“Klejotāji”. Par tiem, kas meklē savu vietu

Režisors Matīss Kaža savu jauno dokumentālo filmu „Klejotāji” apzīmē kā stāstu par savu paaudzi, un filmā patiešām saskatāmas paralēles ar dažādiem kinovēsturē zināmiem „paaudžu portretiem”, īpaši ar Jura Podnieka hrestomātisko filmu „Vai viegli būt jaunam?”(1986).
Autors: Ieva Augstkalna


Producenta adrenalīns. Salidojumi, taksometri, KEF un citi

„Klases salidojumi” un „Jaungada taksometri”, „Kriminālās ekselences fonds” un „Svingeri”… Visas šīs un vēl dažas pēdējos gados uzņemtas filmas vieno fakts, ka tās ražotas bez valsts finansējuma. Ko tas liecina par Latvijas filmu nozari? Kā dažādi finansējuma avoti ietekmē rezultātu? Un ko šāda tendence sola skatītājam? – par šīm un vēl citām tēmām diskutē nozares profesionāļi.
Autors: Kino Raksti


„Spoku pilsētas antoloģija”. Latviska filma no Kanādas

„Jaunībā es biju filmu nūģis – gribēju kļūt par staigājošu sinefilijas enciklopēdiju, noskatīties visu,” saka Kvebekas kinorežisors Denī Kotē. Vēlāk viņa kino dēvēts par „pašnāvniecisko reālismu”, viņam ir maziņš tetovējums ar Pazolīni un viņš būtu nepatīkami pārsteigts, ja kādas viņa filmas epizodē smietos vai raudātu visa zāle vienlaikus. Pēc viena seansa Rīgas starptautiskajā kinofestivālā (Riga IFF) februārī „Kino Bizes” repertuārā atgriežas Denī Kotē filma „Spoku pilsētas antoloģija”, kurā šķietami atbalsojas latviskā veļu laika noskaņas, bet filmas mūziku veido viens skaņas ieraksts – vēja virinātas skārda durvis Viskonsinas kautuvē…
Autors: Sonora Broka


Berlināles "insaidera" piezīmes

Kinofestivāliem ir tāda īpatnība – cilvēks var tur iebrāzties, iesmelt savu dienišķā jaunā kino devu un aizbrāzties tālāk, nemaz neko neuzzinājis par to, ka varbūt šim konkrētajam festivālam ir 70 gadus gara vēsture, sarežģīta un dažādu likumsakarību veidota struktūra, kas nosaka, kāpēc tieši šīs jaunās filmas šogad trāpīsies skatītāja ceļā. Piemēram, Berlinālē, kas šogad 20. februārī patiešām tiks atklāta jau 70. reizi.
Autors: Sonora Broka


Ceļinieki un mājas Anša Bērziņa animācijā

Godinot Ansi Bērziņu kā vienu no latviešu profesionālās animācijas aizsācējiem, ir vērts ieskatīties viņa mākslinieciskā rokraksta savdabībā. Režisora Anša Bērziņa uzņemto filmu vērienīgajā amplitūdā iezīmējas vairāki caurviju motīvi, arī ceļinieks-varonis, kuru vada izziņas kāre, un māja kā simbols patvērumam un drošībai.
Autors: Ieva Viese-Vigula


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi