Andris Keišs. Līdz cilvēces beigām

Latvijas kinoaktieris Nr. 1 pilnīgi oficiāli ir Andris Keišs, vismaz jauno laiku vēsturē viņam ir visvairāk kinolomu un visdrīzākajā laikā vēl dažas nāks klāt – „rudenī, kad kinoteātri būs vaļā”, kā tagad pieņemts teikt un cerēt. Viena no tām būs galvenā loma Jura Poškus jaunākajā spēlfilmā „Saule spīd 24 stundas” – uzņēmējs Mārtiņš, kurš savu pusmūža krīzi mēģina ārstēt, pārdodot biznesu un spontāni aizbraucot „uz Ziemeļpolu”.
Autors: Kristīne Matīsa


B. Rūbija Riča: kinokritikas kaujinieciskā enerģija

Amerikāņu kinokritiķe, teorētiķe un kuratore, akadēmiskā kinožurnāla "Film Quarterly" galvenā redaktore B. Rūbija Riča ir viena no pasaules kino domas vadošajām figūrām un jau gandrīz piecdesmit gadus ar savām publikācijām regulāri ievieš jaunus jēdzienus kinokritikā. Mēs virtuāli satikāmies Berlīnes Kritiķu nedēļā ("Woche der Kritik"), kas notika paralēli Berlīnes starptautiskajam kinofestivālam; Rūbija tur uzstājās ar referātu par kinokritiku kā aktīvista pozīciju.
Autors: Elīna Reitere


Emanuels Lefrāns: „Eksperimentālais kino nav eksperimentāls”

Parīzē dzīvojošais kinorežisors un visu savu filmu producents Emanuels Lefrāns savus darbus veido tikai un vienīgi uz kinolentes. Viņš ir pārliecināts, ka lentei, pateicoties tās emulsijas īpatnībām un iespējām, piemīt unikāla spēja atklāt cilvēka acij citādi neredzamu pasauli, tomēr nekad nevar zināt, vai filmas maģija „nostrādās”.
Autors: Sonora Broka


Maija un Ivars Selecki. Precējušies kino dzimšanas dienā

Tālajā 1961. gadā to esot izdomājis Ivars - iet uz "zagsu" tieši kino dzimšanas dienā, 28. decembrī, kad apritēja 66 gadi, kopš brāļi Limjēri Parīzē, „Grand Café” Kapucīnu bulvārī, sarīkoja pirmo publisko kinoseansu pasaulē. Arī turpmāk slavenajā Rīgas kinostudijas „hronikā” 28. decembris bija svinams datums, Ivaram un Maijai Seleckiem ap to savijušies kino, dzīve un ballītes.
59 gadus vēlāk, atzīmējot gan kinematogrāfa 125. jubileju, gan Selecku pāra kāzu gadadienu, "Kino Raksti" sazinājās ar Ivaru un Maiju, lai iztaujātu viņus gan par vēsturi, gan par kino attīstības likumsakarībām, kas ietekmē arī tagadni.
Teksts - Elīna Reitere, ideja, redakcija un makets - Kristīne Matīsa, attēlu atlase - Agnese Zeltiņa.

Autors: Elīna Reitere, Agnese Zeltiņa


Cilvēks nav pūļa molekula. Pēteris Krilovs par čehu kino

Sākot apkopot aizejošā gada spilgtākos iespaidus, viens no tiem ir jau skaidrs – mēs ļoti daudz uzzinājām par čehu kino jauno vilni 20. gadsimta 60. gados. Jo Rīgas starptautiskajam kinofestivālam (Riga IFF) palaimējās notikt vēl „pa īstam”, un programmā ar visietilpīgāko nosaukumu „In kino veritas” režisors Pēteris Krilovs bija atlasījis septiņas filmas no šī pasaules kinovēsturei nozīmīgā perioda. Un, protams, Pēteris pats ir tik daudz par šīm filmām domājis, tik daudz tur saskatījis, izpētījis un sapratis, tādas sakarības ar mūsdienu pasauli ieraudzījis, ka „Kino Raksti” nevarēja laist garām izdevību to visu uzklausīt. Pēteri Krilovu iztaujā Kino Rakstu redaktores Kristīne Matīsa un Elīna Reitere.
Autors: Kino Raksti


Atbalstītāji

Partneri

Biedrība "Ekrāns"

Draugi