad Kanādas Nacionālā filmu padome to iekļāvusi svētku filmu izlasē, no kuras vēl daļa pieejama skatīšanai arī mūsu reģionā.

Noskaties ŠEIT.


ZANE BALČUS IESAKA DOKUMENTĀLĀS FILMAS

SPOŽĀS ZVAIGZNES: KERIJA FIŠERE UN DEBIJA REINOLDSA / BRIGHT LIGHTS. STARRING CARRIE FISHER AND DEBBIE REYNOLDS

Aleksis Blūms un Fišers Stīvens, ASV, 2016, 91’

Meita un māte ar karjerām Holivudā, divas sievietes ar spēcīgiem raksturiem un šovbiznesa vides noteikumiem pakļautām dzīvēm sabiedrības uzmanības centrā – šie ir galvenie atskaites punkti filmā par divām aktrisēm. Debija Reinoldsa ir jaukā un talantīgā Ketija klasiskās Holivudas mūziklā Dziedot lietū / Singin’ in the Rain (1952), Kerija Fišere ir princese Leia pirmajos Zvaigžņu karos (kopš 1977). Protams, šīs ir tikai dažas lomas, kas raksturo abas aktrises. Filma ir emocionāls vēstījums par ģimeni, karjeru, ieguvumiem un zaudējumiem ietekmīgās kino industrijas ēnā; stāstu ilustrē plašas intervijas, saistoši privāto un publisko arhīvu materiāli.

Noskaties: platformā Shortcut (abonēšanas maksa 6 EUR mēnesī) ŠEIT.

KATKA

Helēna Tržeštikova, Čehijas Republika, 2009, 90’

Režisore Helēna Tržeštikova uzņēmusi jau vairākas dokumentālās filmas, kurās satiek savus varoņus apmēram 20 gadu garumā (filmas Marcela (2007) un Rene (2008)), pie Katkas viņa ik pa laikam atgriezusies kopumā 14 gadus, parādot mums to, kas notiek ar cilvēku ilgstošā narkotiku lietošanas gaitā. Attiecības, bērns, rehabilitācija – notikumu secība var būt dažāda, bet tā raksturo Katkas dzīves cikliskumu. Ilgstošais filmu veidošanas process šajā filmā rada ļoti cilvēcīgu un nesaudzīgu ieskatu ne tikai narkotiku atkarības ietekmētas sievietes liktenī, bet arī notikumos Čehijas sabiedrībā dažādos laika posmos. 

Noskaties: ŠEIT (abonēšanas maksa 6 EUR mēnesī, iespējams filmu noskatīties bez maksas, ja reģistrējas lapā un dalās ar ziņu).

33 ZVĒRI ZIEMASSVĒTKU VECĪTIM

Laila Pakalniņa, Latvija, 2011, 50’

Vismaz vienai no manas izlases filmām vajadzētu būt ar svētku tematikai atbilstošu vārdu filmas nosaukumā – un režisores Lailas Pakalniņas un operatora Ulda Janča ieskats Līvijas un 33 viņu pavadošo zvēru ikdienā ir tieši tas. Suņi, kaķi, degu, zivis, pa kādam balodim, šinšilai un citiem dzīvniekiem veido Līvijas pasauli, kurā iekļūstam ar Pakalniņai tipiskā novērojošā manierē veidotas filmas starpniecību.

Noskaties: portālā Filmas.lv (skatāma bez maksas Latvijas teritorijā) ŠEIT.

SIMTGADNIEKU SAPŅI / ŠIMTAMEČIŲ GODOS

Roberts Verba, Lietuva, 1969, 20’

Lietuviešu poētiskā dokumentālā kino klasika, ko veidojis viens no Lietuvas kinovēsturē būtiskākajiem klasiķiem, režisors Roberts Verba. Filmā viņš iemūžinājis simtgadniekus – cilvēkus, kuri pieredzējuši Lietuvas veidošanos, pirmās neatkarības laiku un tai sekojošo padomju varu. Verba savu filmu personāžus vienmēr meklējis tālu prom no oficiāli atzītiem padomju laika varoņiem, ieskatoties vienkāršos cilvēkos, kuri šķietami neizceļas ne ar ko īpašu. Režisors meklē tēlainu atveidojumu saviem personāžiem, lai parādītu laikmetu un laika ritējumu. 

Noskaties: bez maksas portālā Sinemateka.lt ŠEIT.

OTS TENAKS – FILMA / OTT TÄNAK – THE MOVIE

Tarvo Molders, Igaunija, 2019, 138’

Pavisam nesen atvērtā igauņu kino straumēšanas platformā ievietota Igaunijā skatītāju ļoti iecienīta filma – par rallija braucēju, pasaules rallijčempionāta dalībnieku un kopš šī gada rudens arī čempionāta uzvarētāju, pilotu Otu Tenaku. Filma ir ieskats Tenaka biogrāfijā, kurā netrūkst kāpumu un kritumu, tomēr pakāpeniski virzoties arvien augstāk pa sporta karjeras kāpnēm.

Noskaties: portālā Netikino.ee (maksa par filmu 5,90 EUR) ŠEIT.


KRISTĪNE SIMSONE IESAKA SERIĀLUS

DOCUMENTARY NOW!

Rīzs Tomass, Alekss Buono, ASV, 2015-joprojām, garums: 3 sezonas, 21 epizode

Lai arī ne gluži pats jaunākais papildinājums seriālu repertuārā, šīs fiktīvo dokumentālo filmu jeb mockumentary epizodes, kas izaugušas no humoršovā Saturday Night Live iestudētā skeča, piedāvā lielisku komēdijas koncentrātu. Pseido-informatīva televīzijas raidījuma formātā uzņemto sēriju humors vistiešākajā veidā balstās uz kinovēstures atsaucēm, strāvojumiem, leģendāriem darbiem.

Noskaties: Netflix

FLEABAG

Harijs Bredbīrs, Tims Kirkbijs, Lielbritānija, 2016-2019, garums: 2 sezonas, 12 epizodes

Britu scenāristes, arī komiķes un aktrises Fēbes Valleres–Bridžas izlolotais un oriģināli BBC pirmizrādītais seriāls šogad diemžēl piedzīvoja pēdējo sezonu. To skatoties, kārtējo reizi jāsecina, ka labākie komēdiju scenāristi mūsdienās lielākoties darbojas tieši televīziju raidviļņos. Fleabag ir vitāls, traģikomisks un sasodīti atjautīgs “vienas sievietes šovs”, kas komunicē ar skatītāju gluži burtiski – regulāri nojaucot tā dēvēto ceturto sienu. Ceru uz vismaz kripatiņu Valleres–Bridžas asprātību arī jaunākajā, 2020. gadā gaidāmajā Bonda filmā Nav laiks mirt / No Time to Die – viņa ir tās līdzscenāriste.

Noskaties: Amazon Prime Video

CATASTROPHE

Bens Teilors, Džims O'Hanlons, Lielbritānija, 2015-2019, garums: 4 sezonas, 24 epizodes

Lūk, vēl viens viegli skatāms sitkoms, kam šogad bijusi noslēdzošā sezona. Īru scenāristes un komiķes Šāronas Horganas un amerikāņu komiķa Roba Deleinija radītais seriāls, kurā abi arī paši spēlē vadošās lomas, ir empātisks, godīgs un melnā humora pilns skats uz attiecībām un ģimenes dzīvi. Lai arī ar atsevišķiem dramaturģiskajiem pagurumiem šur tur otrajā un trešajā sezonā, šis seriāls lielākoties priekšzīmīgi notur uzmanību – gan ar tēlu uzbūvi, gan stāstniecības atsvaidzinošo neprognozējamību.

Noskaties: Amazon Prime Video

RUSSIAN DOLL

Leslija Hedlenda, Džeimija Bebita, Nataša Lione, ASV, 2019, garums: 1 sezona, 8 epizodes


Iedomājieties Murkšķa dienu ar brāļu Koenu humoru un liesmojošu vellatu galvenajā lomā. Aptuveni tā varētu raksturot Natašas Lionas, Eimijas Pouleres un Leslijas Hedlendas radīto seriālu, kas šogad godpilni aizvadījis pirmo sezonu straumēšanas vietnē Netflix. Fascinējoši vērot, cik pārsteidzoši spējīga un harismātiska aktrise ir Liona (viņa spēlē galveno lomu – trīsdesmit sestās dzimšanas dienas ballītes laika cilpā notverto Nadju Vulvokovu).

Noskaties: Netflix

UNDONE

Hisko Hulsings, ASV, gads, 2019, garums: 1 sezona, 8 epizodes

Rafaels Bobs Vaksbergs ir viens no pēdējā laika talantīgākajiem animācijas seriālu veidotājiem – viņš bijis gan scenārists, gan producents nu jau kulta seriālam BoJack Horseman (kopš 2014), arī krietni nesenākajam ekspresīvajam seriālam par divām draudzenēm – (tukānu un zvirbuli) Tuca & Bertie (2019)ko Netflix nekrietni atcēla pēc vienas sezonas. Attālinoties no antropomorfiem zvēriem (un putniem), Vaksberga un Keitas Pērdijas kopā sarakstītais īsepizožu seriāls Undone ir spraiga drāma ar nopietnu tvērienu, brīvi navigējot pa sarežģītu stāstu, kurā viens no centrālajiem elementiem ir laika relativitāte un nelinearitāte.

Noskaties: Amazon Prime Video


Kristīne Matīsa iesaka Latvijas filmas

Strēlnieku zvaigznājs 

1982, Rīgas kinostudija, Juris Podnieks, 50’,

Latvijas kino vēsturē ir vēl viena ļoti svarīga filma par latviešu strēlniekiem, šķietami pilnīgi atšķirīga – kamēr spēlfilma Dvēseļu putenis rāda jaunus puišus, kurus samaļ karš, dokumentālā filma Strēlnieku zvaigznājs meklē vecus un sirmus vīrus, kam šis karš ir jau ļoti sen izkarots. Turklāt Jura Podnieka filmas tapšanas laiks nosaka to, ka mazliet atšķirīga ir stāstījuma ģeogrāfija un hronoloģija – Strēlnieku zvaigznājs runā vairāk par to laiku un telpu, kas Dvēseļu putenī iezīmējas tikai ar vienu epizodi „pie Kremļa”, par to, kā visā Krievijā pazina ugunīgos latviešus, kuri „Ļeņinu sargāja”. Tomēr tie ir tie paši likteņi, kam cauri kā aizkustinoša stīga vijas Ķemermiestiņa muzikālais motīvs, un filmas radošajā komandā ir satriecoši jaudīgi talanti, visi nu jau klasiķi – režisors Juris Podnieks, operators Andris Slapiņš, scenārija līdzautors Arnolds Plaudis, teksta autors Jānis Peters, montāžas režisore Maija Selecka, strēlnieku dziesmu apdare – Raimonds Pauls.

Noskaties: par maksu LMT viedtelevīzijā ŠEIT, arī Shortcut.lv ŠEIT.

Pelikāns tuksnesī 

2014, Studija Lokomotīve, Viesturs Kairišs, 68’ 

Gaidot Viestura Kairiša spēlfilmas Pilsēta pie upes pirmizrādi un zinot, ka jaunās filmas darbība risinās Latgalē, ir vērts atsaukt atmiņā vienu no vizuāli skaistākajām Kairiša filmām (arī šai operators ir Gints Bērziņš, un Pelikāns tuksnesī abiem atnesa Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā labākajiem dokumentālā kino režisoram un operatoram). Šī ir režisora atzīšanās mīlestībā tai zemei, ko Kairišs nosaucis par zūdošo Atlantīdu, kas reizēm „atgādina ūdeņiem ieskautu salu, bet reizēm tuksnesi, kurā ieputināts šķirsts ar izglābto cilvēci”. Un vēl „te valda visaugstākā garīgā spriedze Latvijā – šis ir katoļu reģions, pilns ar pareizticīgajiem, vecticībniekiem un sagrautiem jūdu dievnamiem”. Un vēl šī noteikti nav „dokumentālā filma” jēdziena tradicionālajā izpratnē. Filosofisks traktāts varbūt… Gustava Mālera mūzikas skaņās.

Noskaties: par maksu Vimeo.com ŠEIT.

Bekons, sviests un mana Mamma

Ilze Burkovska-Jakobsena, studija Ego Media, 2008, 52’

Vēl viena ilgi gaidīta 2020. gada pirmizrāde būs Norvēģijā dzīvojošās režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas pilnmetrāžas animācijas filma Mans mīļākais karš, kas balstīta autobiogrāfiski dokumentālā materiālā. Filma stāstīs par pašas režisores bērnību un, protams, arī mammu, kurai pirms desmit gadiem Ilze Burkovska-Jakobsena veltīja veselu dokumentālo filmu, tāpēc varam jau sākt iepazīties. Tolaik, 2009. gada Lielajā Kristapā, šī filma tika apbalvota kā labākā īsmetrāžas dokumentālā filma, balvu režisorei pasniedza vecmeistars Hercs Franks, un tā patiešām ir pelnīta – caur vienkāršās, bet nesavtīgi enerģiskās lauku sievas tēlu Ilze Burkovska-Jakobsena ir pratusi parādīt veselu sabiedrības šķērsgriezumu svarīgā laikā, kad jaunā valsts nupat tikai atguvusi neatkarību, bet tās pilsoņi – enerģisku optimismu, kuru gan ekonomiskā situācija pamazām gremdē. Jo cik tad ilgi viena pati stiepsi piena kannas līdz ceļa galam…

Noskaties: bez maksas portālā filmas.lv ŠEIT

Lidija

Andrejs Verhoustinskis, studija VFS Films, 2017, 37’, 

Kad cilvēks līdz ar jaunu gadu apņemas sākt jaunu un skaistu dzīvi, tad ir labi, ja acu priekšā kāds vērtīgs paraugs nostājas. Kāds, kurš visu savu mūžu nav atkāpies no saviem principiem un pārliecības, lai viņu kaut vai sauc par disidentu un liek cietumā, – un tāda ir padomjlaiku politieslodzītā Lidija Lasmane-Doroņina. Filma ir turklāt arī satriecošs formas meistardarbs – visa uzņemta vienā garā un tīrā kadrā, slīdot pa upi un vienlaikus cauri atmiņu fragmentiem. Arī Lidija tika atzīta par gada labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu.

Noskaties: bez maksas studijas VFS Films kontā Vimeo ŠEIT

Blakus

Alise Zariņa, MF Production, 2019, 80’

Ļoti gribas šajā brīvdienu izlasē ieteikt arī kaut ko dzirkstoši priecīgu, turklāt ziemas saulgriežu laikā skatīties filmu par vasaras saulgriežiem ir pat diezgan asprātīga un uzmundrinoša izvēle. Režisores (un arī Kino Rakstu autores!) Alises Zariņas debija pilnmetrāžas spēlfilmas formātā izvirza dažas ļoti iepriecinošas tēzes. Pirmkārt, jauna režisora pirmajai filmai nav obligāti jābūt eksistenciālam gruzonam un nopietnas lietas var izrunāt arī tad, ja skatītāju neiedzen izmisumā. Otrkārt, mazbudžets nav sinonīms radošai mazspējai vai finiera butaforijām un automātiski nenozīmē, ka filma pazudīs nepamanīta – Blakus skatītāju skaitu kinoteātros var apskaust daža daudz lielāka spēlfilma. Un rezumējot, treškārt, - ja tāda ir jaunā paaudze, kas ienāk Latvijas filmu nozarē, tad tas Latvijas kino dzīvos ilgi un laimīgi.

Noskaties: par maksu platformā Shortcut / Premiere ŠEIT


SONORA BROKA IESAKA NETFLIX

OKDŽA / OKJA 

Bons Džūnho, Dienvidkoreja, 2017, 120'

Šobrīd, kad Parazīts ir iekļuvis īsajā sarakstā starp pretendentiem uz Amerikas Kinoakadēmijas balvu par labāko starptautisko spēlfilmu, ir īstais mirklis, kad atskatīties uz dienvidkorejiešu režisora Bona Džūnho iepriekšējo veikumu – filmu Okdža, kas 2017. gadā tika pirmizrādīta Kannu kinofestivāla konkursā. Režisoram Džūnho patīk morāles stāstiņi līdzības ietērpā, tāda ir arī Okdža – stāsts par mīlīgu mutantu-milzcūku pasaules konkursu un sadursmi starp harmonisko dzīvi Korejas augstkalnēs un konsumērisko vājprātu Ņujorkā. Papildus bonuss – Tilda Svintone (pačukstēšu – pat divās lomās) un Pols Dano kā misijas apziņas pārņemti pretinieki.

ATLANTIJA / ATLANTIQUE 

Matī Diopa, Senegāla/Francija/Beļģija, 2019, 107’

Viena no neparastākajām 2019. gada Kannu konkursa filmām, dēvēta par pārdabisku romantisku drāmu, kas turklāt saņēma Grand Prix – žūrijas balvu. Matī Diopas daudzsološā debija pilnmetrāžā sākas kā daudzas citas Vidusjūras sociālpolitiskās filmas, bet jau pēc brīža okeāns kļūst par filmas asi. Gari un fascinējoši skaisti saulrieti un saullēkti virs plašā ūdens klāja, Fatimas al Kadiri suģestējošais skaņu celiņš, okeāna paņemto vīriešu dvēseles, kas iemājo krastā palikušajās mīļotajās un vada tās atriebes gājienā – šī ir maģiska un fascinējoša kino pieredze.

VEIKSMINIEKS / LYKKE-PER

Bille Augusts, Dānija, 2018, 162"

Formā līdz vīlītei klasisks skandināvu kino ar atpazīstamu, visnotaļ latvisku sēpijas kolorītu, baudāmu aktierdarbu un spēcīgu literāru oderi (Dānijas kultūras kanonā iekļautais Henrika Pontopidana 19/20. gadsimtu mijas romāns Laimīgais Pērs). Dāņu kino režijas lielvārds Bille Augusts (Pelle – iekarotājs (1987), Smillas jaunkundzes sniega sajūta (1997), Nakts vilciens uz Lisabonu (2013)) nav tiecies pārsteigt, tomēr tas nespēj mazināt filmas kinematogrāfisko svaru. Stāsts par jauna, trūcīga, bet izcili talantīga inženierzinātņu studenta centieniem iekļūt Kopenhāgenas augstākajās aprindās un realizēt savas ambiciozās zinātniskās ieceres tik ļoti piestāv Ziemassvētku laikam.

DIVI PĀVESTI / THE TWO POPES

Fernando Mereijess, Lielbritānija/ASV/Itālija/Argentīna, 2019, 125’

Brazīļu režisora Fernando Mereijesa (Uzticīgais dārznieks (2005), Dievu pilsēta (2002)) jaunā filma Divi pāvesti veidota pēc Entonija Makārtena (viņš arī filmas scenārija autors) lugas Pāvests motīviem. Pateicoties sērijai seriālu, teātra uzvedumu un filmu, pāvesta figūra gandrīz jau kļuvusi par sintētisku popkultūras tēlu, līdzīgu Marvel varoņiem. Tomēr filma, ko veido lielākoties dialogi starp Entoniju Hopkinsu kā pāvestu Benediktu XVI un Džonatanu Praisu topošā pāvesta Franciska lomā, ir svaigs, laikmetīgs, un  kritiķu novērtēts Netflix platformas jaunums. Pateicoties kameras leņķiem – skats no putna lidojuma vai arī trešā, neredzamā sarunbiedra skatpunkts  –, radīta klātbūtnes, visuredzošās acs ilūzija. Savukārt vietumis lietotā video estētika filmas epizodes pietuvina ziņu sižetiem, vēl vairāk radot ticamības efektu notiekošajam. Hopkinsa un Praisa saspēle, apspriežot pedofilijas skandālu vai Benedikta atkāpšanos, kamēr paši skatās futbolu vai pat dejo tango, ir lielākā filmas veiksme.


Elīna Reitere iesaka platformu Mubi:

Mubi ir vispazīstamākā no Latvijā pieejamajām straumēšanas platformām, kas veltītas aktuālajām arthouse filmām un kinovēsturei. Ja esat sinefils, tad Mubi komandas kūrētās filmu izlases jūs regulāri iepriecinās (gada abonements maksā 95,88 EUR, mēneša maksa 9,99 EUR, svētku laikā var laisties bezmaksas izmēģinājumā uz septiņām dienām). Mani ieteikumi sagatavoti, ņemot vērā Mubi darbības principu – viņu katalogā vienmēr ir 30 filmas, katru dienu viena jauna nāk klāt, bet uz tā rēķina vienai beidzas pieejamības termiņš – tāpēc, ja jūs šo rakstu lasīsiet pēc 2020. gada 20. janvāra, tad nevienu no šeit ieteiktajām filmām vairs nebūs iespējams noskatīties.

Kolēģi kinokritiķi mēdz pārmest, ka straumēšanas giganti izdzēš kino vēsturi. Iemesls vienkāršs – šīs platformas nav ieinteresētas maksāt nomas licences kino klasikas tiesību turētājiem, tāpēc VoD platformās kino vēsture sākas tikai kaut kur ap 20. gadsimta 90. gadu beigām. Arī lielo platformu stratēģija pašām darboties kā filmu producētājkompānijām ir solis tajā virzienā, lai pašas spētu pilnībā kontrolēt savu saturu.  Taču tādējādi, kombinācijā ar algoritma noteiktām izvēlēm, tiek ierobežota skatītāja iespēja nejauši noskatīties kaut ko kardināli atšķirīgu no tā, ko viņš skatījies līdz šim. Tomēr šobrīd ar Latvijas Mubi palīdzību var apgūt daudz un ļoti dažādu kino klasiku.

Lost, lost, lost / Zaudēts, zaudēts, zaudēts

Jonas Mekas, ASV, 1976,178’

1949. gadā, nedēļu pēc ierašanās ASV, Lietuvā dzimušais Jons Meks (1922 – 2019) nopirka savu pirmo kinokameru. Filma Zaudēts, zaudēts, zaudēts ir skumju un melanholijas pilns Meka kino šedevrs, kurā apkopotas viņa laika posmā no 1949. – 1963. gadam tapušās kino dienasgrāmatas. Vispirms viņš uzņem savus draugus – lietuviešu emigrantus, kuri, zaudējuši vienu valsti, cenšas adaptēties citā. Mēģinot iesakņoties jaunajā vietā, Meks vienā brīdī pārceļas no Bruklinas uz Manhetenu un iedraudzējas ar Ņujorkas māksliniekiem. Viss pārējais – kā viņš kļuva par vienu no ievērojamākajiem ASV avangarda kino režisoriem, Anthology Film Archives un žurnāla Film Culture dibinātāju utt. – jau pieder kino vēsturei. Šī ir iespēja vēlreiz pieminēt pasaules kino klasiķi, kurš viesojies arī Latvijā un nomira šāgada sākumā.

Fantastiskā planēta / La planete sauvage

Renē Lalū, Francija, 1973, 71'

Franču animatora Renē Lalū (1929-2004) filma Fantastiskā planēta ir animācijas šedevrs un zinātniskās fantastikas kanona sastāvdaļa, tā ieguva žūrijas speciālbalvu 1973. gada Kannu kinofestivālā. Pats Lalū to sauca par sirreālistisku vesternu, bet kino aprakstnieki, mēģinot saradināt vēl nezinošu skatītāju ar Lalū daiļradi, velk asociācijas ar visiem – Staņislavu Lemu, Salvadoru Dalī, Teriju Giliamu. Filmas darbība notiek tālā nākotnē uz svešas planētas, kur milzīgi citplanētieši cilvēkus uzskata par saviem mīļdzīvniekiem. Cilvēki nolemj sacelties pret pastāvošo kārtību. Taču Lalū demonstrē, ka neviens no mums nav ne pilnībā slikts, ne absolūti nevainīgi labs.

Antuāns un Kolete / Antoine et Colette

Fransuā Trifo, Francija, 1962, 32’

Ikoniskais Antuāna Duanela tēls, kuru atveido Žans Pjērs Leo, ir redzams piecās Fransuā Trifo filmās. Vispirms jau hrestomātiskajā spēlfilmā 400 sitieni (1959), kur Antuānu sastopam kā spurainu pusaudzi, - ar to Trifo triumfēja Kannu kinofestivālā, 400 sitieni ir viens no franču jauno vilni definējušajiem kino darbiem. Īsfilma Antuāns un Kolete ir Duanela cikla otrā lente, kas vēsta par jauna cilvēka pirmo mīlestību.

Ceļojošā ziepju opera / The Wandering Soap Opera

Rauls Ruizs, Čīle, 2017, 80'

Tā kā dzīvoju Vācijā, bet te pieejamais Mubi piedāvājums, pateicoties sarežģītajam filmu tiesību topikam, ir kardināli atšķirīgs, uzdrošinos ieteikt filmu, kuru man pašai vēl nav bijusi iespēja noskatīties. Eksperimentālā kino režisors Rauls Ruiss (1941–2011) ir viens no ražīgākajiem autoriem visā kino vēsturē – viņš savas dzīves laikā uzņēmis vairāk nekā 100 filmu, kas, kā raksta kolēģi, esot ārkārtīgi atšķirīgas. Esmu redzējusi tikai pavisam niecīgu daļu viņa kino, tāpēc neuzdrošināšos ielaisties nekādos vispārinājumus par Ruisa daiļradi. Vienu gan – ja meklējat izaicinošu kino, kas varētu pārsteigt, tad Ruiss būs pareizā adrese. Šī filma ir pārsteigums arī tādā ziņā, ka Ceļojošo ziepju operu Ruiss uzfilmēja Čīlē jau 1990. gadā, taču tolaik nepabeidza. To jau pēc režisora nāves izdarīja viņa atraitne un ilggadējā montāžiste Valērija Sarmjento, un filma piedzīvoja pirmizrādi 2017. gadā Lokarno kinofestivālā. Savukārt Ruisa debijas filmai Atraitņa tango, kuru viņš uzņēma jau 1967. gadā, pirmizrāde paredzēta nākamgad. Re, parādās aizvien vairāk iemeslu, lai 2020. kļūtu par interesantu kino gadu mums visiem! Tiekamies tur!

Komentāri

Šim rakstam vēl nav komentāru!




Atbalstītāji

Galvenais atbalstītājs 
Valsts Kultūrkapitāla fonds
 
Sabiedrības integrācijas fonds
 
Kultūras ministrija
web tasarım vds vds sunucu mersin gergi tavan