„Veidot filmu „Laika tilti” bija unikāla izdevība,” saka pasaulslavenais lietuviešu dokumentālists Audrius Stonis, kuru nu jau gandrīz var uzskatīt arī par latviešu dokumentālistu, jo viņš kopā ar režisori Kristīni Briedi radījis vienu no festivālos pieprasītākajām Latvijas Simtgades filmām. Sarunā ar kinodramaturgu un režisoru Ivo Briedi Stonis atzīstas, ka viņa galvenais instruments ir kinovaloda, bet runātu vārdu savās filmās ielaidis tikai pirms pieciem gadiem.
Jūnija pēdējās dienās Latvijā viesojās scenārists un producents Maiks Reiss (ASV), kuram pa priekšu kā karogs visur gāja Simpsonu ģimenes vārds – Maiks ir viens no slavenā animācijas seriāla pirmajiem līdzautoriem un arī kā savu pirmo publicitātes bildi viņš uz Latviju atsūtīja Simpsonu stilā zīmētu portretu, tātad nemaz neiebilst, ja viņu asociē ar šo fenomenu. Reisa vizīte Latvijā bija vētrains notikumu virpulis, kurā tomēr atradās laiks sarunai ar Kino Rakstiem – ar kolēģi dramaturgu un arī vienas animācijas filmas režisoru Ivo Briedi, kurš sarunas beigās uzzina drošu recepti, kā kļūt par vienu no “Simpsonu” scenāristiem…
Latvijas kino vājākais punkts ir scenāriji – tā tiek runāts jau gadus piecdesmit. Savukārt mūsdienās aktualizējusies cita problēma – neprasme vai nevēlēšanās uzņemt žanra filmas (komēdijas, trillerus, fantastiku), kas dažādotu un atsvaidzinātu visai vienveidīgo Latvijas kino piedāvājumu skatītājiem. Šogad Nacionālais Kino centrs nolēma iedarbināt stimulējošu mehānismu un spēlfilmu projektu attīstīšanas konkursā atbalstīt tikai žanra pieteikumus. Nākamais solis – piecu atbalstīto projektu autoriem tika sagādāta iespēja apspriest savus projektus ar Eiropas profesionāli, pieredzējušo scenāriju konsultantu Kristianu Rūtu (Christian Routh), kurš sniedza arī publisku lekciju par žanra kino specifiku. Vakarā pēc lekcijas ar Kristianu aprunājās dramaturgs Ivo Briedis, kura iecerētā komēdija „Jogurts un sviests” arī atbalstīta šajā konkursā. Divu profesionāļu saruna par to, kā savienot mākslu ar komerciju, nestaigāt pa iemītām takām un būt nomodā par to, ko vēlas skatītājs, taču neizdabāt viņam.
