Meklēšanas rezultāti: Inga Pērkone

Rakstos:

Ausma pār Tērces pļavu

Kinozinātniece Inga Pērkone analizē Lailas Pakalniņas un Sergeja Eizenšteina filmu radniecību un rezumē: „Mākslai nav neviens jāmāca, nav nekas jāslavina, jāstāsta vai jāatrisina, mākslai jādistancējas no reliģijas, politikas un pat morāles.”

Latvijas kino dzimti meklējot

„Vīriešu dzimuma autoru pārsvars Latvijas pilnmetrāžas aktierfilmās ir pārliecinošs, turklāt pārsteidz, ka dzimumu proporcija mūsdienās būtiski nemainās” – izņemot montāžas režisora profesiju, kurā līdz 1990. gadam strādāja tikai sievietes, bet mūsdienās ir jau 70% vīriešu. Vēl statistika rāda, ka līdz 2010. gadam Latvijas aktierfilmās visvairāk lomu ir Uldim Dumpim (63), bet kopš 2000. gada - Andrim Keišam (14). Tādus un citādus aizraujošus datus apkopojusi kinozinātniece Inga Pērkone, strādājot pie topošās grāmatas „Ekrāna skatuve. Raksti par aktiermākslu Latvijas kino”.

1906. Māja, ko uzcēla džeki

Režisors Gatis Šmits savu Simtgades filmu „1906” publiskajā telpā definē kā „džeku filmu”, bet kinozinātniece Inga Pērkone saskata, ka tā būvēta kā brīnumpasaka, kura precīzi iederas Latvijas brīvības cīņu melodrāmu rindā.

Uz Maskavu, satikt Piesi un Ļeņinu

Režisors Gunārs Piesis, 50. gados studējot Maskavas kinoinstitūtā, uzņēma kursa darbu "Meitene ar sērkociņiem" - spēles īsfilmu, par kuru Latvijas kino vēstures kontekstā ir daudz runāts, tomēr maz ir tādu, kas šo izcilo raritāti būtu redzējuši. Iespēja noskatīties Pieša leģendāro darbu bija galvenais iemesls, kāpēc kinozinātniece Inga Pērkone devās uz arhīva filmu festivālu Krievijā. Un vēl Inokentijs Smoktunovskis Ļeņina lomā...


Žurnālu arhīvā:

Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi