Meklēšanas rezultāti: autors "Dmitrijs Rancevs"

Rakstos:

"Corpus Christi". Meli kā ceļš uz patiesību

Poļu režisora Jana Komasas drāma „Corpus Christi” (2019) ar visu tās ārēji lakonisko satura pasniegumu atklāj diezgan komplicētu idejisko struktūru, kura tomēr sakņota fundamentālos esamības pamatprincipos. Faktiski filmas būtība tā vai citādi reducējama uz vairākiem vienkāršiem, taču sāpīgus punktus aizskarošiem jautājumiem – no „Cik ilgi var slēpt patiesību?” līdz „Kas stiprāks – apstākļi vai indivīda gars?”.

„Karote”. Caur perfekcionisma prizmu

Lailas Pakalniņas filmu „Karote” pieņemts attiecināt uz dokumentālo kino, un patiešām – te nav ne inscenētu ainu, ne arī lomu atveidotāju. Tomēr dokumentālistikai vēlamā dzīves patiesība, lai gan šajā gadījumā neizsauc nekādas šaubas, izrādās izcelta aiz iekavām.

Tēvs Nakts. Varonības ne-banalitāte

Režisors Dāvis Sīmanis vairās no vērienīgiem dramaturģiskiem sarežģījumiem, globālām vizuālām konstrukcijām, afektētas montāžas un vispār – skaļām intonācijām. Filma “Tēvs Nakts” ir emocionāli slāpēta pat tad, kad ekrāns stāsta par kliedzoši traģiskiem notikumiem, un režisors drīkst ar pilnu atbildību atteikties no melodramatiskiem paņēmieniem, lai arī pats materiāls tā vien vilina „izspiest asariņu” no skatītāja.

Bille Brīnumzemē

Ināras Kolmanes filma „Bille” (2018) izstāsta augstākajā mērā aizkustinošu mazas meitenes stāstu, bet šim aizkustinājumam nav nekā kopīga ar salkanu sentimentalitāti. Drīzāk tas apelē pie tā brīnuma, kas dzimst pirmajā acu uzmetienā necilos sadzīves sīkumos.


Žurnālu arhīvā:

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi