Meklēšanas rezultāti: Krist��ne Mat��sa

#Recenzija

“Kas ir svarīgs? Kas ir svarīgs?” – šis jautājums kā dunošs troksnis vairākkārt pārņem galvenās varones Sabīnes prātu filmā “Vietām gaidāms stiprs lietus”. Domājams, šis jautājums vēl ilgi kūļājās filmas skatītāju galvās, iegūstot, iespējams, citu formu: „Kur ir svarīgais?”

#Diskusija

Kinomākslai un vispār mākslai piemīt spēja likt mums apstāties – redzējis spēcīgu un godīgu filmu, kas iesit kā āmurs pa pieri, cilvēks izies no seansa transformējies un vairs nespēs atgriezties vecajās domāšanas sliedēs. Apstāšanās efekts ir atkarīgs no individuālās uztveres un noteikti nav gara...

#Tiešsaistē

Dzejnieka Imanta Ziedoņa 90. jubilejas maijā Kino Raksti vēlreiz ceļ gaismā unikālu materiālu – pirmoreiz vienā pētījumā apkopotas visas pēdas, ko dzejnieks, publicists un šajā gadījumā arī kinoscenārists Imants Ziedonis atstājis Latvijas kinovēsturē. Raksta pirmpublikācija – žurnālā „Kino Raksti...

#Recenzija

Filma „Janvāris” noteikti nav režisora autobiogrāfija, bet autobiogrāfiska ir laika izjūta, dzīves detaļas, vides faktūras, elpa, ritmiskā pulsācija.

#Sarunas

„Kaut kas no tās kino ēras, kurā mēs vairs nekad nedzīvosim, un kaut kas no tās, kurā tālāk dzīvosim…” – tas bija Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps 2021” atklātais Latvijas filmu nozares šķērsgriezums, parādot gan to, kas nozarē šobrīd ir, gan to, kā tur nav. "Kino Raksti" sadarbībā ar "Li...

#Aktuālā tēma

Kad ziemā snieg sniegs, tas nez kāpēc nomierina, tāpat kā negaiss un zibeņošana vai vētra. Dabas stihijā ir kaut kas neapturams, tai piemīt varenums un nenovēršamība.

#Aktuālā tēma

Kino Rakstu 2021. gads publikācijās – raibāks, sarežģītāks, bet tik un tā piepildīts!

#Sarunas

Kāpt kalnos un „taisīt kino” – vai tur ir kas salīdzināms? Pārvarēt sevi un iet pa jauniem maršrutiem, turēt līdzsvarā savu patikšanu un pasaules vajadzības? Un – baidīties vai nebaidīties? Domā un spriež kinorežisore Laila Pakalniņa un alpīnists Kristaps Liepiņš, fotografē un piedalās Agnese Zel...

#Sarunas

Trauksmainos laikos, kad nākotne ir vēl nezināmāka, nekā parasti, stabilitātes sajūta jāmeklē citur – piemēram, pārbaudītā pagātnes pieredzē, neskaitāmas reizes redzētās filmās, ko gribas skatīties vēl un vēl. Tas ir kā satikt labi zināmus, bet sen neredzētus draugus, kas nevis sauc līdzi bīstamā...