Labs klimats Latvijā. Diskusija par Simtgades filmām

Kino tēlu apdzīvotība Latvijā ir kļuvusi daudz blīvāka, mēs vairs neesam uz vientuļas salas ar vienu filmu un tās dažiem varoņiem – tas ir viens no pozitīvajiem rezultātiem, ko jau atnesusi programma „Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, lai gan vēl nemaz nav beigusies – 2019. gadā redzēsim vēl divas filmas. Kādi šajā stadijā vēl ir rezultāti, pozitīvi un / vai negatīvi, kādi secinājumi, pieredze un mācības nākotnei – par to Kino Rakstu diskusijā spriež filmu nozares speciālisti, Simtgades filmu autori, izplatītāji, vērtētāji un skatītāji.
Autors: Kino Raksti


Veco ļaužu uzaudzinātie

Kino Rakstu rubrika „Režisors runā ar režisoru” jau atkal piedāvā atraktīvu sarunu ar provokatīviem jautājumiem pēc neparasta ´projekta” noskatīšanās. Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programmā šogad bija iekļauta daudzos festivālos pabijusi filma „Vecmāmiņu projekts / Granny Project / Nagyi projekt”, kurā trīs mazdēli runā par vēsturi ar savām trim vecmāmiņām. Kino Rakstos filmas režisors Bālints Rēvēss sarunājas ar režisoru Ivaru Tontegodi par atšķirīgo un kopīgo.
Autors: Ivars Tontegode


Vitālijs Manskis: Skatītājs varbūt baidās

Maskavā 12. decembrī noslēdzās dokumentālo filmu festivāla „ArtDocFest” Krievijas sesija, paziņojot laureātus, kurus žūrija izvēlējās Rīgā oktobrī, Riga IFF ietvaros, bet festivāla prezidents Vitālijs Manskis tikmēr nodarbināts ar savas jaunās filmas „Putina liecinieki” ekrāna dzīvi. Tāpēc „Kino Rakstos” saruna ar Manski strukturēta četrās daļās. I – interesantas mācības no "Putina liecinieku" izplatīšanas dažādās valstīs; II – režisora-autora refleksijas par filmu; III – „ArtDocFest” turpmākie plāni Krievijā un galvenokārt Latvijā; IV – īsi par 2018. gada festivāla laureātiem.
Autors: Igors Vatoļins


Vai Latvijā iespējama objektīva kinokritika?

Vai kinokritiķis ir tulks starp filmu un skatītāju, vai palīglīdzeklis tālākizglītībai? Vai arī kinokritiķa uzdevums ir “neliet ūdeni”, bet vienkārši un skaidri pateikt, skatīties vai neskatīties kādu filmu? Un vai Latvijā nav iespējams normāls kinokritikas process, jo te visi visus pazīst? Šādus un citus “mūžīgos jautājumus” ik pa laikam apskata profesionāļu lokā, arī šajā diskusijā, kurā piedalās Liene Linde, Sanita Grīna, Alise Zariņa, Toms Treibergs, Aivars Madris, Sergejs Timoņins un Sergejs Musatovs.
Autors: Agnese Logina


Asins garša profesijā

Vasara ir filmu uzņemšanas laiks, kad visintensīvāk strādā arī filmu mākslinieki. Un reizēm filmai balvas un atpazīstamību atnes tieši mākslinieka darbs – kā tas notika ar nesen Rīgā demonstrēto krievu režisora Alekseja Germana juniora drāmu «Dovlatovs», kam Berlīnes kinofestivālā šāgada februārī tika piešķirts Sudraba lācis par „izcilu māksliniecisko ieguldījumu” – māksliniecei Jeļenai Okopnajai. Režisoram un māksliniecei viesojoties Rīgā, ar Jeļenu Okopnaju par darbu pie filmas, iedvesmu, profesijā sajūtamo asins garšu un kino tekstūrām sarunājās Kristīne Jurjāne — pieredzējusi teātra un kino māksliniece, tostarp Alvja Hermaņa iestudējumu un Dāvja Sīmaņa filmu līdzautore.
Autors: Kristīne Simsone, Kristīne Jurjāne


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi