Meklēšanas rezultāti: autors%20%22Agnese%20Lipska%20un%20Ilm%C4%81rs%20%C5%A0l%C4%81pins%22

#Recenzija

Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS šogad pirmoreiz organizēja kinokritiķu darbnīcu jaunajiem aroda pratējiem no Baltijas valstīm, atlasot pa vienam perspektīvam dalībniekam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas; darbnīcu vadīja mentore un kinokritiķe Tara Karajica (Belgrada, Serbija).

#Recenzija

Lienes Lindes pilnmetrāžas spēlfilmas „Melnais samts” galvenā varone Marta Blūma, skatoties uz savas iecerētās filmas plānu, bet vienlaikus vēršoties arī kamerā, vaicā it kā sev: “Par ko ir vērts taisīt filmu?” Šis kino pašrefleksijas žests tad arī nosaka Melnā samta mākslinieciskās izvēles, kval...

#Recenzija

Smalkas zīmes, rūpīgi meklētas saiknes, savietojot dažādus materiālus un laikus, lai tie veidotu viengabalainu un pamatotu tematisko struktūru un zīmējumu – ar šādiem paņēmieniem veidota filma par izcilo dokumentālistu Juri Podnieku (1950–1992).

#Recenzija

Mēs esam tas, kam ticam. Un filma „Kritiena anatomija / Anatomie d'une chute” ir stāsts par stāstiem – tiem, kuriem noticam vai paši izdomājam.

#Recenzija

Runājot par Padomju džinsu veiksmēm un neveiksmēm, man gribētos norādīt uz to vai citu seriālu kinovalodas vai žanra likumību aspektu, kas ir vai nav ticis ievērots, – ne tāpēc, lai kaut ko aizrādītu autoriem, bet tāpēc, ka tas ir interesanti.

#Recenzija

“Es tik ilgi esmu gaidījusi šo brīdi, ka nezinu, kas ir jāsaka,” teic galvenā varone, režisore Marta (Inga Tropa), kura sapņa uzplaiksnījumam līdzīgā ainā saņem godalgu par labāko režiju. Lienes Lindes filmas „Melnais samts” (2024) nonākšanu uz ekrāniem es personīgi arī esmu gaidījusi ilgi – ceļš...

#Sarunas

Divas svarīgākās lietas Rozes Stiebras filmās un animācijā vispār izrādās ziedēšana un dejošana, bet sirds šodien nozīmē daudz vairāk, nekā pirms simt gadiem, „Ezeriņa laikos”. Par šīm un citām būtiskām lietām – par to, kā uzminēt filmu, par darbu ar šķērītēm un eņģeļa pieskārienu kadram – pēc Ki...

#Pētījumi

Aktrises Marijas Leiko (1887–1938) liktenis, kas izrādās iedvesmojis vairākus jaunus mākslas darbus, ir arī pierādījums tam, ka vēsture nav sastindzis ledājs. Gadsimtu seni notikumi pat vēl šodien var iegūt jaunas krāsas un arī jaunus faktoloģiskus papildinājumus.

#Recenzija

Latvijas sabiedrībā, kur kolektīvās atmiņas par 20. gadsimta pirmo trešdaļu ilgstoši tikušas nikni dzēstas un nīcinātas, Anšlava Eglīša romāna „Pansija pilī” ekranizējums ar lielu mīlestību pilda nozīmīgu uzdevumu, bagātinot mūsu audiovizuālo “atmiņu” slāni par starpkaru Latviju – „zaudēto paradī...