Meklēšanas rezultāti: autors "Dmitrijs Rancevs"

Rakstos:

Tēvs Nakts. Varonības ne-banalitāte

Režisors Dāvis Sīmanis vairās no vērienīgiem dramaturģiskiem sarežģījumiem, globālām vizuālām konstrukcijām, afektētas montāžas un vispār – skaļām intonācijām. Filma “Tēvs Nakts” ir emocionāli slāpēta pat tad, kad ekrāns stāsta par kliedzoši traģiskiem notikumiem, un režisors drīkst ar pilnu atbildību atteikties no melodramatiskiem paņēmieniem, lai arī pats materiāls tā vien vilina „izspiest asariņu” no skatītāja.

Bille Brīnumzemē

Ināras Kolmanes filma „Bille” (2018) izstāsta augstākajā mērā aizkustinošu mazas meitenes stāstu, bet šim aizkustinājumam nav nekā kopīga ar salkanu sentimentalitāti. Drīzāk tas apelē pie tā brīnuma, kas dzimst pirmajā acu uzmetienā necilos sadzīves sīkumos.

Vienādojums ar neatrastu risinājumu

Ievas Ozoliņas filma „Dotais lielums: mana māte” ir visai savāds kinodarbs. No vienas puses, šī 104 minūtes ilgā lente ir dokumentāls stāsts par konkrētiem cilvēkiem, no otras – pats vēstījuma paņēmiens ļauj to uztvert pēc spēles kino kategorijas likumiem.

Reportāža kā mēģinājums apjēgt

Borisa Hļebņikova „Aritmija” tiek uzskatīta par vienu no Krievijas 2017. gada galvenajām filmām, kinolente jau paguvusi iegūt kādu desmitu balvu dažādos festivālos. Ir interesanti izprast, kādā veidā skatītājam tiek nogādāts šī darba vēstījums, kuru radījušā režisora reputācija ir – viens no „dzīvi dzīvojošākajiem” un dziļākajiem Krievijas kinematogrāfistiem. Kas šai ceļā ir izdevies, un kas – nē. Un, galvenais, – kāpēc.


Žurnālu arhīvā:

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi