Ģeogrāfs Jānis Matvejs topošajā doktora disertācijā pēta pilsētvides atainojumu Latvijas filmās. Pats lielāko daļu bērnības pavadījis padomjlaika mikrorajonā, tipveida dzīvokļa šaurību un būvniecības zemo kvalitāti uzskatot par normu. Tagad, izrādās, šī bērnības pieredze viņam palīdz saskatīt pētnieciskos jautājumus filmās – „Šķēps un roze” (1959), „Četri balti krekli” (1967), „Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975)…
