Meklēšanas rezultāti: autors "Dārta Ceriņa"

#Recenzija

Režisora Māra Martinsona “vēsturiskais pagrieziens” ar filmu „Zeme, kas dzied” nācis pie skatītāja ilgi – tik ilgi, ka jubilejas Dziesmu un deju svētki notika pērn. Tomēr, man pašai par pārsteigumu, recenziju par Martinsona un komandas veidoto vēsturisko spēlfilmu gribu sākt ar Sidnija Lūmeta fil...

#Festivāli Eiropā

Venēcijas kinofestivālā šogad galveno godalgu, Zelta lauvu, ieguva spāņu kolorista Pedro Almodovara meditācija par tiesībām uz brīvprātīgu nāvi – filma „Blakusistaba / The Room Next Door” (2024) ar Holivudas klasiķēm Džulianu Mūru un Tildu Svintoni.

#Recenzija

“Es tik ilgi esmu gaidījusi šo brīdi, ka nezinu, kas ir jāsaka,” teic galvenā varone, režisore Marta (Inga Tropa), kura sapņa uzplaiksnījumam līdzīgā ainā saņem godalgu par labāko režiju. Lienes Lindes filmas „Melnais samts” (2024) nonākšanu uz ekrāniem es personīgi arī esmu gaidījusi ilgi – ceļš...

#Sarunas

Šāgada Rīgas starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF) vienu no savas uzmanības stariem fokusēja uz Rosellīni uzvārda nēsātājiem pasaules kinovēsturē, un programmā bija iekļauta arī īsfilma „Mans simtgadīgais tēvs / My Dad is 100 Years Old” – Izabellas Rosselīni stāsts par tēvu Roberto Rosselīni k...

#Domas

Sācies Venēcijas kinofestivāls, vecākais pasaulē, un tur, aizēnojot agona jeb sacensību garu, svarīgākā ir tieši filmu skatīšanās, savedot kopā svarīgāko kino triādi – autoru, filmu un skatītāju. Pirmo dienu bagātīgos iespaidus izklāsta kinokritiķe Dārta Ceriņa.

#Domas

Kannu starptautiskā kinofestivāla atpazīšanas zīme – plakāts ar Žana Pola Belmondo un Annas Karinas skūpstu no Žana Lika Godāra "Trakā Pjero" (1965) – manāms jau Nicā. Krietni vēlāk, pakāpeniski sijājot 21 konkursa programmas filmu, šķiet – šī emblemātiskā ekrāna pāra juvenīli romantiskā nolemtīb...

#Sarunas

“Novērojošā dokumentālistika ir viens liels pārpratums, ja tu tikai staigā ar kameru pakaļ varonim un neko nedari,” saka britu kinodokumentālists Šons Makalisters, kurš viesojas kinoteātrī “Kino Bize”.