Sācies Venēcijas kinofestivāls, vecākais pasaulē, un tur, aizēnojot agona jeb sacensību garu, svarīgākā ir tieši filmu skatīšanās, savedot kopā svarīgāko kino triādi – autoru, filmu un skatītāju. Pirmo dienu bagātīgos iespaidus izklāsta kinokritiķe Dārta Ceriņa.
Kannu starptautiskā kinofestivāla atpazīšanas zīme – plakāts ar Žana Pola Belmondo un Annas Karinas skūpstu no Žana Lika Godāra "Trakā Pjero" (1965) – manāms jau Nicā. Krietni vēlāk, pakāpeniski sijājot 21 konkursa programmas filmu, šķiet – šī emblemātiskā ekrāna pāra juvenīli romantiskā nolemtība apjož arī vairumu konkursā iekļauto kinodarbu.
“Novērojošā dokumentālistika ir viens liels pārpratums, ja tu tikai staigā ar kameru pakaļ varonim un neko nedari,” saka britu kinodokumentālists Šons Makalisters, kurš viesojas kinoteātrī “Kino Bize”.
